Vai, ieejot veikalā vai skolā, cilvēks var būt drošs, ka ēkas nesošajās konstrukcijās izmantotas atbilstošas skrūves, nevis dārza mājiņai paredzētās? Un vai kāds ir pārbaudījis būvizstrādājumu kvalitāti? Šie jautājumi joprojām ir aktuāli arī šodien, 11 mēnešus pēc Zolitūdes traģēdijas, kurā, sabrūkot Priedaines ielas veikalam "Maxima", bojā gāja 54 cilvēki.
Kā noskaidroja Latvijas Radio, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šā gada deviņos mēnešos, veicot pārbaudes būvobjektos un izpētot būvizstrādājumu dokumentāciju atklājis lērumu neatbilstību, kas vieš bažas par drošību.
Aizdomas par būvizstrādājumu kvalitātes vājo kontroli
"Viens no neizpildītajiem uzdevumiem vai darbs, par kura izdarīšanu un izpildi mums nav pārliecības, ir saistīts ar būvniecībā izmantojamo produktu kvalitātes kontroli no valsts puses," tā saka sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Dace Akule.
"Providus" uzraudzījis, kā pēc Zolitūdes traģēdijas valdība, Saeima un iestādes pilda dotos uzdevumus - labo traģēdijas laikā izgaismotās kļūdas.
Citiem vārdiem - kā mēs varam pārliecināties, ka tās skrūves un citi izstrādājumi, kas tiek izmantoti ēkās, tiešām ir ar tādu sastāvu, kas palīdz tiem nodrošināt tādu funkciju, kāda ir paredzēta," norāda Akule.
Risinājums varētu būt valsts līmeņa laboratorija būvizstrādājumu kvalitātes kontrolei. Šādu ideju "Providus" atrada pērnā gada nogalē tapušos Ekonomikas ministrijas informatīvajos ziņojumos valdībai. Par to "Providus" vadītāja iestādēm atgādināja pagājušajā ceturtdienā. "Tikšanās laikā ar Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un premjeri un citu valsts institūciju pārstāvjiem, es arī uzdevu šo jautājumu - kādā veidā no valsts puses tiek nodrošināta būvizstrādājumu kvalitātes kontrole, vai ir kāda valsts līmeņa laboratorija, kas tiek plānota, kurā regulāri tiktu pārbaudīti šie izstrādājumi," saka Akule.
Šajā medijiem slēgtajā tikšanās reizē Ekonomikas ministrijas atbilde par valsts līmeņa laboratoriju bijusi noraidoša. Ministrijas ierēdnis skaidroja, ka ar būvizstrādājumu kvalitātes kontroli Latvijā jau nodarbojas PTAC. "Tas būtu vērtējams, jo jebkurā gadījumā valsts laboratorijas izveidošana būtu apjomīga finansiāla nasta, ļoti liels finansējums nepieciešams. Otrs jautājums, vai valsts tādā veidā neiejaucas pašā tirgū. Jo tirgū visā Eiropā, Latvijā, ir šīs akreditētās laboratorijas, kuras ir tiesīgas veikt šādu testu un kuras tādu arī piedāvā," Latvijas Radio norāda Ekonomikas ministrijas pārstāvis Renārs Špade.
PTAC: Jau šobrīd veicam kvalitātes pārbaudes
Bažas ir par to, vai iespējams izveidot šādu universālu laboratoriju, kur varēs pārbaudīt it visu. Ekonomikas ministrijā arī norāda, ka labāk stiprināt esošo būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzītāju. Proti, PTAC.
"Būvizstrādājumu uzraudzība prioritāte vienmēr mums (ir bijusi)," tā skaidro Svetlana Mjakuškina, PTAC pārstāve. Centrs būvizstrādājumu uzraudzību veic trīs virzienos. Vispirms jau - sadarbībā ar muitu kontrolē importētos būvizstrādājumus. Otrs virziens ir tirgus uzraudzība, proti, uzrauga tirgū piedāvātos būvizstrādājumus. Trešais - kopš pērnā gada nogales pastiprināti kontrolē būvizstrādājumus tieši būvobjektos. Izlases kārtībā - publiskās sabiedriski nozīmīgās būves, piemēram, topošie lielveikali, izglītības un kultūras ēkas.
Ja mēs šobrīd runājam par būvlaukumiem, mūs interesē materiāli, kas ietekmē tādas būves pamatprasības kā stiprība un stabilitāte. Piemēram, tērauda nesošās konstrukcijas, savienojumu vietas, bloki un tādi materiāli," stāsta Mjakuškina.
Būvobjektos PTAC veic administratīvas pārbaudes, taču arī dokumentu izsekošana līdzinās detektīva izmeklēšanai. "Jāsaprot, ka paņemt uz ekspertīzi būvizstrādājumu no būvobjekta gandrīz nav iespējams, jo pārsvarā tie ir jau iebūvēti. Lai dabūtu izmantojamu testu, ir nepieciešams apjoms, taču tie jau ir izmantoti," skaidro centra pārstāve
PTAC: Teju 200 būvizstrādājumiem ir bijušas dažādas neatbilstības
Pārbaudes PTAC veic sadarbībā ar pašvaldības būvvaldēm, un cieša sadarbība izveidojusies ar Rīgas pilsētas būvvaldi. Un šā gada pirmajos deviņos mēnešos būvobjektos centrs konstatējis ļoti daudz neatbilstību. "Esam pārbaudījuši 53 būvobjektus, kopā esam pārbaudījuši 420 reglamentētās sfēras būvizstrādājumus. Tie ir dažādi būvizstrādājumi.
Un faktiski 186 būvizstrādājumiem esam konstatējuši neatbilstības. Kādas tās ir? Esam konstatējuši neidentificējamus būvizstrādājumus, esam konstatējuši būvizstrādājumus, kuriem bija noteikti būtiskie raksturojumi, kas neatbilst projektā paredzētajiem. Un 33% gadījumu no neatbilstošiem būvizstrādājumiem tie nebija nodrošināti ar nepieciešamu dokumentāciju - nebija ekspluatācijas īpašību deklarācijas vai atbilstības deklarācijas," atzīmē Mjakuškina.
Viens no šiem objektiem, kurā bija neatbilstības, bija topošais veikals "Maxima" Biķernieku ielā. "Problēma bija, ka bija izmantotas neatbilstošas skrūves, kas nav domātas izmantošanai nesošu konstrukciju savienošanai," norāda Mjakuškina.
Centrs toreiz norādīja, ka neatbilstošas skrūves un uzgriežņi var ietekmēt ēkas stabilitāti, un par to uzreiz ziņoja Rīgas pilsētas būvvaldei, kā to vienmēr dara, konstatējot problēma. Vairākos gadījumos būvniecība tika apturēta. Rīgas pilsētas būvvalde Biķernieku ielas "Maxima" gadījumā uzsvēra - kamēr būs šī problēma, veikalu nepieņems ekspluatācijā. Nu pagājuši vairāki mēneši, un ēkas pirmās divas kārtas pieņemtas. Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pamato, ka pasūtītājs veica konstrukciju stiprināšanas darbus. "Pasūtītājs ir izvēlējies drošāko ceļu - nomainīja attiecīgos materiālus, par kuriem bija bažas, lai nebūtu nekādu pārpratumu vai spekulācijas nākotnē," norāda Vircavs.
Vidēji 10 % no visiem būvmateriāliem, kuri būvobjektos nebija nodrošināti ar atbilstošiem dokumentiem, centrs konstatēja būtiskas neatbilstības.
Piemēram, ka nav novērtētas ekspluatācijas īpašības. Būvizstrādājumiem ir izmantošanas nosacījumi, piemēram, ražotājs ir noteicis, ka tie nav paredzēti izmantošanai slodzi nesošās konstrukcijās. Nesaņemot šo informāciju, pastāv liels risks iebūvēt šādu būvizstrādājumu neatbilstoši paredzētajam mērķim un tā apdraudēt cilvēku drošību. Te uzreiz jāteic, ka būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašību deklarācija, par ko atbild ražotājs, ir ļoti svarīgs dokuments, jo tajā noteikti būtiskie raksturlielumi būvizstrādājumam, kas tieši saistīti ar būves drošību. Taču atsevišķos būvobjektos atklājās, ka līdz būvobjektam šie dokumenti nemaz nebija nonākuši, bija tikai, kā centrā saka - "mistiska" piegādātāja deklarācija. "Mistiska," jo piegādātājiem nav jāraksta deklarācijas, bet gan tas jādara ražotājam, kurš arī ir primāri atbildīgs par būvizstrādājuma kvalitāti.
Taču arī būvuzņēmējam ir arī sava atbildība, turpina Mjakuškina. "Bet, ko mēs redzam, piemēram, uzraudzības rezultātā - ka nav izpratnes, kādi ir tie dokumenti, kas varētu apliecināt būvizstrādājumu atbilstību. Un tālāk mūsu uzraudzības rezultātā, piemēram, konstatē būvizstrādājumus, kas nav nodrošināti; kad ir nodrošināti ar piegādātāja mistiskiem dokumentiem, tad mēs atgriežamies un veicam tirgus uzraudzību," klāsta Mjakuškina. "Mēs izsekojam piegādes ķēdi, aizejam līdz atbildīgajai personai, no tās prasām atbilstību apliecinošus dokumentus, ne tikai ekspluatācijas īpašību deklarāciju, bet arī testēšanas pārskatus, faktiski visu pamatu, kas ļautu ražotājam deklarēt ekspluatācijas īpašības noteiktam būvizstrādājumam," saka Mjakuškina.
Kopš Zolitūdes traģēdijas būvuzņēmēji kļuvuši uzmanīgāki
Savukārt, veicot tirgus uzraudzību, šogad PTAC pievērsies siltumizolācijas materiālu un mūra ierīkošanai paredzēto būvizstrādājumu testēšanai. Centrs arī iecerējis testēt dūmu detektorus un apsver arī skrūvju testēšanu.
Tirgus uzraudzība nozīmē arī pārbaudes ražotnēs. Centram nav savas laboratorijas, tāpēc tas slēdz līgumus ar laboratorijām, pārsvarā ārvalstu, jo Latvijā nav akreditētas laboratorijas visās nepieciešamajās sfērās. Laboratorijās testē, vai papīros deklarētās būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības atbilst faktiskajām. Ja neatbilst, tad centrs rīkojas, lai izņemtu no tirgus neatbilstošus būvizstrādājumus. Turklāt tad par ekspertīzi centram nav jāmaksā, maksā ražotājs, importētājs vai izplatītājs.
Taču, vai pēc Zolitūdes traģēdijas ir mainījusies uzņēmēju attieksme pret būvizstrādājumu kvalitāti, Latvijas Radio jautāja arī uzņēmuma "Inspecta Latvia", kas sniedz inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas un citus pakalpojumus.
Protams, neviens nevēlas traģēdijas, nevēlas nekādas nepatikšanas arī pašam sev. Līdz ar to pievērš vairāk uzmanības, ar kādiem papīriem, cik pamatoti ir papīri, kas nāk līdzi būvizstrādājumam, kurā kāds apliecina atbilstību kādam konkrētam tehniskam normatīvam," saka "Inspecta Latvia" pārstāvis Aldis Latvietis.
Tomēr kā problēmu Latvietis nosauc, ka joprojām daudzi importētāji un izplatītāji nepievērš uzmanību būvizstrādājumam nepieciešamajai dokumentācijai.
"Ievedot izstrādājumu no trešās valsts, nepievērš uzmanību, ka konkrētam izstrādājuma jābūt "Z" marķējumam, ka jābūt ekspluatācijas īpašību deklarācijai. To nosaka Eiropas Savienības regula," saka Latvietis.
Norāda uz valsts institūciju nespēju kontrolēt būvniecības kvalitāti
Tomēr "Inspecta Latvia" valdes locekle Jeļena Pēkale akcentē uzraudzības jautājumu - vai valsts iestādes var uzraudzīt visas sabiedriskās ēkas Latvijā. "PTAC nav šādas kapacitātes, ne arī jaunizveidotajam veidojumam Valsts būvniecības kontroles centram. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka to fiziski nav iespējams izdarīt. Ņemot vērā Ziemeļvalstu pieredzi, šī lieta ir tā, kuru uzrauga un kuru nodod trešajai pusei," norāda Pēkale.
Ekonomikas ministrija informē un PTAC apstiprina, ka šim gadam centram ir piešķirts lielāks finansējums būvizstrādājumu kvalitātes kontrolei. Arī centra kapacitāte stiprināta, pieņemot darbā papildu divus darbiniekus. Būvizstrādājumu uzraudzības jomā pastāvīgi strādā trīs eksperti un viens inspektors, un tiek piesaistīti arī citi inspektori.
Neapšaubāmi, ka varētu runāt par to, ka būtu nepieciešami vēl papildus cilvēki, kas varētu koncentrēties uz to. Jo aiziet uz būvobjektu un pārbaudīt - ar to viss nebeidzas, ar to tikai sākas. Mēs neatnākam, nepaskatāmies - neatbilst, piefiksējam un lietu izbeidzam. Mēs vienmēr atgriežamies un pārliecināmies, ka būvizstrādājums ir novērtēts, un tam atbilstoši prasībām ir noteikti raksturlielumi," stāsta Mjakuškina.
Proti, ja būtu vairāk darbinieku, tad varētu palielināt uzraudzības apjomu. Tomēr PTAC norāda, ka arī ar esošajiem resursiem var daudz izdarīt, un cerības tiek liktas arī uz efektīvu sadarbību ar jaunizveidoto Būvniecības kontroles valsts biroju. Diezgan skaidri zināms, ka arī nākamgad centrs pastiprināti dosies uz būvlaukumiem, un arī īpašu uzmanību pievērsīs metāla un koka konstrukcijām.
