Arvien pieaugot propagandai Kremļa paspārnē esošajos Krievijas TV kanālos, pieaug arī Latvijas iedzīvotāju interese par iespēju atteikties no Krievijas kanāliem maksas televīzijas paketēs un veidot pašiem savu programmu komplektu. Lai gan tehniski tāda iespēja būtu, dārgo izmaksu dēļ neviens no operatoriem to nepiedāvā.
Atteikties nevar
"RTR Planeta", "NTV Mir", "Ren TV Baltic" – šie un citi Krievijas televīzijas kanāli atrodami faktiski jebkura Latvijas maksas televīzijas operatora piedāvātajā pamatpakā. Skatīties tos, protams, nav spiesta lieta, taču izvairīties maksāt par Kremļa propagandu var tikai, atsakoties no maksas televīzijas abonēšanas vispār.
Maksas TV tirgus līderu "Lattelecom", "Viasat" un "Baltcom" klientu operatoru atbildes ir līdzīgas un rada iespaidu, ka jautātāju netrūkst:
- "Pamatā tomēr mums būs tāpat iekļauti šie Krievijas kanāli."
- "Krievijas kanāli jums būs jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, kādu paketi pasūtīsiet."
- "Nē, diemžēl nav tādas iespējas. Visas pakas ir saliktas tā, ka tur ir dažādi kanāli. Jūs nevarat izvēlēties tikai konkrētus kanālus un maksāt par tiem atsevišķi."
Tomēr pēc Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas vadītāja Ilmāra Muula teiktā jāsecina, ka vairumam skatītāju Krievijas kanāli ir aktuāli: "Viena daļa no šīm Krievijas programmām, tā sauktajiem federālajiem kanāliem, ko finansē Krievijas valdība, tomēr ir pietiekami interesanti un pieprasīti ne tikai krievvalodīgo skatītāju, bet arī latviešu publikas vidū. Un ja 85-90% skatītāju šīs programmas vēlas, tad tās tiek iekļautas visplašāk pieejamajā paketē."
Asociācijas vadītājs skaidro, ka programmu īpašnieki savas programmas pa vienai nepārdod. Pašam komplektēt savu kanālu sarakstu tehniski būtu iespējams, bet tad par televīziju nāktos maksāt 20-30 reizes vairāk nekā pašlaik.
"Faktiski katram šādam abonentam ir jāizveido individuāla tā sauktā galvas stacija, kas šo paku formē. Un tas ir daudzu desmitu tūkstošu ieguldījums, kuram laika gaitā ir jāatmaksājas," skaidro Muuls.
Patērētāji uzraugam nesūdzas
Sūdzības, ka šādi ierobežojumi pārkāptu skatītāju tiesības, līdz patērētāju tiesību uzraugiem pagaidām nav nonākušas. "Ir daži e-pasti, kur cilvēki pauž vēlmi, ka būtu priecīgi, ja varētu izvēlēties paketi bez šādiem pakalpojumiem," stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane.
PTAC pārstāve arī atzīst, ka uzraugs no pakalpojumu sniedzējiem to pašlaik nevar pieprasīt: "Vajadzētu būt patērētāju kā tirgus dalībnieku spiedienam, un tad droši vien šādas iespējas tiks rastas. Pašlaik likums to nenosaka, ka patērētajam jāpiedāvā iespēja atteikties no kāda kanāla."
Rosina likuma grozījumu
Lai šo kārtību mainītu, portālā "manabalss.lv" pērnruden iesniegta iniciatīva par tiesībām skatītājiem maksāt par katru televīzijas kanālu atsevišķi.
Pagaidām gan to parakstījis tikai 201 cilvēks, un līdz nokļūšanai Saeimā vajadzīgajiem 10 tūkstošiem parakstu vēl tālu. "Es tiešām priecājos, ka cilvēki izrāda iniciatīvu un šādus priekšlikumus sniedz," saka Saeimas deputāte Inese Laizāne (Nacionālā apvienība), kas vada par šo jautājumu atbildīgo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
Deputāte ideju pēc būtības atbalsta, tomēr sarunas ar maksas TV operatoriem liekot apšaubīt tehniskās iespējas.
Pašlaik Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīti citi grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. "Priekšlikums bija, ka tur ir visi Latvijas kanāli un, protams, Eiropas Savienībā veidotie kanāli. Un, līdzīgi kā Lietuvā, mēs nosakām pamatpaketē rindas kārtību. Jo Lietuvā ir tā: lai tiktu, piemēram, līdz "Pirmajam Baltijas kanālam" vai "NTV", ir jāklikšķina kādas 18 reizes," stāsta Laizāne.
Tas gan neliegs operatoriem Krievijas kanālus pamatpakās tomēr iekļaut, un šādu aizliegumu Saeima pagaidām nevirzīs. Laizāne gan piebilst, ka šie grozījumi ir tikai ceļa sākums.
Tādu cerību pauž arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Aija Dulevska, kura pašlaik Saeimā skatāmos grozījumus sauc par "diezgan maigiem": "Tas, ka cilvēkiem ir jāmaksā par kanāliem, kurus viņi ne tikai skatīties negrib, bet vispār negrib, lai tie te ir pieejami, tas tiešām ir absurds. Domāju, ka šis [pašreizējie grozījumi] ir nozīmīga procesa sastāvdaļa, kā mēs panākam informatīvo vidi tādu, kādu vēlamies redzēt, nevis ļaujamies pašplūsmai – ko kabeļoperatoriem kāds tiesību turētājs uzspiež, to visi priecīgi skatāmies. Vai neskatāmies."
Tomēr jāsecina, ka šādu izmaiņu ceļš pa likumdevēja gaiteņiem varētu būt grūts un ļoti ilgs.
