De Facto

Ķuzis 50. dzimšanas dienu atzīmē Gulami viesnīcā

De Facto

Drošībnieks Lazdiņš izlīgst ar lidostu; sāk darbu "Latvijas gāzē"

Papildu miljoni veselības nozarē līdzi nes cīņu par ietekmi

De facto: Infektoloģijas centru mēģina noskaldīt no Austrumu slimnīcas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Veselības ministrija nākamā gada budžetā izcīnījusi ievērojamus papildu līdzekļus C hepatīta ārstēšanai. Taču reizē ar šīm pārmaiņām notiek arī cīņas par ietekmi infektoloģijas nozarē no nākamā gada. Viena no iecerēm – jau ar 1.janvāri nodalīt Latvijas Infektoloģijas centru no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Nākamā gada budžetā ieplānoti papildus 4,2 miljoni eiro C hepatīta un HIV/AIDS ārstēšanai. Hepatīta pacientu ārstēšanai tas nozīmē divreiz vairāk līdzekļu nekā patlaban. Ar šiem miljoniem plāno atcelt pacientu līdzmaksājumu par zālēm. To dārdzība ne reti kļuvusi par atteikumu ārstēšanai. Pārmaiņas paredz arī apmaksāt daudz dārgākus un efektīvākus medikamentus, izārstējot vairāk cilvēku nekā līdz šim. Līdz šim ik gadu ārstē ap 800 pacientu, izārstē aptuveni pusi. Izārstēto pacientu skaitu iecerēts palielināt par 200-300.

Taču papildu nauda nesusi arī jaunas cīņas un vairākas iespējamas pārmaiņas infektoloģijas nozarē. Visticamāk, lai izvairītos no šīs naudas ieplūšanas Austrumu slimnīcas sistēmā, no tās iecerēts atdalīt Latvijas Infektoloģijas centru kopā ar Tuberkulozes un plaušu slimību centru kā atsevišķu struktūru.

Septembra otrajā pusē veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) apmeklēja Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centru, piedāvājot viņiem finansiāli atdalīties no Austrumu slimnīcas, veidojot atsevišķu SIA, kurā atrastos  Tuberkulozes un plaušu slimību centrs un Latvijas Infektoloģijas centrs.

Tā Tuberkulozes un plaušu slimību centram būtu jau trešā reforma pēdējo sešu gadu laikā. Taču šī struktūra ministra iecerēm šonedēļ pateikusi nē, vēloties palikt pie Austrumu slimnīcas.

Gluži pretēja nostāja ir Infektoloģijas centra bijušajai vadītājai un šobrīd galvenajai ārstei Baibai Rozentālei. Viņa šo iestādi vienmēr vēlējusies apsaimniekot nepastarpināti, un atdalīšanās no lielās slimnīcas ir tieši tas, par ko viņa cīnījusies.

Gan Rozentāle, gan Belēvičs piesauc pat bēgļu ierašanos Latvijā, lai pamatotu nepieciešamību nodalīt Infektoloģijas centru. Tomēr detalizēti iespējamā atdalīšanās nav pētīta. Kļūstot par atsevišķu meitas uzņēmumu, pastāv iespēja, ka Infektoloģijas centra iepirkumu norise var nebūt tik atklāta kā šobrīd.

Birokrātija un sarežģītā iepirkumu norise ir argumenti, ar ko Baiba Rozentāle šobrīd pamato vēlmi nodalīt Infektoloģijas centru. Vienlaikus viņa noliedz, ka pieminēto argumentu dēļ būtu kavēta palīdzības sniegšana pacientiem. Ja slimnīcas sadalīs, to darīs jau tūlīt – ar janvāri, apņēmies Belēvičs. Ministrs gan uzsver, ka pagaidām lēmums nav pieņemts.

"Mēs gribam ar jaunajiem medikamentiem izārstēt. Tam vajag papildu līdzekļus.  Un tad jautājums, vai šo papildu naudu iepludinām esošajā Austrumu slimnīcā, vai lietderīgāk ir atdalīt Infektoloģijas centru no Austrumu slimnīcas un tas tiek izvērtēts, un lēmumu vēl neesmu pieņēmis," LTV raidījumam saka Belēvičs.

