Valsts un pašvaldību iepirkumu pasūtītāji, kuri saņem aizrādījumus par darbu kvalitāti, gandrīz visi attaisnojas, ka no piedāvājumiem jāizvēlas lētākais, bet tas nevar būt labākais. Vai tiešām, piemēram, būvniecībā, dominē sliktā kults? Un kas liedz pasūtītājam iepirkumā noteikt saimnieciskā izdevīguma kritērijus?
Publiskā sektora iepirkumiem jānotiek saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Privātie uzņēmumi būvnieku izvēlas brīvi, jomu regulē Būvniecības likums, ja vien objekts netiek finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Zolitūdes "Maxima" sagrūšana uzjundījusi ne tikai būvniecības nebūšanu analīzi, bet arī iepirkumu jomas kritiskos punktus, jo iepirkums ir būvniecības starta vieta.
Publisko iepirkumu likumā rakstīts, ka ir divi piedāvājuma izvēles kritēriji, un kā pirmais aprakstīts saimnieciski visizdevīgākais, uzskaitīti vairāki faktori, kurus ņem vērā, piemēram, līguma izpildes termiņš, ekspluatācijas un citas izmaksas, būvdarbu kvalitāte. Otrs kritērijs ir - piedāvājums ar viszemāko cenu.
Tracis ap LU akadēmisko centru
Šogad septembrī noslēdzās apjomīgs - 15 miljonu latu vērts - iepirkums, kurā izvēlējās Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra projekta izstrādātāju un būvnieku. Centru būvēs Rīgā, Torņkalnā. Bija četri pretendenti, LU iepirkumu komisija galu galā izvēlējās pilnsabiedrību "LNK Industries Group". Rezultāts neapmierināja firmu "Skonto Būve", kura grasās vērsties Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un tiesā, jo, iespējams, nolikums esot speciāli sagatavots, lai netiktu pieņemts lētākais piedāvājums. Esot jāpārliecinās, vai iepirkuma mērķis nav personiska labuma gūšana.
Sākotnēji LU vēlējās līgumu slēgt ar citu pretendentu – SIA "Abora", kura piedāvāja vēl dārgāku celtniecības risinājumu, bet to aizliedza Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Komisija piedāvājumus pārvērtēja, bet apstrīdēts tika arī šis rezultāts.
Komisija jau sākumā kā vērtēšanas kritēriju bija ietvērusi saimnieciski izdevīgāko, kas sastāv no četriem komponentiem. Pirmkārt, cena – tātad, cik tas maksā. Otrkārt, maksājuma ieturējuma apjoms līguma ietvaros. "Tas nozīmē, ka par līgumu maksājot regulāri, daļa no šī maksājuma tiek ieturēta, un tas pasūtītājam rada lielāku drošību, ka objekts tiks uzbūvēts kvalitatīvi, termiņā. Tas ekonomiskajā vidē ir ļoti svarīgi, jo tā ir reālā nauda, ko būvnieks potenciāli var zaudēt, ja neizpilda savas saistības," skaidro komisijas sekretāre, juriste Kristīne Zubkāne. Tāpat būtisks ir iepirkuma garantijas periods un objekta regulārās apkalpošanas izmaksas.
Ieturējuma nauda lielajos būvniecības iepirkumos tiekot izmantoti bieži. "Tādu iepirkumu nav ļoti daudz, jo zināšanu par būvniecības līgumu izstrādi, vērtēšanas kritērijiem pasūtītājiem dažkārt pietrūkst. Bet ir pašvaldības, kas ilgus gadus rūpīgi piestrādā pie iepirkumu dokumentācijas," skaidro IUB vadītāja Dace Gaile.
Uzņēmēja atlaide raisa bažas
Zubkāne skaidro, ka "Skonto būves" piedāvājums bija principiāli citādāk veidots, jo tā piedāvājumā bija ietvērusi atlaides principu. Viņa arī norāda, ka šādā gadījumā jāvaicā, kāpēc tirgū ir šāda situācija, ka var parādīties līdzīgi piedāvājumi.
"Viņiem to neviens neliedz darīt, līgumu noslēdzot, bet vērtēšanas kritērijos pasūtītājs vērtē reālās ekspluatācijas izmaksas, kāpēc arī "Skonto būvei" neizdevās uzvarēt šajā konkursā. Un uzvarēja firma, kurai bija vidēja līmeņa atblīstoši pasūtītāja kontroltāmēm izmaksas gan būvniecībai, gan uzturēšanas izmaksām. Gribas cerēt, ka nebūs problēmu ar izpildi," skaidro Gaile.
"Tā ir viena no lielākajām nelikumībām, kas ir notikusi Latvijā iepirkumos. Bija divi punkti: labākā cena, kura bija man – lētāk bija par simt tūkstošiem latu -, un nodrošināt zināmu laiku vislētāko apkalpošanu – es varēju atļauties kā uzņēmējs to izdarīt, piedāvāju universitātei atlaidi no reāliem apsaimniekošanas izdevumiem," skaidro "Skonto būves" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Taujāts, kāpēc viņš nolēma uzdāvināt atlaidi, Rāvis norāda, ka tā ir viņa personiskā iniciatīva: "Es kā uzņēmējs varu atļauties gan ziedot, gan dāvināt, gan dot atlaides."
"Skonto būve" pārliecināta, ka universitāte izvēlējās neizdevīgu piedāvājumu: "Viņi paņēma dārgāku priekšlikumu uz apsaimniekošanu – viņiem būs jāmaksā reāla nauda. Un viņi paņēma par simt tūkstošiem dārgāku priekšlikumu būvniecībā. Tātad universitāte apzināti Auziņa kunga personā paņēma sev neizdevīgu, dārgāku priekšlikumu. Izskatās pēc sodāmas rīcības."
Vienkāršāk - lētākās cenas princips
Lai sagatavotu saimnieciski izdevīgāko iepirkumu, jāvelta cilvēku, administratīvie, finanšu resursi un laiks. Mazas pašvaldības un firmas nevar to atļauties, uzsver komisijas sekretāre. Savukārt Zubkāne vērš uzmanību, ka tādā gadījumā izvēlas lētākā piedāvājuma principu: "Lētākais piedāvājums – tas ir vienkārši, jo nolikumā jāieraksta tikai viens teikums, un vērtēt to arī daudz vienkāršāk nekā analizēt objekta ekspluatāciju. (..) Latvijas Universitātei palaimējies, ka ir iespējams izveidot tādu iepirkuma komisiju, kur visi komisijas locekļi ir ar vairākiem zinātniskajiem grādiem un tiešām speciālisti savā nozarē."
"Nevajag aizmirst, ka lētāko izvēlas no tiem, kas atbilst visām izvirzītajām prasībām. Un publiskajos iepirkumos ir vesels komplekts prasību, kuras pasūtītājs ir tiesīgs izvirzīt par pretendenta spējām (..)", saka Gaile, apstiprinot, ka amplitūda starp augstāko un zemāko cenu ir diezgan liela. Tomēr pasūtītājam būtu tiesības noteikt slieksni, kas ir par zemu, lai izpildītu nepieciešamās pasūtītāja prasības. Tomēr šīs spēles tiek ierobežotas un sākotnējās līgumcenas vēlākai pieaudzēšanai likumā esot pielikts punkts. Ar sankcijām šobrīd vēršas pret tiem pasūtītājiem un uzņēmējiem, kas nerīkojas atbilstoši iepriekš noslēgtajām vienošanām.
Sākotnējo līgumcenu var mainīt, ja paredzamie iemesli minēti līgumā. Sarunā direktore pieņem, ka zemākās cenas kritēriju no likuma izņem. Viņai šķiet, ka arī citi kritēriji var būt formāli. Piemēram, garantijas un izpildes termiņi.
Uzņēmēji iecietīgi pret korupciju
Korupcija iepirkumos jeb "otkati" nav tikai interneta komentāru bauma, šai jomā pastāv augsti korupcijas riski – uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Iemesli – gan vēsturiskās "tradīcijas", ka bez došanas nekas nenotiks, gan iesaistīto pušu savstarpējais izdevīgums un vēlme gūt personisku labumu. Korupcija ir latents noziegums, kas var palikt sabiedrībai nezināms. Gadījumos, ja abas iesaistītās puses ir apmierinātas ar "rezultātu" un ieinteresētas neizpaust informāciju, pret korupciju vērsties ir grūti. Korupcijas riskus ietekmē gan kontroles trūkums, gan iepirkumu speciālistu ilggadēja darbība vienā institūcijā, arī konfidencialitāte. KNAB pieredze liecina, ka uzņēmēji ir ļoti iecietīgi pret korupciju - vairākās krimināllietās iegūtie pierādījumi rāda, ka viņi iesaistījušies noziedzīgās shēmās, bet par to klusējuši. Uz to norāda arī Dace Gaile. "Viņi domā par nākotni. Ja viņi nosūdzēs, tad viņi būs slikti," saka Gaile. "Viņiem daļēji patīk šī spēle. Ir forši runāt, ka "otkats" mums traucē, taču nez kāpēc negribam to likvidēt. Ir viena liela daļa uzņēmēju ar uzskatu, ka tas ir normāli. Mēs nepārtraukti graujam nost pašu projektus, kur ir iesaistīta Eiropas nauda, tāpēc ka ir viena liela daļa uzņēmēju, kuri uzskata - ja nav man, tad lai nav nevienam," secina Gaile.
KNAB atgādina, ka no 1. aprīļa ir spēkā grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kuri nodrošinās efektīvāku piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajām personām. Tos varēs piemērot arī valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai. Varēs piemērot vairākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus – likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Vienkāršāk sakot, ja juridiskai personai tiks pierādīta korupcija, to sodīs bargāk.
KNAB kopumā izmeklējis (vai joprojām izmeklē) vismaz 20 ar iepirkumiem saistītu krimināllietu. Šogad uzsākti trīs kriminālprocesi, piemēram, par Daugavpils pašvaldības amatpersonu iespējamu kukuļošanu. To ir darījis kāds uzņēmējs un VID amatpersonas. Komercuzņēmums, nodokļu parādnieks, piedaloties pašvaldības iepirkumos iesniedzis pasūtītājam viltotas VID izziņas un uzvarējis 14 iepirkumos, iegūstot tiesības būvēt vairākus objektus gandrīz 2,5 miljonu latu apmērā.
Draugu būšana, piesiešanās nebūtiskām kļūdām iepirkuma dokumentos, - ar to sastopas būvuzraugi, kuri regulāri tajos piedalās. Viņiem izsludina atsevišķus iepirkumus, un no viņu stingras, nevis vājas uzraudzības ir atkarīga būves kvalitāte.
Būvuzraugs: Būvniekiem un pasūtītājiem vajadzīgs izdevīgs būvuzraugs
Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā Latvijas Radio pamana, ka vairākos nesenos iepirkumos sūdzības iesniegusi būvuzraudzības firma "Isliena V". Tā vēlējusies uzraudzīt arī Stradiņa slimnīcas A korpusa 1. kārtas būvniecību. Būvniecības iepirkumā uzvarējušas "Skonto būve" un "Re&Re", apvienojoties pilnsabiedrībā SBRE.
"Islienas V" vadītājs Armands Bankovs un sadarbības partneris Ernests Krastiņš pauž, ka saskaņā ar likumu notiek tikai mazāk nekā puse iepirkumu, un uzskata, ka pasūtītājam un būvniekam nereti jau ir savs favorīts – būvuzraugs, un ka ir pretendents, kuru noteikti negribētu redzēt kā uzvarētāju.
Stradiņa slimnīcas būvuzraudzības iepirkumam ir viens gads. Tas nu jau pārtapis divos iepirkumos. Pēc uzņēmuma "Isliena V" domām tas ir nepamatoti.
Stradiņu jaunā korpusa būvniecība sākusies, un pagaidām to uzrauga cilvēks, kurš ir arī iepirkumu komisijas loceklis. Kopš vasaras turpinās tiesvedība par būvuzraudzības iepirkumu, jo firma uzskata, ka no līdzdalības viņi izslēgti netaisnīgi - viņu pārkāpums bijis formāls, saistīts ar bankas izziņu par galvojuma apmēru. Lai gan sūdzības izskatīšana nav beigusies, slimnīca izsludinājusi jaunu konkursu. Būvuzraugi uzskata, ka tā nedrīkst, jo iepirkuma priekšmets nav mainījies. "Isliena V" uzskata, ka viņi nav izdevīgi būvniekiem.
Savukārt, runājot par Ogres Valsts tehnikuma angāra un darbnīcu būves un skolas ēkas renovācijas iepirkumu, kur izvēlēts gan lētākais būvnieks ("Skonto būve"), gan uzraugs – būvuzraugi apšauba, vai būs labs rezultāts. Ogres tehnikuma iepirkuma komisijas vadītāja Baiba Liepiņa atzīst, ka turējušies pie lētuma kritērija. "Reizi nedēļā notiks būvuzraudzības komisijas sēdes, bet būvuzraugam jābūt katru dienu," saka Liepiņa.
Gaile rezumē, ka zemākās cenas kritērijam iepirkumā ir jāpaliek.
Uzņēmējs Guntis Rāvis uz jautājumu par lētākās cenas kritērija likvidēšanu tieši neatbild, bet skaidro, cik profesionālai jābūt procedūrai, sākot ar pasūtītāju, beidzot ar celtniekiem. "Ir Eiropas valstis, kur strādā pēc lētuma. Bet tur strādā kārtīgi profesionāļi (..) Piemēram, Vācijā ir norādīts, kur un kāda skrūvīte ir vajadzīga," saka Rāvis.
Rāvis uzskata, ka vajadzīga Būvniecības ministrija, jo esošā departamenta kapacitāte ministrijā ir pārāk vāja.
Ekonomikas ministrijā tā neuzskata. Ministrija rosinās grozīt likumus, paredzot, ka zemākās cenas princips nav attiecināms uz sabiedriski nozīmīgām ēkām - to paudis ministrs Daniels Pavļuts. Otrs ierosinājums – jāstandartizē līgumi iepirkumos, kurus realizē par Eiropas fondu līdzekļiem.
