Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs disciplinārlietu pret tiesnesi par tīšu kļūdu vai nolaidību var ierosināt tikai tad, kad lieta ir izskatīta visās instancēs un kādā no tām pārkāpums jau konstatēts. Tā 9.decembra LTV1 raidījumā 1:1 skaidroja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Pārbaudot pieci.lv un lsm.lv projektā "Melu Detektors", secinājām, ka Bičkoviča teiktais neatbilst patiesībai.
Raidījuma vadītāja Inga Spriņģe Bičkovičam jautāja, kāpēc viņš kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav reaģējis uz Limbažu tiesas lēmumu it kā nepietiekamu pierādījumu dēļ izbeigt lietu pret sievieti, kuru policija bija aizturējusi vadām auto 1,5 promiļu reibumā. Bičkovičs, kuram likums piešķir tiesības ierosināt disciplinārlietas par lietas izskatīšanā pieļautu tīšu likuma pārkāpumu vai rupju nolaidību un citiem nodarījumiem, skaidroja, ka to nevar darīt, jo "vispirms ir lietai jāiziet attiecīgās procedūras".
Melu detektora birkas
Patiesība- apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība- apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas Pļāpas- apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas Celšana- Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
"Tad, kad lietā būs pielikts punkts, respektīvi, tā būs izgājusi visas iespējamās tiesu instances, un, ja konstatēs, ka pirmās instances tiesas spriedums ir taisīts, tīši pārkāpjot likumu vai pieļaujot kādu no tiem pamatiem, kas varētu būt iemesls disciplinārlietas ierosināšanai, protams, tad tas jautājums tiks skatīts," sacīja Bičkovičs.
Viņš piebilda, ka, lai vērtētu sprieduma pamatotību, viņam "būtu jāredz spriedums, pie kam spēkā stājies spriedums".
Šādi ierobežojumi nekur nav noteikti, saka bijusī Satversmes tiesas (ST) tiesnese, LU Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne. Viņa atzīst, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam nevajadzētu rosināt disciplinārlietas katrā reizē, kad izskanējusi aizdomīga informācija, lai neradītu spiedienu uz tiesnešiem, taču, "ja ir skaidri redzami pārkāpumi, tad var iejaukties un tie nav jāatstāj bez ievērības."
To, ka disciplinārlietas rosināšanai nav jāgaida gala spriedums, faktiski nosaka arī Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ietvertais termiņš.
Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, taču bieži lieta tiek skatīta daudz ilgāk. Ja ievērotu Bičkoviča teikto par gala sprieduma sagaidīšanu, šajos gadījumos pat teorētiski tiesnesi sodīt nevarētu.
Dienu pēc raidījuma 1:1, lūgts skaidrot paša minētās procedūras, Bičkovičs ar preses pārstāves starpniecību "Melu detektoram" pauda, ka nepareizi saprasts – esot runājis tikai par konkrēto lietu, ne vispārēju kārtību.
Viņš uzskata, ka disciplinārlietas ierosināšana saistībā ar Limbažu tiesneša lēmumu pirms lietas galīgās izskatīšanas būtu "tiesas spriešanas ierobežošana, ietekmēšana, jaukšanās tiesas darbā".
Jāatgādina, ka Limbažu tiesas tiesnesis Kārlis Jansons, neapstrīdot, ka autovadītājai konstatēts 1,5 promiļu reibums, nolēma lietu izbeigt. Tiesnesis saskatīja neprecizitātes policijas sastādītajā protokolā un norādīja, ka "nav iegūti pietiekoši pierādījumi" sievietes vainai. Lai gan lietā bija arī policistu nofilmēts video ar redzami iereibušo sievieti tūlīt pēc auto apturēšanas un pašas atzīšanos, tiesnesis nebija apšaubījis vadītājas vēlāk skaidroto, ka viņa dzērusi pēc aizturēšanas un no pāris malkiem liķiera sasniegusi 1,5 promiles. Vēlāk, reaģējot uz mediju ziņām, sprieduma likumību pārbaudīja Ģenerālprokuratūra un iesniedza apelācijas protestu, savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) prasīja tiesneša paskaidrojumu.
Kopš stāšanās Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā pirms sešarpus gadiem Bičkovičs ir ierosinājis tikai divas disciplinārlietas – tas ir daudz mazāk nekā viņa priekštecis Andris Guļāns un pavisam neliela daļa no kopējo lietu skaita.
Vidzemes apgabaltiesa lēmumu dzērājšoferes lietā sola darīt zināmu 22.decembrī.
Birka: Tukšas pļāpas