Paralēli šim sākusies arī cīņa par to, kam noteikt toni infektoloģijas nozarē. Un te dominē divas profesores – Rozentāle un Ludmila Vīksna, kura šobrīd vada gan nozares stratēģisko padomi, gan ir galvenā infektoloģe.  Šo amatu, kas ir darbs sabiedriskā kārtā Veselības ministrijā, vēlas ieņemt Rozentāle.  Esot galvenā infektologa statusā, ir iespēja dot padomus ministram un ietekmēt visas nozares attīstību. Rozentāle savam atbalstam uzrunājusi arī C hepatīta pacientus pārstāvošo biedrību, kas nosūtīja vēstuli ministram. "Mums Rozentāles kundze lūdza  viņu atbalstīt, un tas ir arī biedrības interesēs, jo tieši šajā šaurajā mūsu interešu lokā Rozentāles kundze līdz šim izrādījusi lielu pretimnākšanu. Un viņa varētu būt tas labākais speciālists, kas mums palīdzētu," saka biedrības pārstāvis Kristaps Kaugurs.

Bet šīs nebūt nav vienīgās pārmaiņas. Reizē ar iespējamu patstāvības atgūšanu Infektoloģijas centram un papildu līdzekļiem, Belēvičs sācis arī diskusiju, ka C hepatītam vajadzīgos medikamentus varētu iepirkt centralizēti slimnīca. Šobrīd medikamentus iegādājas caur aptiekām, izmantojot kompensējamo medikamentu sistēmu. Lēmums, kā to darīt, vēl nav pieņemts.

"Mēs gribam vest ar ražotājiem pārrunu procedūru, lai vienotos par būtiski lētākām un labākām cenām šiem medikamentiem.  Un tas nozīmē, ka  mūsu pieeja sarunu vešanai būs tāda, ka mēs teiksim – mums ir tik un tik daudz naudas sarunu risināšanai, un mēs priekšroku dosim tiem ražotājiem  vai tām ražotāju medikamentu kombinācijām, kas izārstē vislielāko pacientu skaitu. Un tas nozīmē, ka mēs veidosim pacientu reģistru. Mēs piedāvāsim ražotājiem apmaksāt tā veidošanu.  Un šie superdārgie medikamenti ir ārkārtīgi dārgi, dažādās valstīs cenu starpība ir ļoti liela, un mūsu nolūks ir panākt tik izdevīgu cenu kā Igaunijā," saka Belēvičs.

Belēvičs noliedz, ka liela zāļu cenas starpība kopā ar iepirkšanas sistēmas maiņu pavērtu durvis paralēlajam importam jeb iespējai pāri palikušās zāles izdevīgi pārdot tālāk. "Es gribu teikt pilnīgi pretējo," uzsver Belēvičs. Viņa dēlam piederošais aptieku bizness nodarbojas ar paralēlo zāļu importu.

Savulaik šāda centralizēta zāļu iegāde bija arī HIV /AIDS zālēm, taču arī tās pirms pieciem gadiem pārcēla uz kompensācijas sistēmu. Pēdējo gadu laikā medikamentu izmaksas uz vienu pacientu ir samazinājušās.

Nacionālā veselības dienesta Kompensējamo zāļu departamenta direktore  Inese Kaupere "De facto" saka: " Šajā gadījumā mēs skatījāmies pret 2010.gadu, pret centralizēto iepirkumu – mēs cenas pazeminājām. Līdz ar to es nevarētu pateikt, kas būs ilgtermiņā, jo visu laiku sistēma mainās, arī kompensācijas sistēmā ir daudzas dažādas metodes, kas ik pa laikam tiek ievestas, lai tā sistēma nestagnē, lai viņā ir attīstība, lai veicināta šī te konkurence."

C hepatīta ārstēšanai nepieciešamo zāļu tirgū šobrīd dominē četri spēlētāji. Viens no  tiem – "Roche". Belēvičs šogad viesojies šīs kompānijas galvenajā mītnē Šveicē. Toreiz viens no sarunu tematiem bijis ekselences pataloģijas laboratorijas izveide Latvijā, kur "Roche" varētu būt investors. Šobrīd tiek izskatītas vairākas vietas, kur šī laboratorija varētu atrasties, taču Veselības ministrija nesniedz skaidru atbildi, vai pastāv iespēja, ka tas varētu atrasties Infektoloģijas centra paspārnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti