Bankas patlaban visai kūtri iesaistās Latvijas ekonomikas kreditēšanā. Par to liecina arī banku nelielā interese par iespējām saņemt Eiropas Centrālās bankas (ECB) aizdevumus kredītu izsniegšanai.
Latvijas Banka vīlusies
Arvien pieaug bažas par komercbanku pārlieko pasivitāti tautsaimniecības kreditēšanā. Šo nepatīkamo tendenci apliecina ne tikai statistikas dati, bet arī gaužām nelielā banku interese par iespējām izmantot eirozonas bankām pieejamos mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas jeb TLTRO līdzekļus. Latvijas bankas šīs programmas ietvaros no ECB var aizņemties 560 miljonus eiro par ļoti zemu procentu likmi - tikai 0,15%, taču bankas šo iespēju izmanto visai pasīvi - pirmajā kārtā tās pieprasījušas vien 25 miljonus eiro.
Latvijas Bankas pārstāve Anete Bērziņa atzīst, ka centrālā banka cerējusi uz lielāku banku aktivitāti. "Diemžēl banku aktivitāte nebija, iespējams, tik augsta, kā mēs būtu vēlējušies.
Es vēlreiz atgādināšu, ka maksimāli Latvijas kredītiestādēm bija pieejami 560 miljoni eiro, tika paņemti tikai 25 miljoni šīs lētās naudas," norāda Bērziņa. "Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka decembrī būs vēl viena iespēja un mums paliek 535 miljoni, uz ko bankas var pieteikties. Bet es gribu atgādināt, ka šī bija pirmā lielā refinansēšanas iespēja, kurā arī Latvijas kredītiestādes varēja piedalīties kā pilntiesīgas eirozonas valsts dalībnieces un, iespējams, kaut kādas piesardzības dēļ šī aktivitāte bija mazāka, nekā gaidīts," viņa saka.
ECB mērķis, īstenojot TLTRO programmu, ir stimulēt tautsaimniecības atveseļošanos, veicinot banku interesi par tautsaimniecības kreditēšanu. "Šī programma ir mērķēta, tātad mērķēta konkrēti uz kredītiem reālās ekonomikas stimulēšanai. Bankām ir paredzēts - aizņemoties šos līdzekļus, viņas izmantos šo naudu tieši kreditēšanai, kreditēšanai reālajai ekonomikai - nefinanšu sabiedrībām un arī mājsaimniecībām izsniegtajiem, izņemot mājsaimniecībām mājokļu kredītiem," atgādina Bērziņa.
Tiesa gan, tas, ka komercbankām ECB aizdevumi ir pieejami par ļoti zemu cenu, vēl nenozīmē, ka uzņēmējiem pieejamie kredīti kļūs ievērojami lētāki, piekodina Bērziņa.
"Aizņēmuma likme, ko banka aizņemas šajā gadījumā no ECB, ir tikai neliela daļa no kopējās likmes," norāda Bērziņa. "Tur iekšā iet kompensācija par kredītrisku, kas saistās ar konkrēto kredītņēmēju, bankas peļņa, regulatīvās izmaksas un daudzas citas daļas, kas tiek ietvertas šajā likmē," uzsver centrālās bankas pārstāve.
Komercbanku asociācija: Trūkst apetītes vājā juridiskā vidē un nav uzņēmumu, kam kredīti vajadzīgi
"SEB bankas" valdes loceklis, Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs Kārlis Danēvičs banku nelielo interesi par ECB aizdevuma izmantošanu skaidro ar to, ka Latvijā strādājošajām bankām pietiek savu līdzekļu kredītu izsniegšanai.
Viņš banku pasivitāti tautsaimniecības kreditēšanā aizbildina ar tiesiskās vides trūkumiem un kredītdevējiem pievilcīgu projektu deficītu.
Banku sektors jau vairākus gadus stāsta, ka Latvijā kreditēšana ir vāja nevis tāpēc, ka bankām pietrūkst resursu, no kuriem kreditēt, bet bankām pietrūkst riska apetītes vājā juridiskā vidē, kādu mēs šobrīd redzam," uzsver Danēvičs. "Mēs neredzam pārbaudītiem klientiem labus un stabilus projektus, kuros būtu iespējams lielās summās kreditēt un redzēt, ka tā nauda ieplūst Latvijas ekonomikā," viņš piebilst.
