Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mediķu tālākizglītība – naudas trūkuma uzspiesta simbioze ar farmāciju

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Naudas ietekmes ceļi veselības nozarē

Ārstu mācību braucieni. Farmācijas nozares nauda. Ētika

Ko ārsti dara farmācijas industrijas uzsauktajos braucienos?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Ar farmācijas industrijas apmaksātiem komandējumiem un semināriem ārsti balansē uz ētikas pārkāpuma robežas, tā atzīst uzrunātie medicīnas jomas mācībspēki. Paši ārsti, kas izmantojuši farmācijas firmu pretimnākšanu, gan nekā slikta šajā atbalstā nesaskata, norādot, ka tā ir iespēja uzlabot savas zināšanas.

Šādu mācību lietderību Latvijas Radio raidījumā "Īstenības izteiksme" atzina trīs farmācijas firmu atbalstītie ārsti – iekšķīgo slimību pārzinātājs Aivars Lejnieks, gastroenterologs endoskopists Hosams Abu Meri un onkoloģe ķīmijterapeite Gunta Purkalne, kura farmācijas biznesa stipendiātu sarakstā 2015.gadā ierindojusies pirmajā vietā.

Lejnieks komandējumos kopā ar sievu

Aivars Lejnieks pērn par farmācijas firmu naudu uz konferencēm ārvalstīs lidojis vairākkārt, arī ar sievu, un ne uz savas nozares pasākumu.

"Tās grāmatas visas šeit, tur man pilns skapis ar to, ko es esmu uzrakstījis, tas ir lielā mērā pateicoties tam, ka man ir bijusi iespēja piedalīties tajos kongresos,"

stāstīja Lejnieks, ar kuru Latvijas Radio tikās viņa darbavietā Rīgas Austrumu slimnīcā.

Lejnieka kabinets ir gaišs, stūrī prāvs galds ar lielu datora monitoru. Intervijai par farmācijas firmu atbalstu ārstiem Lejnieks piekrita nekavējoties – jau nākamajā dienā. Ar datiem gan neesot iepazinies. "Nē, es viņus neesmu skatījies un nedomāju skatīties."

Austrumu slimnīcā Lejnieks ir galvenais internists – ne tikai pats ārstē, bet pie viņa pēc padoma vēršas arī kolēģi. "Un atliek tikai gadu nelasīt kaut ko, tu būtiski, dramatiski atpaliksi. Tā dzīve tevi piespiež, ja tu gribi būt tonusā," noteica ārsts.

Lejnieks ārvalstīs notiekošos kongresus sauc par lielu stimulu vēl vairāk mācīties un darīt. Nekādu lielu izklaižu tur neesot.

"Trijās, četrās, piecās dienās atkarībā no tā, kādi ir kongresi, ļoti kompakti tiek sniegta informācija, nepārspīlējot - no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, nu, teiksim, sešiem vakarā. Tātad 10-12 stundas. Un tad cilvēks ar bagātāku bagāžu atgriežas mājās un uzreiz izmanto tās [zināšanas] klīniskā praksē. Vai daļa speciālistu, teiksim, kā es - kā profesors gatavoju lekcijas, rakstu grāmatas un tādā veidā dodu atpakaļ saviem kolēģiem," klāstīja Lejnieks.

Ārsts uzsver, ka pats pērk medicīnas grāmatas un abonē žurnālus. Taču uz kongresiem un konferencēm ārvalstīs brauc par farmācijas firmu naudu, jo citādi tie būtu lieli izdevumi.

"Ja ir iespēja par šo farmācijas kompāniju atbalstu piedalīties, tas tā notiek, un uz šo brīdi tas ir atļauts process un es tur neko sliktu pagaidām nesaskatu," noteica Lejnieks.

Dažkārt uz šiem pasākumiem aicinot pašas farmācijas firmas, bet visbiežāk ar lūgumu atbalstīt pie zāļu kompānijām vēršas tieši ārstu profesionālās asociācijas.

"Bet ja jūs domājat, ka farmācijas kompānijas kaut kādā veidā uzspiež, par ko runāt vai ar kaut kādu naudu, - pēdējos 5-10 gadus nekad tā nav bijis un man neviens nekad tā nav prasījis. Cits gadījums varbūt ir tad, kad parādās kaut kāds ļoti jauns, sarežģīts medikaments pēc savas būtības, kuru nevar izprast tik vienkārši. Tad tiek sagatavoti speciāli cilvēki kā lektori. Tad arī atklāti mēs pasakām, ka tas ir tāds un tāds pasūtījums, bet mums ir jāizstāsta par to medikamentu, kā tas darbojas," skaidroja Lejnieks.

Farmācijas firmas apmaksā, piemēram, ceļa izdevumus, reģistrāciju konferencei, arī viesnīcas izdevumus. Lejnieks uzsver, ka fiziski jau ārsti šo naudu neredz, zāļu kompānijas pašas kārto šos jautājumus. Turklāt nekādas liekas dienas ārsti pirms vai pēc pasākuma ārvalstīs nepavadot – atbrauc tieši pirms un aizbrauc pēc pasākuma beigām. Visbiežāk ceļojot ekonomiskajā, ne biznesa klasē.

"Un tam ārstam, kas atrodas kongresā, bieži vien arī ēšana pašam jānodrošina sev, jo tā farmācijas kompānija labākajā gadījumā var nodrošināt vakariņas, kopā tur aiziet bez kaut kādām tādām lielām izvirtībām," stāsta ārsts.

Divos no pieciem pērnā gada braucieniem Lejnieks devās kopā ar sievu – hematoloģi Sandru Lejnieci, lai arī abi pārstāv atšķirīgas nozares.

Tas bija vienas dienas pasākums Austrijā, Vīnē, un, kā minēts publiski pieejamajā sarakstā - skāra kardioloģijas jomu.

"Būtībā, redziet, es esmu terapeits, ne tikai endokrinologs. Kardioloģijā ir arī arteriālā hipertensija, vienkārši viņu varbūt sauc par kardioloģiskiem pasākumiem. Bet tie ir pasākumi par arteriālo hipertensiju. Tie ir tādi vienas dienas vai divu dienu, kā es teicu, Eiropā tādi īsi, īsi pasākumi," stāstīja Lejnieks.

Te gan jāprecizē, ka pērn Kanādā Lejnieks ar sievu pavadīja ilgāku laiku – sešas dienas. Tur viņi apmeklēja trombozes un homeostāzes tematikai veltītu kongresu.

Tas bija viens no Lejnieka pērnā gada dārgākajiem braucieniem, kas farmācijas firmas "Sanofi Aventis" pārstāvniecībai Latvijā izmaksāja 3500 eiro.

"Tas ir taisni par par homeostāzi, koagulāciju, par asins trombozēm, visādām asiņošanām. Tā ir tā sfēra, kur mums ar profesori Lejnieci saskaras. Es ar to nodarbojos un viņa. Viņa, protams, ir daudz erudītāka, bet tas kongress, tur piedalās visādi speciālisti: traumatologi, anesteziologi, kardiologi, hematologi, endokrinologi, jo tā ir tāda apvienojošā tēma medicīnā – asins koagulācija, asins tromboze, asiņošanas, trombu embolijas un hemostāzem," klāstīja ārsts.

Uz šo kongresu Aivars Lejnieks plāno doties arī nākamgad.

Lielākā atbalsta saņēmēja – Purkalne

No vairāk nekā tūkstoša ārstniecības personu, kas pieminētas publiskotajā sarakstā, naudas izteiksmē lielāko atbalstu pērn saņēmusi ārste Gunta Purkalne. Viņa braukusi salīdzinoši bieži – pagājušajā gadā astoņas reizes.

Purkalne pirmo reizi farmācijas kompānijai lūgusi atbalstu svarīgas konferences apmeklēšanā jau neilgi pēc neatkarības atjaunošanas.

"Es domāju, ka farmācijas kompānijas jau izsenis, kopš ir sākušas strādāt pasaulē, - viens no viņu uzdevumiem ir ārstu izglītība," stāstīja Purkalne.

Farmācijas firmu atbalstu viņa dēvē par lielāko un būtībā vienīgo atbalstu, lai Latvijas ārsti varētu iegūt mūsdienīgas, labas zināšanas un kontaktēties ar saviem ārvalstu kolēģiem.

"Es sākšu ar jautājumu, ko vēlas mūsu pacients? Pacients grib runāt ar gudru, zinošu ārstu, vislabāko iespējamo," noteica ārste.

Onkoloģe ķīmijterapeite skaidro, ka pieredzes apmaiņu un gadījumu analīzi nevar aizstāt ar zinātniskās literatūras lasīšanu. Kongresos var dibināt ciešus sakarus ar kolēģiem un lūgt pazīstamiem ārvalstu ārstiem padomu par savu pacientu ārstēšanu.

"Ar kuriem es nezinu īsti, kā rīkoties, jo Latvijā atsevišķos audzēju veidos, kas ir reti, mums nav tik lielas pieredzes. Un tad es izmantoju šo gadījumu, es jautāju dakteriem, kā viņi rīkotos un šīs zināšanas vedu mājās un dalos ar saviem dakteriem šeit jau uz vietas un tā mēs krājam pieredzi tajos gadījumos, kad Latvijā šīs pieredzes pietrūkst," klāstīja Purkalne.

Onkoloģe Purkalne arī atbild, kāpēc pērn braukusi salīdzinoši bieži: "Esmu arī Sertifikācijas komisijas vadītāja Onkologu ķīmijterapeitu asociācijā, kas sertificē jaunos dakterus, tā ka es domāju, ka tās zināšanas ir vajadzīgas, lai varētu strādāt ar jauniem, topošiem onkologiem ķīmijterapeitiem."

Abu Meri sola vairs neizmantot zāļu firmu atbalstu

Kā trešo Latvijas Radio uzrunāja ārstu Hosamu Abu Meri, kurš pērn vienreiz izmantojis farmācijas kompānijas atbalstu, lai apmeklētu kongresu ārvalstī. Viņš ir ne tikai ārsts, arī Saeimas deputāts, taču nezina, vai šāds brauciens būtu jāiekļauj viņa valsts amatpersonas deklarācijā.

Latvijas Radio ar Hosamu Abu Meri tiekas kāda populāra aptieku tīkla organizētā seminārā, kas veltīts gremošanai un veselīgam uzturam. Tas ir bezmaksas pasākums, kuru apmeklē vairāki desmiti aptiekas lojalitātes kartes īpašnieki, un vēlāk Abu Meri pastāsta, ka par piedalīšanos šajā seminārā viņam neko nemaksājot.

Taujāts par pērn farmācijas firmas apmaksāto braucienu uz kongresu Spānijā, Abu Meri norāda – šai firmai nemaz nav zāļu, kuras ārsts varētu saviem pacientiem bieži izrakstīt. Jautāts, kā dēļ farmācijas firmas apmaksā šādus braucienus, ārsts noteica:

"Viena daļa ir attiecības, jo viņi, piemēram, pēc tam domā: "O, jūs braucāt uz turieni, jūs, piemēram, piedalījāties lekcijās par mūsu produktu."

Ja viņi mani aicinās, piemēram, lasīt lekcijas, tad, protams, es varu iet lasīt lekcijas un es zinu, ka mums ir sadarbība no tāda viedokļa."

Uz kongresu deputāts bija devies kopā ar sievu, par ko liecināja publiski pieejama fotogrāfijas sociālajā tīklā. "Par viesnīcu, par manu transportu, par sievu, mēs visu to maksājām paši," noteica ārsts.

Sarunā Abu Meri arī pastāsta, ka viņš arī pats rakstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), interesējies, vai viņš kā ārsts un vienlaicīgi deputāts var sadarboties ar farmācijas firmām. Birojs atbildējis – kā ārsts drīkst, ja tas neveido konfliktu ar Saeimas deputāta darbu.

Lai arī pats Abu Meri farmācijas atbalstā neko sliktu nesaredzot, tomēr viņš kā deputāts nolēmis par farmācijas nozares naudu vairāk nebraukt uz kongresiem.

Piemēram, šoruden Abu Meri par savu naudu uz divām dienām dosies uz gastroenterologu kongresu. Viņš arī parāda telefonā e-pasta vēstuli ar jau apmaksāto reģistrācijas maksu – 240 eiro.

Ārsts deputāts nedeklarē saņemto atbalstu

Tomēr ir jautājums – vai no farmācijas firmas jau saņemtais atbalsts nav jādeklarē. Piemēram, Abu Meri valsts amatpersonas deklarācijā materiāls atbalsts braucienam uz konferenci Spānijā nav norādīts.

"Tas man nebija prātā, ka man jādeklarē, ka es kaut kur gāju, mani aicināja un es nemaksāju par to reģistrāciju. Es nedomāju par to. Nopietni. Es nezinu, vai tas ir pārkāpums arī," atzina deputāts.

Valsts ieņēmumu dienests atbildē norāda: amatpersonai jānorāda pārskata periodā gūtie visu veidu ienākumi, tātad arī saņemtais materiālais atbalsts no farmācijas firmas.

Tomēr - Abu Meri neuzskata, ka ar zāļu firmu atbalstu viņu var nopirkt.

"Ja tā firma nopērk man reģistrāciju par 800 eiro vai par 1000 eiro, vai viņi mani nopirka ar tiem 1000 eiro? Es jums saku, es jau tik bieži esmu braucis par savu naudu arī. Nē, es nepieņemu tādā veidā. Es pieņemu, ka viņi gribēja, lai es vairāk braucu ar viņiem, gribēja vairāk parādīt sevi, parādīt savu produktu, jo es esmu pazīstams ārsts un man ir daudz klientu.

Tad vismaz viņi jūt, ka mēs savu produktu parādīsim arī Abu Meri, jo, ja gadījumā viņu produkti ir labi, tad Abu Meri var likt atzinumu, ka ir labi. Tā viņi mēģina reklamēt sevi," skaidroja ārsts.

Profesors: Ārstiem iedotā nauda jāatstrādā

Nozarē viedoklis par farmācijas firmu atbalstu ārstiem ir arī krasi pretējs.

"Ja kādam ārstam liekas, ka viņam šo naudu iedod un viņam kaut kādā veidā kompānijai nebūs jāatstrādā tā nauda, tad, protams, tie ir maldi," tā saka Teksasas universitātes asociētais profesors, endokrinologs Uģis Gruntmanis. Viņš norāda: pētījumi liecina, ka farmācijas firmu atbalstam ir ietekme uz ārstiem:

"Ārsts ir ļoti daudz tolerantāks izrakstīt šīs zāļu vai instrumentu kompānijas noteikto preparātu".

Gan Gruntmanis, gan arī biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle un Latvijas Universitātes (LU) docente Signe Mežinska uzskata, ka Latvijas spiedīgajos finansiālajos apstākļos ir saprotami, ka ārsts izmanto farmācijas industrijas piedāvāto iespēju un reizi gadā aizbrauc uz savas nozares starptautisku kongresu. Gruntmanis uzsver – Eiropas galveno kongresu.

"Tas, ko es neatbalstu, ir šie braucieni uz tālām eksotiskām vietām, tāliem, eksotiskiem kongresiem, vai tie būtu Brazīlijā, Taizemē vai Indijā, Ķīnā, arī par Ameriku varētu diskutēt. Kāpēc vienam vai otram ārstam ir jābrauc uz Ameriku piedalīties kongresā, jo būtībā tie galvenie, lielie pētījumi, ko katru gadu aprunā, aprunā gan Amerikas kongresos, gan arī pēc tam vai vispirms Eiropas un pēc tam Amerikas. Lielas atšķirības tur nav," sacīja Gruntmanis.

LU docente: Ir gan labas, gan sliktas prakses piemēri

Sarakstā rodamā informācija Signi Mežinsku rosina domāt par labās prakses un sliktās prakses piemēriem.

Labās prakses piemērs: farmācijas industrija ir sponsorējusi žurnālu abonementu ārstiem, līdz ar to ārsts piekļūst savas nozares svarīgām publikācijām un izglītojas.

"Bet, ja mēs runājam par sliktās prakses piemēriem, tad tie būs gadījumi, kad ārsti, kuriem teorētiski varētu būt citas iespējas finansēt šos braucienus no citiem avotiem, brauc četras piecas sešas reizes farmācijas industrijas sponsorētos braucienos. Tie ir gadījumi, kad ārsts apmeklē tādu pasākumu, kurš nav viņa specialitātei atbilstošs, vai gadījumi, kad brauc vairāki ārsti un viena ārsta izmaksas ir būtiski lielākas nekā pārējiem ārstiem uz šo pašu pasākumu. Kas rada jautājumus, vai tur ir kāda īpaša viesmīlība vai kaut kas cits," atzina Mežinska.

Profesoru Gruntmani visvairāk gan satraucot ārsti, kas brauc uz konferencēm, kur ārstus apmāca par konkrētu medikamentu. Ziņas arī par šādām konferencēm var atrast publiskotajos datos.

"Tie ir būtībā mārketinga braucieni, kur medikamentu kompānija kādu ārstu vai ārstu grupu uzaicina, lai viņi kļūtu tā saucamie eksperti par vienu medikamentu.

Būtībā tas ir, lai tu pēc tam ietu un pārējiem stāstītu, cik labs šis medikaments ir un kāpēc tas ir tik labs. Un šādas konferences parasti notiek skaistās vietās un ir jaukas,

liek ārstam sajusties, ka tu tiešām esi eksperts un tavu viedokli ņem vērā," norādīja Gruntmanis.

Kurā brīdī pārkāpj labās prakses robežu?

Abas puses – ārsti un farmācijas firmas sadarbībā ir ieinteresētas. Tā saka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektore Agnese Korbe. Ārsti tā var uzzināt par zālēm, bet zāļu ražotāji – iepazīstināt ārstus ar jaunumiem.

"Un, lai to darbarīku varētu prast visatbilstošāk lietot, vajag to sazobi, sadarbību, atgriezenisko saiti ar ieteikumiem, vai šis medikaments ir bijis pietiekami labs tādā situācijā, vai, teiksim, vienas diagnozes gadījumā," teica Korbe.

Taču, kurā brīdī farmācijas industrijas apmaksātie braucieni var pārkāpt labās prakses robežas un būtu jāceļ trauksme?  LU docente Signe Mežinska atceras, ka, piemēram, Lielbritānijā trauksmi cēla par ļoti lieliem maksājumiem - tas bija vairāk nekā 90 000 mārciņu maksājums gadā vienam ārstam. Iespējams, Latvijā tā būtu attiecīgi mazāka summa.

Taču publiskotais saraksts jau tagad iezīmē daudz jautājumu, kurus atbildīgajām iestādēm vajadzētu skaidrot. Īpaši zinot, ka ārsti ne tikai izraksta zāles, bet arī piedalās veselības politikas veidošanā.

Piemēram, profesionālās asociācijas iestājas par jaunu zāļu iekļaušanu valsts apmaksāto medikamentu sarakstā vai arī raksta vadlīnijas pacientu ārstēšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti