Jau šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā. Pēc šo grozījumu stāšanās spēkā bankām būs jāpievērš pastiprināta uzmanība tūkstošiem klientu, kuri saistīti ar politiski ietekmīgām personām.
- Steigā tapušas izmaiņas
- Klupšanas akmens ceļā uz OECD
- Pastiprināti uzraudzīt tūkstošiem klientu?
- Īstas skaidrības nav arī baņķieriem
- Obligātā anketa katram bankas klientam
- Parastus darījumus nepārbaudīs
Steigā tapušas izmaiņas
Saeimas deputātu, ministru, augstāko ierēdņu, pašvaldību vadītāju, tiesnešu, politisko partiju un valsts uzņēmumu valžu locekļu, kā arī daudzu citu amatpersonu tuvākajiem radiem, tostarp vecākiem, vecvecākiem, bērniem un citiem ģimenes locekļiem, un ciešākajiem draugiem jārēķinās, ka jau pēc neilga laika viņu banku kontos notiekošais kļūs par pastiprinātas uzraudzības objektu. To paģērēs izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā, ko Saeima jau ceturtdien, 28.janvārī, plāno pieņemt galīgajā lasījumā.
Izmaiņas paredz likumā ietvert politiski nozīmīgas personas definīciju, kas attiecināma arī uz Latvijas amatpersonām, kā arī definēt personas, kas uzskatāmas par šo amatpersonu ģimenes locekļiem vai cieši saistītām personām, tapuši diezgan lielā steigā.
Tās iemeslus skaidro attiecīgo priekšlikumu iesniedzējs – Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens ("Vienotība"): "Tur ir vairākas lietas kopā sakritušas. Pirmā – šis ir tas brīdis, kad mēs starptautiskajā arēnā varam pretendēt uz dalību attīstīto valstu klubā. Mēs vēlamies kļūt par OECD dalībvalsti, un šobrīd notiek sarunu procedūra, kurā mēs saņēmām ļoti smagu kritiku par to, kādā veidā valsts pārvalda Latviju kā starptautisku finanšu centru. Latvija ir pārvērtusies par diezgan lielu starptautisku finanšu centru – Latvija apgroza vairāk nekā 300 miljardus eiro. Labi, ja trešā daļa no šīs naudas ir Latvijas nauda, pārējā ir nerezidentu nauda. Un, ja Latvija vēlas saglabāt šo statusu, Latvijai ir jāuzvedas tā, kā labai starptautiskai praksei pieklājas."
Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas apkarošanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis ("Vienotība") vēl piebilst, ka no šo prasību ieviešanas lielā mērā atkarīgs, vai Latvijas bankas, kuru bizness saistīts ar nerezidentu apkalpošanu, varēs strādāt tāpat kā līdz šim: "Prasības, kādas mēs esam iestrādājuši likumā, kuru Saeima, visticamāk, ceturtdien apstiprinās, ir jāpilda, ja mēs gribam iestāties OECD.
Bet šīs prasības nav saistītas tikai ar to, ka mēs gribam izdabāt kādam ārvalstu partnerim, tās ir saistītas arī ar to, lai banku sektors varētu turpināt strādāt."
Klupšanas akmens ceļā uz OECD
Ašeradens uzsver, ka iestāšanās sarunu pēdējā posmā tieši ar banku sektora uzraudzību un nepietiekami efektīvu cīņu pret korupciju saistītās problēmas kļuvušas par galveno klupšanas akmeni ceļā uz Latvijas iestāšanos OECD.
Ņemot vērā, ka sarunas plānots noslēgt tuvāko mēnešu laikā, plašākas diskusijas par to, cik lietderīgi ir pastiprināti uzraudzīt daudzus tūkstošus banku kontu, vairs neesot iespējamas.
"Tā otrā lieta bija par politiski eksponētajām personām un attiecīgu likumdošanas normu iekļaušanu Latvijas likumos. Šeit ir arī cīņa pret korupciju. Mums jāsaprot, ka šī politiski eksponēto personu definīcija un normas, kas pamatā nāk no starptautiskajām OECD rekomendācijām, FATF rekomendācijām un arī no jaunās Eiropas Savienības direktīvas, kas ir jāievieš pēc gada, attiecas ne tikai uz iekšējo tirgu, bet arī uz ārējo tirgu. Mēs zinām, ka Latvijas bankas nereti līdzdarbojas politiķu naudas darījumos, kas bieži vien ir nelegāli. Mums ir jāpabeidz līdz martam iestāšanās sarunas, mēs sekojam rekomendācijām, jo gribam būt labi starptautiskie partneri un precīzi tādas pašas prasības mums izvirza jaunā direktīva, kas ir jāievieš pēc gada," skaidro Ašeradens.
Arī Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns atzīmē, ka "politiski nozīmīgas personas" jēdziens ar visām no tā izrietošajām sekām Latvijai tuvāko gadu laikā būtu jāievieš pat neatkarīgi no vēlmes iestāties OECD. Iestāšanās sarunu ieiešana finiša taisnē tikai pasteidzinājusi notikumu gaitu.
"Pēdējos gados ir noticis krass paplašinājums, jo 2012.gadā FATF pieņēma jaunas rekomendācijas, nosakot, ka šis loks ir jāpaplašina un jāattiecina arī uz nacionālajām politiski eksponētajām personām. 2015.gada maijā arī Eiropas Savienība pieņēma ceturto direktīvu, kas stājās spēkā jūnijā. Un tā arī nosaka, ka šim terminam "politiski eksponēta persona" ir jāattiecas arī uz nacionālajām personām. Divu gadu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās, tātad līdz 2017.gada jūnijam Latvijai šajā Legalizācijas novēršanas likumā būtu jāietver papildinājums un jāietver arī šīs nacionālās politiski nozīmīgās personas," skaidro Burkāns.
Pastiprināti uzraudzīt tūkstošiem klientu?
Plašākas diskusijas par to, ko praksē nozīmēs šo definīciju ieviešana un kā tas ietekmēs ikvienu, kam ir konts kādā no Latvijā strādājošajām bankām, gan izvērtušās tikai pēdējā laikā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta pārstāvis Kristaps Markovskis tajā nekādas problēmas nesaskata: "Viens no tiem apstākļiem, protams, ir tas, ka mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk ieviest OECD rekomendācijas, kas attiecas arī uz politiski nozīmīgām personām. Līdz ar to tas termiņš ir saspringtāks nekā tas būtu vispārējā kārtībā. Līdz ar to ir mazāk laika vai ierobežotāks laiks šīm diskusijām."
Tikmēr Latvijas Komercbanku asociācijā valda gluži pretējs viedoklis. Banku interešu aizstāvji lēš, ka "politiski nozīmīgas personas" jēdziena paplašināšana un prasība uzraudzīt ar šīm personām saistīto cilvēku darījumus, nozīmē, ka pastiprināti jāuzrauga daudzi tūkstoši vietējo klientu.
"Mēs saprotam, ka šobrīd ir piedāvājums skatīties visus piecās paaudzēs – tie ir gan vecāki, gan vecvecāki, brāļi, māsas, bērni, mazbērni, sievas…tas personu loks, ko mēs esam aptvēruši šobrīd, teorētiski var sasniegt pusmiljonu cilvēku.
Tas nozīmē, ka Latvijā ceturtdaļa no cilvēkiem būs jāsāk padziļināti analizēt, skatīties katru viņu darījumu…vai varbūt ne katru viņu darījum. Arī šīs definīcijas tādas īsti skaidras šobrīd nav," norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Kontroles dienesta un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonas gan apšauba to, vai uzraugāmo personu loks patiešām būs mērāms simtos tūkstošu, tomēr atzīst - aprēķinu par to, cik liels tas būs, viņu rīcībā nav.
Īstas skaidrības nav arī baņķieriem
Lai uzraugāmo personu loku apzinātu, līdz šā gada beigām ikvienam banku klientam nāksies aizpildīt īpašas anketas, atbildot uz jautājumiem par to, vai viņu ģimenes locekļu vidū ir "politiski ietekmīgas personas".
Bičevskis paredz, ka tas izraisīs pamatīgu satraukumu iedzīvotāju vidū: "Tas skars milzumdaudz cilvēku. Visiem Latvijas banku klientiem būs jāpilda speciālas anketas, būs jāsniedz informācija un šiem cilvēkiem būs jāstāsta, kāpēc viņiem tas ir jādara. Lai to izdarītu, ir vajadzīgs laiks. Un, lai to izdarītu, gan bankām būs jāstāsta, gan arī valsts iestādēm būs jāstāsta, jo citādi sanāks, ka bankas pieprasīs klientiem informāciju, ko valsts ir pieprasījusi, un klienti neizpratnē uzdos daudz jautājumu un būs neapmierināti."
Patlaban īstas skaidrības par to, kas jādara, neesot arī pašu baņķieru vidū: "Līdzšinējās likuma redakcijas, mūsuprāt, ir ļoti plaši interpretējamas, jo likums paredz ne tikai konkrētu valsts amatpersonu padziļinātu izpēti, bet likums paredz, ka bankām ir padziļināti jāpēta darījumi, kurus ir veikuši tuvās attiecībās ar esošām un bijušām valsts amatpersonām esoši cilvēki. Un, kas ir šīs tuvās attiecības – par to skaidras definīcijas nav."
Tikmēr Kristaps Markovskis no FKTK sola, ka komisija izstrādās rekomendācijas, kas ļaus bankām precīzāk identificēt uzraugāmo personu loku: "Mēs esam sākuši darbu pie šīm rekomendācijām un plānojam tās izstrādāt līdz martam, un pēc tam nodot banku rīcībā, lai viņiem būtu ērtāk ieviest šīs prasības."
Obligātā anketa katram bankas klientam
Katrā ziņā viens ir skaidrs – uz anketām, kuras bankām nāksies izmantot, apzinot uzraugāmo personu loku, nāksies atbildēt visiem, kam ir konti bankās.
"Klientiem ir jārēķinās, ka tas notiks šogad. Kurā brīdī kura banka to darīs, to mēs šobrīd nevaram prognozēt. Vispirms jāstājas spēkā likumam, iespējams, būs vēl kādi Ministru kabineta noteikumi vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi. Noteikti bankas būs spiestas gatavoties, būs informācijas sistēmas jāpielāgo. Klientiem tas nozīmē, ka būs kādā brīdī ierobežojumi veikt darījumus, kamēr viņi nebūs tās anketas savās internetbankās aizpildījuši. Kaut kad vasarā, rudenī tas, visticamāk, notiks.
Visticamāk, klienti pēc 1.decembra, acīmredzot, nevarēs veikt darījumus, kamēr nebūs aizpildījuši attiecīgās anketas.
Tas ir visreālākais, kā tas notiks, neatkarīgi no tā, vai klients vēlēsies veikt darījumu internetbankā vai filiālē, viņam būs jāsniedz ziņas bankai, lai banka varētu novērtēt klienta risku," piekodina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
To, ka daudziem jaunās prasības varētu sagādāt pamatīgu pārsteigumu, nenoliedz arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens: "Būs, protams, pārsteigumi. Mums ir ļoti sadrumstalota pašvaldību sistēma un būs, protams, reģionālie deputāti, kuriem tas, iespējams, izraisīs šoku, ka viņiem, kļūstot par bankas klientu, ir tik smalka uzraudzība. Bet, ja šo sistēmu uzrauga saprātīgi, es tur neredzu nekādas problēmas, tā var darboties."
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis pagaidām neredz iemeslus pastiprināti uzraugāmo personu loka sašaurināšanai: "Cik interesanti ir redzēt, ka gadu no gada publicējot Latvijas piecsimt bagātāko iedzīvotāju sarakstu, mēs ieraugām, ka daudzus gadus kāds konkrēts cilvēks ir bijis starp miljonāriem, bet nākamajā gadā tas pēkšņi ir viņa dēls vai meita. Tas ir iemesls, kādēļ mēs nevaram aprobežoties tikai ar Saeimas deputātiem vai ministriem. Tur ir arī pašvaldību vadītāji, viņu bērni un mazbērni, jo bieži vien tieši tuvākie radi tiek izmantoti, lai atmazgātu korupcijas rezultātā iegūto naudu."
Parastus darījumus nepārbaudīs
Neesot arī pamata uztraukties, ka bankas Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pārpludinās ar ziņojumiem par gluži parastiem darījumiem – jāziņo būs tikai par netipiskiem un aizdomīgiem gadījumiem, piemēram. "Teiksim, ir pašvaldības vadītājs, kurš saņem konkrētu algu savā kontā. Un viņam ir meita, kas dodas studēt uz Rīgu, un tēvs konkrētu naudas summu katru mēnesi pārskaita meitai, lai viņa varētu samaksāt par kopmītnes istabiņu, nopirkt ēdamo, iztikt. Un te pēkšņi meitai parādās gada laikā divi lielāki darījumi, kur viņa ir pārdevusi nekustamo īpašumu kaut kur Kurzemē. Jautājums: kā un kāpēc?" norāda Viesturs Burkāns.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jau tagad ik gadu saņem aptuveni 17 tūkstošus ziņojumu par dažādiem aizdomīgiem darījumiem. "Tās summas neparastiem darījumiem katrai profesijai ir noteiktas savas – valūtas maiņai tie ir 8 tūkstoši eiro, bankām vairāki desmiti tūkstoši. Bet galvenais ir skaidrā nauda, jo skaidrā nauda ir naudas atmazgāšanai viens no lielākajiem riska faktoriem," saka Burkāns.
Viņš ir pārliecināts, ka kontroles dienests spēs no tūkstošiem ziņojumu atlasīt tos, kuros ziņots par darījumiem, kas liecina par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem: "Protams, visi šie pasākumi ir vērsti gan pret pārnacionālo, gan pret nacionālo korupciju. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu tas skars tad, kad bankas saskatīs šo visu minēto personu grupu darījumos – gan politiski nozīmīgo personu darījumos, gan ģimenes locekļu darījumos – kādu aizdomīgu rīcību, par ko informēs dienestu. Mēs uzsāksim tālāku pētīšanu. Ja mēs konstatēsim, ka šeit ir pamatotas aizdomas, ka varētu būt noticis noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā saistīts ar korupciju vai korupcijā iegūto līdzekļu legalizāciju, mēs, protams, gatavosim materiālu, kas tiks nosūtīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Iespējams, varēsim atklāt kādus citus noziegumus, piemēram, ja tie būs nodokļi, materiāls tiks nosūtīts Finanšu policijai. Statistikas pēc varētu teikt, ka 2015.gadā mēs esam nosūtījuši 340 materiālus."
Iespējams, uzraugāmo personu loka ievērojama paplašināšana patiešām ļaus pieķert kādu korupcijā iesaistīti amatpersonu, taču, visticamāk, arī tiem, kas, saskaņā ar likumā noteiktajām definīcijām atbildīs uzraugāmo personu lokam, bet neveic nekādus apšaubāmus vai grūti izskaidrojamus darījumus, nav īpaši jābaidās par nonākšanu šo personu lokā.
Vairumam iedzīvotāju jaunie pretkorupcijas pasākumi radīs vien īslaicīgas neērtības, kas beigsies ar vienas anketas aizpildīšanu. Savukārt tas, vai šo pasākumu rezultāts būs ieguldīto pūliņu vērts, vislielākajā mērā atkarīgs no dažādu kontrolējošo dienestu prasmes iegūto informācijas gūzmu likt lietā.
