Sabiedriskie mediji uz stagnācijas sliekšņa; vienots medijs bez reklāmām – ne agrāk par 2017. gadu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Aptuveni 13 miljoni eiro Latvijas Televīzijai (LTV) un vairāk par septiņiem miljoniem Latvijas Radio (LR) – tik lielus valsts budžeta izdevumus politiķi nākamajā gadā plāno atvēlēt abiem sabiedriskajiem medijiem. Vēl kādus septiņus miljonus eiro sabiedriskie mediji varētu nopelnīt paši ar reklāmu biznesu. Savukārt ierasto valsts papildu dotāciju pašreizējos budžeta dokumentos nav.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Katru gadu jācīnās par katru santīmu

Sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pagaidu priekšsēdētāja Aija Dulevska skaidro, ka pašlaik vēl turpinās sarunas ar Saeimas sabiedrisko lietu komisiju. Tā, lai gan finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") budžeta portfeli jau aiznesis uz Saeimu, solot vismaz pacensties izcīnīt papildu naudu. Taču šā gada budžetus tāpat nesasniegs, atzīst Dulevska. "Par to nevar būt runa. Ir jāatrisina pati problēmas sakne. Mēs ar Kultūras ministriju pašlaik sadarbojamies par to, lai nebūtu šādu papildu piešķīrumu, kas jauc visu budžeta kārtību. Formāli mēs tagad saņemam to pašu bāzes budžetu, bet tajā pašā laikā reāli budžets samazinās. Tāpēc, lai visus pasākumus atspoguļotu, piemēram, Latvijas simtgadi, ir nepieciešams to summu ielikt kā bāzi, nevis atsevišķu programmu. Tad jau pati organizācija zinās, kā to naudu iztērēt," norāda Dulevska.

Tomēr mazāka atkarība no politiķiem, kam sabiedriskie mediji un to pārstāve NEPLP ik gadu lūdz papildu naudu, tiek solīta ne agrāk par aiznākamo gadu. Tāpēc pašlaik padome deputātus un izpildvaru cer pierunāt divu lielāko projektu finansēšanai – Latgales studijas izveidei, kā arī Brazīlijā paredzēto olimpisko spēļu atainošanai. Tam nepieciešamais gandrīz miljons eiro pagaidām nav atrasts.

Dulevska pauž pārsteigumu, ka, stiprinot aizsardzību, nav palielināts sabiedrisko mediju budžets. "Līdz šim mēs esam dzirdējuši ļoti daudzus politiķu atzinumus, ka medijiem ir liela loma hibrīdkarā un tas ir hibirīdkara ierocis. Bet tajā brīdī, kad ir jādomā par naudu, tad tiek apstiprinātas tikai teorijas, bet ne nauda," norāda padomes pagaidu priekšsēdētāja. "Es domāju, ka varētu cīnīties vairāk," Dulevska saka par NEPLP cīņu Saeimas un Ministru kabineta gaiteņos.

"Bet tas, ka ir jācīnās par katru santīmu, tas liecina, ka kaut kas arī sistēmiski nav pareizi. Mēs cīnāmies par papildu finansējumu (..) Nav normāli, ka mēs katru gadu cīnāmies par papildu finansējumu," norādīja NEPLP locekle.

Tādēļ vismaz pagaidām sabiedrisko mediju vadītāji rēķinās tikai ar pamata finansējumu.

LR: Sliktāk nebūs

LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš uz nākamo gadu raugās bez liela pesimisma. "Aina sabiedriskajiem medijiem nav ļoti kritiska," saka Pauliņš. Proti, LR budžets nesaruks tik ļoti, cik varēja sagaidīt vēl pēc vasaras plāniem. Desmitā tiesa naudas gan zaudēta, ja salīdzina ar 2014. gadu, bet 6% kritums budžetā būs pret šo gadu.

"Nekādas krasas pārmaiņas saturā un kvalitātē nav gaidāmas. Visticamāk, ka mēs nākamo gadu iesākam ar to apjomu un tām iestrādēm, kas mums ir šobrīd. Tad gada laikā skatāmies, kādas mums ir iespējas gūt papildfinansējumu no savas saimnieciskās darbības vai reklāmas ieņēmumiem vai saviem projektiem. Atkarībā no tā varēsim veikt kaut kādas korekcijas," analizē Pauliņš.

"Vismaz šobrīd es varētu teikt, ka sliktāk nebūs [kā šogad] un nomierināt gan klausītājus, gan darbiniekus, jo amata vietas tiks saglabātas," piebilda LR vadītājs.

LTV: Mazāk jaunumu, sola noturēt kvalitāti un cīnīties par olimpisko spēļu translāciju

Līdzīgi par politiķu pēdējā brīdī atvēlēto naudu sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem izsakās arī LTV vadītājs Ivars Belte. Informatīvā kara apstākļos Latvijas sabiedriskā televīzija nākamajā gadā sola strādāt ne mazāk efektīvi un kvalitatīvi kā šogad.

"No finansiālā viedokļa LTV dzīve daudz neatšķirsies no tās dzīves, kas mums ir šogad. Mums varbūt nebūs tik daudz izteiktu jaunumu, bet mēs katrā ziņā centīsimies saglabāt iepriekšējo gadu iestrādes un kvalitāti, lai skatītājs neredzētu to, ka mums nav ievērojama finansiāla pieauguma," saka Belte. "Bet mums nav tāda ievērojama finansiāla pieauguma. Mēs meklēsim iespēju optimizēt izdevumu sadaļu pašā uzņēmumā, lai papildus atrastu naudu, ko investēt saturā. Tas ir mūsu galvenais uzdevums," viņš piezīmē.

Tomēr ar jostu savilkšanu nepietiks, lai nākamajā gadā translētu olimpiskās spēles. Tam nepieciešami vairāki simti tūkstoši eiro, no kā daļu LTV jau samaksājusi. "Riodežaneiro varētu būt interesanti, bet tajā pašā laikā padārgi. Acīmredzot par olimpiskajām spēlēm mēs vērsīsimies Ministru kabinetā vai Finanšu ministrijā, lai prasītu atbalstu. Ja es pareizi saprotu signālus, tad kaut kā olimpisko spēļu translāciju mēs atrisināsim - vai tie būs līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vai citādi (..)

Latvijas skatītājs bez olimpiskajām spēlēm nepaliks," sola Belte.

Pašlaik kā reālākais naudas ieguves veids gan Saeimā, gan citos kabinetos, kur ik palaikam tērzē par sabiedriskajiem medijiem, tiek minēta iespēja tam sadalīt Latvijas Televīzijas vēl iepriekšējā gada peļņu, jo olimpiskās spēles par neparedzamu pasākumu nodēvēt grūti.

Iziešana no reklāmas tirgus - miglā tīta

Nākamā gada finanšu iespējas, kaut skaudras, tomēr puslīdz skaidras, tomēr jau gadiem neziņa valda, kā sabiedriskajiem medijiem plānot darbu ilgtermiņā. Par vienota medija izveidi runā teju tikpat ilgi kā par būtiskiem ieguldījumiem abu mediju infrastruktūrā. Tomēr pēdējā gada karstākais kartupelis komercmediju un to lobēto politiķu mutēs bijušas runas, kā sabiedriskos medijus patriekt no reklāmas tirgus, kas trūcīgajos apstākļos tiem ļauj piepelnīties.

LTV vadītājs Belte par reklāmas tirgus pamešanu saka – tas pavisam noteikti nebūs nākamā gada jautājums.

"Man ir tik maz informācijas par reklāmas tirgus pamešanu, ka es to nevaru komentēt. Mēs šajās sarunās - ne slēgta, ne atvērta tipa - neesam piedalījušies, un mums tas arī nav prasīts. Mēs arī esam aicinājuši NEPLP informēt par to, kurš strādā pie šī projekta. Pagaidām mēs neesam saņēmuši informāciju. Man šķiet, ka sākumā būtu jāsaprot, kurš strādā pie šī projekta, kas ir šī jautājuma virzītājs, kādi ir kompensācijas mehānismi un kas vispār ir paredzēts. Pagaidām šīs jautājums ir noslepenots," norāda LTV vadītājs.

Par reklāmas tirgus pamešanu visbiežāk runā Saeimas sabiedrisko lietu komisija, taču līdz konkrētākai rīcībai, kā apgalvo komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība), pagaidām tikts neesot. Politiķu dienaskārtībā arī jautājums, kā reorganizēt pašu NEPLP, kas arvien ir gan sabiedrisko mediju īpašniece un aizstāve, gan darba uzraudze un strostētāja pārkāpumu gadījumos.

Laizāne par sabiedrisko mediju nākotni it kā runā vispārīgi, taču viņas teiktajā sadzirdami centieni gan piemeklēt mediju uzrauga kandidātus, gan pakāpeniski mazināt darbību reklāmas tirgū.

"Neviens likumprojekts nevirzās ātri, it īpaši tad, kad ir jāpieņem ļoti būtiski grozījumi un padomes dalījums ir ļoti būtisks: ir jāvienojas, kādi kandidāti būs sabiedriskajā padomē, kāda būs uzbūve, struktūra un pienākumi. Jautājums par padomes funkciju sadalīšanu un par mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Tam nepieciešami lieli finanšu resursi. Tas nav nākamā gada jautājums," saka Laizāne.

Tiesa, viņa piebilst, ka nākamajā gadā var spert soļus pretī tam, lai sabiedriskie mediji izietu ārā no reklāmas tirgus.

Raidorganizāciju asociācija: Sabiedriskie mediji aizvien pēc būtības nav sabiedriskie mediji

Tādu ceļu vai katrā sabiedrisko lietu komisijas sēdē bruģē Latvijas Raidorganizāciju asociācija, kas nule atteicās savu biedru rindās pāratjaunot LR un LTV. Asociācijas vadītāja Gunta Līdaka neslēpj, ka turpmāk pavisam konkrēti pārstāvēs tikai komercmediju intereses.

"Mēs gribētu, lai sabiedriskie mediji nenodarbotos ar komerciju, jo tā ir un paliek komercmediju specifika. Domāju, ka sadalījums, kad sabiedriskie mediji iziet ārā no reklāmas tirgus, dod sabiedriskajiem medijiem ar pilnu atdevi un sirdi pildīt sabiedrisko mediju funkciju," saka Līdaka.

"Ja LR vairāk vai mazāk ir uzbūvējis to sabiedrisko mediju rāmi, kas izskatās pēc sabiedriskā medija rāmja, tad sabiedriskajai televīzijai, es pat gribētu teikt, valsts televīzijai, nav atrisināts šis jautājums par fukcijas vīziju. Manuprāt, LTV ir vairāk vērsta uz cīņu ar komerctelevīzijām, nekā uz sabiedriskās televīzijas funkcijas pildīšanu," pauž Līdaka.

Viņasprāt, cēloņi šādai situācijai ir gan nepietiekamās finanses, gan tehnoloģiskie jautājumi un nenotikusī optimizācija LTV.

Par mediju politiku atbildīgās Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters tehnoloģiskos risinājumus min kā zemāko prioritāti. "Infrastruktūra pati par sevi neveido kvalitāti, ko gaida skatītājs vai klausītājs. Klausītājam un skatītājam ir samērā vienalga, kāda ir infrastruktūra - viņu interesē, lai būtu kvalitatīvs produkts," pauž Lielpēters. Tas nenozīmē, ka infrastruktūra ir jāpamet novārtā. Taču svarīgi ir ieviest "skaidrus spēles noteikumus" attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu. Tāpat sabiedriskajiem medijiem ir jāpamet reklāmas tirgus, vienlaikus saņemot kompensācijas no valsts budžeta.

Ilgtermiņa plāni - atvilktnē

Tādu lielu plānu zīmēšana pašiem sabiedriskajiem medijiem nav nekas jauns. Televīzijas šefs Belte saka – ilgtermiņa plānu neesamība vai pat tapušo plānu iegulšana atvilktnēs apgrūtina darbu jau patlaban. "NEPLP šobrīd ir pieņēmusi ļoti daudzus dažādus jautājumus. Taču mēs redzam, ka to aktualitāte ir mazinājusies.

Piemēram, ir pieņemts lēmums, ka LTV veido trešo kanālu, bet, protams, LTV nekādu trešo kanālu neveido zināmu iemeslu dēļ. Ir pieņemta mediju apvienošanas koncepcija, pēc kuras arī nekas nenotiek.

Man liekas, ka visi šie jautājumi būtu jāsakārto kaut kādās pamatnostādnēs, lai sabiedriskie mediji vispār saprastu, kā pieņemt lēmumus un kā virzīties uz priekšu," domā Belte.

Tikmēr Saeimas padzītais mediju uzraugs augstskolas "Turība" komunikācijas zinātnes profesors Ainārs Dimants saka – vadlīnijas sen jau ir, tikai tās netiek īstenotas. "Es varu nosaukt trīs dokumentus, kas joprojām ir spēkā un ir saistoši šai valdībai: Nacionālais attīstības plāns, kur ir skaidri rakstīts "vienots sabiedriskais medijs", kur ir jākoncentrē līdzekļi (..)," uzskaitīt sāk Dimants.

Otrkārt, vienota medija izveidi paredz Elektronisko sakaru nozares attīstības pamatnostādnes līdz 2016. gadam. Treškārt, spēkā ir arī paša mediju uzrauga pēc valdības rīkojuma pieņemtā sabiedrisko mediju attīstības koncepcija. Arī tajā minēto politiķi ignorē, pauž Dimants. "Ko jūs meklējat kreiso? (..) Es ceru, ka vismaz NEPLP būs konsekventa un savu koncepciju neatcels,  kurā ir ieguldīti 80 000 latu (vairāk nekā 100 000 eiro) un ko ir atzinuši visi labākie eksperti Latvijā un ārzemēs. Te kaut kādi pašnosauktie, pašieceltie "mediju politiķi" kā Lembergs un citi sāks to apšaubīt (..)." dusmīgs ir Dimants.

No plānu sacerēšanas pie darbiem Kultūras ministrija, Saeima un mediju uzraugs sola lēni pāriet nākamajā un 2017. gadā. Līdz tam sabiedriskie mediji arvien būs lūdzēja lomā politiķu priekšā, lai pildītu pienākumu informēt, izglītot un informatīvajā karā sargāt sabiedrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti