Kopš 2004.gada, paplašinoties Eiropas Savienībai (ES), Latviju atstājuši vairāk nekā 200 000 cilvēku jeb katrs desmitais valsts iedzīvotājs. Daļa aizbrauca jau 2004. un 2005.gadā, bet vairums - ekonomiskās krīzes laikā. 2009. un 2010.gadā darbu Latvijā zaudēja simtiem tūkstoši cilvēku, bet vēl lielai daļai samazināja algas. Mazās algas un kredītsaistības bijuši divi galvenie iemesli izvēlei par labu aizbraukšanai.
Pēdējos gados migrācija uz Eiropu lēnām sarūk, daļa aizbraucēju atgriežas, taču aizvien ik gadu vairāk aizbrauc, nekā atgriežas, liecina statistikas dati un socioloģiskie pētījumi. Plānu uz ārzemēm emigrējušo latviešu atgriešanai dzimtenē Latvija pieņēma 2013.gadā, un pašreizējie valsts īstenotie atbalsta pasākumi noslēgsies šā gada nogalē.
- Ģimene Anglijā pavada vairākus gadus
- Atgriešanās Latvijā - plānots pasākums
- Joprojām bez vienas pieturas aģentūras
- Plāns tiem, kas vēlas atgriezties
- Dokumentus noformēt neviens nepalīdz
- Emigranti neko nezina par plānu
- Drīz trūks darbaspēks
- Atgrieztos, ja varētu normāli dzīvot
- Masveidīga atgriešanās - pagaidām nereāla
- Jāvērtē plāna pasākumi un lietderība
Anglijā pavada vairākus gadus
Latvijas Radio ciemojās pie Daces un viņas dzīvesbiedra Alvja netālu no Jelgavas. Abi pēc vairāku gadu prombūtnes Latvijā atgriezušies uz palikšanu. Dienā, kad notiek intervija, Dace izkrāmē lielo koferi, jo iepriekšējā naktī ielidojusi no Londonas, bijusi apciemot meitu. Viņas 24 gadus vecā meita gan, visticamāk, neatgriezīšoties.
"Aizbraucu 2005.gada aprīlī. Aizbraukšanas iemesli? Kā jau daudziem latviešiem - materiālie apstākļi. Gribējās uzlabot materiālos apstākļus," stāsta Dace. Viņa atzīst, ka iepriekš bija paņemts kredīts mājas iegādei un viņa vēlējusies aizdevumu atmaksāt pēc iespējas ātrāk.
"Bija doma, ka es braukšu tikai uz vienu gadu, bet tad gadu pastrādāju un sapratu, ka gribu vēl mazliet. Tad paņēmu bērnus līdzi, un tad bija jāpaliek, kamēr bērni pabeidz skolu," atzina Dace.
Anglijā pavadīti vairāki gadi. Dace strādājusi viesmīlības nozarē, bet bērni ieguvuši vidējo izglītību un absolvējuši augstskolu. Tā kā arī kredīts mājai ir atmaksāts, Dace ar dēlu beidzot nopirka biļetes uz Rīgu ne tikai uz svētku vai atvaļinājumu laiku, bet pavisam. Dzīvesbiedrs palicis vēl gadu pastrādāt, bet tagad atgriezies pavisam.
"Nu atgriezties, to es zināju no pirmās dienas, ka es atgriezīšos. Vispār nebija tādas domas, ka es varētu palikt. Katrā ziņā valsts… Tas nenotika tāpēc, ka kaut kāds valsts atbalsts būtu. Nekāda atbalsta man nebija, un es atgriezos tāpēc, ka es zināju jau no pirmās dienas, ka es atgriezīšos. Protams, ka tur nebija ne tik zaļi, ne tik forši. Protams, ka gribējās visu laiku mājās," atzīst Dace.
Atgriešanās Latvijā - plānots pasākums
Došanās prom no Latvijas dažkārt esot vieglāka, jo vairums nedomājot, ka citviet pavadīs vairākus savas dzīves gadus. Atgriešanās gan esot grūtāka un rūpīgi izplānota. To izpētījusi Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule.
"Tā atgriešanās tiek ļoti mērķtiecīgi plānota un sagatavota. Cilvēki apzinās, ka tas nav vienkārši - atgriezties, un patiešām iekrāj naudu, lai būtu pirmajam laikam, ko dzīvot, ko iekārtoties, pirmajam laikam, ko veidot biznesu. Tiek saglabāti tādi pagaidu modeļi, kad, teiksim, daļa ģimenes atgriežas, daļa vēl paliek.
Tā atgriešanās nav tāda, ka ienāk vienā dienā prātā, es atgriežos un viss. Runājot par ģimenēm, tas tiešām ir plānots pasākums," stāsta Šūpule.
Lai mudinātu latviešus atgriezties dzimtenē, aicinātu šeit dibināt ģimeni, veidot uzņēmumu vai vienkārši iesaistīties darba tirgū, pirms trim gadiem Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē tapa Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns. Tam ir astoņi atšķirīgi virzieni, 33 dažādi pasākumi, un par to izpildi atbild vairāk nekā 20 institūcijas.
Joprojām bez vienas pieturas aģentūras
Martā Ekonomikas ministrija (EM) par plāna izpildi atskaitījusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Deputāti plānu kritizējuši gan par tā sadrumstalotību, gan rezultātu un izmaksu aprēķinu neesamību.
Joprojām nav izveidota plānā paredzētā vienas pieturas institūcija, kas ārzemju latviešus konsultētu visos ar atgriešanos saistītos jautājumos, jo tam pietrūcis naudas.
Pētniece Inese Šūpule iesaka izmantot interneta portālu "latvija.lv":
"Kas, manuprāt, viņiem būtu jāzina, ka ir, piemēram, šī vietne "latvija.lv", kas ir konsultējošais instruments, domāts tiem, kas atgriežas, tas viņiem būtu tiešām jāzina. Es piekrītu, ka informēšanas nekad nevar būt par daudz, ar to ir jānodarbojas un jānodarbojas. Vienlaikus, ja mēs analizējam diasporu mājaslapas, tur ir tā informācija arī par reemigrācijas plānu; vai to cilvēki izmanto, lasa, tas ir cits jautājums."
Dace par valsts atbalstu šo to iepriekš lasījusi internetā, bet tur nekādi taustāmi labumi nesolīti, tāpēc valsts aicinājumi neieinteresējuši.
"Es esmu virsrakstiņus šad tad palasījusi, bet tad, kad pārskrien pāri ar acīm, tad saproti, ka tur nav nekā konkrēta un nekā noderīga nav, tad kas tur var interesēt? Bet uz mani tas jau vairs neattiecas, es jau esmu atgriezusies," noteica Dace.
Plāns tiem, kas vēlas atgriezties
Plāna īstenošanai šo gadu laikā iztērēts gandrīz miljons eiro. Iepazīstoties ar plānā paredzētajām aktivitātēm, rodas priekšstats, ka dokuments vairāk domāts ierēdņiem, valsts iestādēm, ne potenciālajiem atbraucējiem. Cilvēkus uzrunā formāli, vispārīgi un tiem nepievēršas individuāli.
Atbildīgās EM pārstāvis Oļegs Barānovs stāsta, ka sabiedrība nepareizi izpratusi reemigrācijas plāna mērķus.
"Plānā ir arī ierakstīts, ka nekādā gadījumā nav paredzēts aicināt visus emigrācijā dzīvojošos nekavējoties braukt atpakaļ, rūpīgi neizvērtējot savas iespējas un situāciju.
Tā kā ir būtiski saprast šī plāna mērķi, un tas paredz nodrošināt informāciju, sniegt konsultācijas par dzīves apstākļiem, darba tirgu un tamlīdzīgi tiem cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, un sniedz arī praktisku atbalstu," teica Barānovs.
Dokumentus noformēt neviens nepalīdz
Informāciju valsts institūcijas nodrošina internetā, bet par to, vai atbalsta pasākumi sasniedz mērķauditoriju, nepārliecinās. Galu galā katram aizbraukušajam pašam jāparūpējas par to, lai Latvijā būtu darbs, dzīvesvieta un skola savām atvasēm. Arī dokumentus noformēt neviens nepalīdz, tas jādara pašam, sekojot instrukcijām internetā.
Skeptiski uz pašreizējo pieeju raugās arī Dace, kas Latvijā atgriezusies. Viņa par izdzīvošanu nesūdzas, bērni izglītoti un māja Latvijā bijusi visus šos gadus. Viņasprāt, tikai informatīva un ne materiāla palīdzība iedzīvotājus neuzrunā.
"Par to plānu būtībā man vispār nav ko pastāstīt, jo, godīgi sakot, es neko īsti nezinu par to.
Es esmu kaut ko dzirdējusi, bet neko konkrēti, un neesmu jutusi, un neviens pazīstams - neesmu dzirdējusi, - ka būtu kaut ko izmantojis no šī plāna.
Ja tur tiešām ir ieguldīta nauda, tad man liekas, ka viņa ir bezjēdzīgi ieguldīta," atzina Dace.
Emigranti neko nezina par plānu
Dace nav vienīgā, kas par valsts atbalstu neko daudz nezina. Katrs trešais ārzemēs strādājošais latvietis par atbalsta plānu ir dzirdējis, bet tā saturu nepārzina. Vēl 61% vispār nezina, ka dažādi atbalsta pasākumi pieejami jau vairākus gadus. Šādus rezultātus uzrāda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktā aptauja.
Līdzīgas aptaujas un intervijas veic Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Tā direktore Aija Lulle sazvanīta Somijā, kur pētniece devusies kārtējās intervijās. Pirms tam bijusi Lielbritānijā un Īrijā. Ārzemju latviešu vājo informētību par valsts aicinājumu atgriezties apstiprina arī Lulle.
"Tā ir problēma, ar ko es saskaros, intervējot cilvēkus. Cilvēki saka, nu manā informācijas straumē tāda informācija nav nonākusi. Un otra atbilde ir tāda, ka tas aicinājums ir pārāk vispārīgs un neuzrunā viņus personīgi. Saliekot kopā šīs atbildes, es teiktu -
tā nauda nav veltīgi iztērēta, nav nomesta zemē, jo tas bija pirmais solis, lai vispār kaut ko darītu pēc lielās krīzes, lai valsts pagrieztu savu vaigu pret cilvēkiem un teiktu - mums jūs vajadzīgi," teica Lulle.
EM: Drīz trūks darbaspēka
Joprojām vairāk cilvēku aizbrauc, mazāk atgriežas, un gan plāna veidotāji, gan migrācijas eksperti pauž bažas par to, ka jau tuvāko gadu laikā nāksies ievest mazkvalificētu darbaspēku no citām Austrumeiropas valstīm, kuru iedzīvotājus darba samaksa Latvijā apmierinātu. .
"Demogrāfiskā situācija ir slikta, iedzīvotāju skaits samazinās gan dabiski - tāpēc, ka mirstība ir lielāka nekā dzimstība, plus vēl ir šī lielā migrācija. Mūsu prognozes rāda, ka tiešām mēs ļoti drīz saskarsimies ar situāciju, ka pietrūks darbaspēka. To noprognozēt, kurā gadā tas būs, to mēs esam arī darījuši.
Mūsuprāt, tas varētu notikt jau burtiski pēc pāris gadiem, pēc kādiem pieciem gadiem, kad bezdarba līmenis varētu samazināties līdz sešiem procentiem valstī," teica EM pārstāvis Barānovs.
Atgrieztos, ja varētu normāli dzīvot
Portāls "latvija.lv" ir viens no rīkiem, caur kuru valsts aizbraucējus cenšas uzrunāt atgriezties Latvijas darba tirgū. Pozitīva iznākuma gadījumā, iespējams, varētu izvairīties no citvalstu strādnieku ievešanas Latvijā. Interneta portāls piedāvā reģistrēt savu CV vai sazināties ar Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem. Katrs padoms gan ved uz tiešsaisti citā mājaslapā un nerada ērtības sajūtu. Pārliecības par iespēju atgriezties un nekļūt par bezdarbnieku daudziem latviešiem neesot. Īpaši tiem, kas ārzemēs strādājuši mazkvalificētu darbu, bet tieši darba roku trūkstot, vēstī portāls. Visvairāk nepieciešami pārdevēji, pastnieki, pavāri un transportlīdzekļu vadītāji, par ko strādā Daces dzīvesbiedrs Alvis. Tomēr potenciālās algas vairākumu latviešu mājup nevilinot, atzīst Dace.
"Tas, ja būtu labi apmaksāti darbi pieejami Latvijā... Protams, es domāju, ļoti daudzi cilvēki atgrieztos. Tie cilvēki, ar kuriem es esmu tur kopā bijusi, satikusies, gandrīz visi saka, ka ar prieku dzīvotu Latvijā, protams.
Visiem jau gribas Latvijā labāk, ja vien Latvijā varētu normāli dzīvot, nevis kaut kā izdzīvot. Ja būtu darba vietas, labi apmaksāti darbi, protams, ka cilvēki atgrieztos," stāsta Dace.
EM gan stāsta, ka darba vakances pērn internetā apskatījuši aptuveni 75 000 ārvalstīs dzīvojošo latviešu. Cik no viņiem darbu atraduši un atgriezušies, šādu datu neesot, saka ministrijas pārstāvis Barānovs. "Nu ļoti grūti, tad ir jātaisa speciāli pētījumi, lai saprastu plāna ietekmi uz tiem cilvēkiem, kuri grib atgriezties."
Masveidīga atgriešanās - pagaidām nereāla
Plāna veidotāji gan atzīst, ka šādas aplēses iegūt ir tikpat kā neiespējami, jo cilvēki aizvien labprāt atgrieztos galvenokārt materiālo apstākļu dēļ. Tas liek apšaubīt šāda plāna lietderību.
"Es baidos, kamēr mūsu atalgojums nebūs tuvu vismaz kādiem 80%-90% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, es domāju, ka tas nav reāli - panākt masveidīgu cilvēku atgriešanos," tā nesenā intervijā Latvijas Radio izteicās bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
"Pirms vairākiem gadiem noticis ļoti apjomīgs emigrējušo cilvēku apsekojums, kur bija iesaistīti vairāki tūkstoši cilvēku. Viens no mērķiem bija arī saprast, kāpēc viņi ir pametuši Latviju un kādas ir izredzes viņus atgriezt atpakaļ.
Tie galvenie secinājumi ir tādi, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki brauc prom, ir atalgojums, proti, iespēja saņemt daudz lielāku algu Eiropas vecajās valstīs," teica Dombrovskis.
Viņš kritizēja arī jauniešu reemigrācijas programmu "Darbs valsts pārvaldē", kas piedāvā 1000 eiro lielu algu uz rokas tiem jauniešiem, kas augstāko izglītību ieguvuši ārzemēs. Neesot pareizi šādas algas maksāt tikai dažiem cilvēkiem un tikai tiem, kas izvēlas darbu kādā no valsts iestādēm.
Piemēram, Daces meita Londonā ieguvusi mediķa izglītību un pašreiz strādā rezidentūrā, kur nopelna nepilnus 3000 eiro mēnesī.
Jaunieši ir viena no prioritārajām mērķgrupām, ko iecerēts uzrunāt. Līdz ar to ir paplašināts saraksts, kādām profesijām valsts dzēš studiju kredītu, taču šādas iespējas piedāvā arī Lielbritānija. Pētnieki tāpat noskaidrojuši, ka aizvien vairāk jauniešu ārzemēs dibina ģimeni, laulājas ar citas valsts pilsoni un tāpēc, visticamāk, neatgriezīsies.
Jāvērtē plāna pasākumi un lietderība
Jāsecina, ka, veidojot nākamo reemigrācijas plānu, krietni jāpārvērtē atbalsta pasākumu un paša plāna kā tāda lietderība. Vairāki ieteikumi ir arī intervētajām migrācijas un socioloģijas ekspertēm. Migrācijas pētniece Lulle aicina ieviest konkrētus atbalsta pasākumus dažādām mērķa grupām, ne tikai jauniešiem vai potenciālajiem uzņēmējiem, turklāt strādāt ar cilvēkiem individuāli, nevis uzrunāt vispārīgi.
"Individuāla palīdzība noteikti ir vajadzīga. Un es saku - šis plāns ir kā pirmais solis un kā pirmais kaķēns, nu neliesim to bērnu ar visu ūdeni laukā no bļodiņas.
Tas bija pirmais valsts aicinājums, ka mums rūp, mēs gribam kaut ko darīt, mēs mēģinām, mēs kļūdāmies, jā. Tā ir realitāte. Tāpēc šī valstiskā domāšana ir vitāli svarīga. Jautājums ir par to, ko mēs darīsim tagad tālāk. Kādi ir nākamie soļi? Tiem ir jābūt daudz precīzākiem, daudz mērķtiecīgākiem," sacīja Lulle.
Tikmēr pētniece Šūpule plāna veidotājiem iesaka domāt par finansiāliem atbalsta instrumentiem.
"Ir ļoti lielas problēmas atrast darbavietu ar konkurētspējīgu atalgojumu, un tas ir lielākais izaicinājums. Otra lieta, ko min cilvēki, kas plāno atgriezties vai ir atgriezušies, ir dzīvesvietas jautājums tiem, kam vairs nav dzīvesvietas Latvijā, kas ir vai nu pārdevuši, vai ekonomiskās krīzes dēļ zaudējuši dzīvesvietu. Ir cilvēki, kas iepriekš ir dzīvojuši mazpilsētās vai laukos, atgriežas strādāt Rīgā un atrast dzīvesvietu, tā ir problēma. Tā kā piemēri ir dažādi, tas ir pagaidām neatrisinātais jautājums," teica Šūpule.
Radies priekšstats, ka plāns šo gadu laikā ir darbojies vienkārši eksistēšanas pēc. Informācija ir bijusi pieejama, bet ne ērtā un viegli pārskatāmā veidā. Interesējošie jautājumi aizvien nav apkopoti vienuviet, un atbildes jāmeklē dažādu institūciju mājaslapās. Tāpat secināts, ka cilvēki atgriežas ne tikai patriotisku jūtu vadīti. Ir nepieciešama pārliecība par to, ka šeit būs dzīvesvieta un būs darbs.
EM pieļauj iespēju, ka jaunajā reemigrācijas plānā varētu iekļaut papildu finansiālu atbalstu, piemēram, nekustamā īpašuma iegādei vai aizdevumam ģimenēm, kas, dodoties prom, nekustamo īpašumu pārdevušas.
Par precīziem rezultātiem atbildīgajai ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām plašākai sabiedrībai un valdībai būs jāatskaitās vien nākamgad.