Vienlaikus Danēvičs atzīst, ka pastāv nopietnas bažas par to, ka banku pārmērīgās piesardzības dēļ Latvijas bankām pieejamie ECB aizdevuma līdzekļi netiks apgūti pilnībā. "Tāds risks pastāv. Man pat grūti iedomāties, kā mēs varētu pietuvoties tam maksimālajam apjomam," uzsver Danēvičs. "Vēlreiz - tā problēma ir gana kompleksa.
Ir uzņēmēji, kuri veiksmīgi attīstās bez kredītiem, kuriem sešas septiņas bankas izmisīgi vēlas piedāvāt finansējumu, bet viņi paši nevēlas ar kredītiem finansēt savu attīstību. Tad ir jauni uzņēmumi, kuriem, kā jau es minēju, ir grūtības dibināt kredītattiecības un iegūt vājā tiesiskā vidē kādu partneru uzticību. Un ir, protams, gana daudzi, kas lēnā garā kaut ko investē un kam ir iespēja saņemt finansējumu, bet šī trešā grupa ir gana maza un nespēj nodrošināt strauju kreditēšanas pieaugumu," uzskaita SEB valdes loceklis.
Bērziņa gan mierina, lai arī programmā pieejamo līdzekļu apguves rādītāji ietekmē Latvijas komercbankām nākotnē pieejamo ECB aizdevumu apjomu, nekādas sankcijas par līdzekļu neapgūšanu Latvijai nedraud.
EM: Ir gana daudz projektu, ko bankām finansēt
Bažīga par komercbanku pārlieko kūtrumu tautsaimniecības kreditēšanā ir arī Ekonomikas ministrija (EM). Ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis uzsver, ka tieši banku nevēlēšanās izsniegt kredītus kļuvusi par šķērsli ES fondu līdzekļu apguvei.
"Līdzīgi kā Latvijas Banka, arī mēs jau zināmu laiku (un tas laiks noteikti ir ilgāks par pusgadu, drīzāk tuvojas jau gadam) esam ar bažām sekojuši līdzi un esam saņēmuši signālus no uzņēmējiem un ne tikai no uzņēmējiem, bet arī no tiem dzīvojamo māju īpašniekiem, kas ir saņēmuši atbalstu savu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas projektiem, attiecībā uz to, ka bankas ir, diplomātiski sakot, ļoti piesardzīgas attiecībā uz finansējuma piešķiršanu," saka Lazdovskis. "Atsevišķos gadījumos šo finansējumu ir pat neiespējami saņemt. Un tas gan neļauj iedzīvotājiem realizēt projektus, valstij apgūt struktūrfondu finansējumu un, protams, kavē uzņēmumu attīstību," viņš piebilst.
EM valsts sekretārs nepiekrīt banku pārstāvju žēlabām par kredītu cienīgu projektu trūkumu.
Attiecībā uz to, ka nav atbilstošu projektu, ko finansēt, es būtu gana skeptisks. Cik mēs esam runājuši ar Investīciju un attīstības aģentūru, šādu projektu ir pietiekami daudz," bankām oponē Lazdovskis. "Vēl pavisam nesen, vasaras sākumā Investīciju un attīstības aģentūra ir izvērtējusi, tajā skaitā piesaistot banku ekspertus, atzinusi par labu esam un piešķīrusi arī iespējas saņemt šos ES līdzekļus. Daļai no šiem projektiem, un šī daļa ir lielāka par 10%, drīzāk tuvu 20%, šobrīd netiek slēgti līgumi, jo nav pieejams finansējums no kredītiestādēm," saka Lazdovskis.
EM pārmet bankām šantažējošu komunikāciju; bankas norāda uz pēdējos gados atklātiem trūkumiem
Pēc Lazdovska teiktā, ministrijas kopā ar politiķiem un bankām, protams, meklēs veidus, kā novērst tiesiskās vides trūkumus, uz ko norādījušas bankas. Tomēr, viņaprāt, dažkārt bankas šos trūkumus vienkārši izmanto, lai aizbildinātos.
Jānoliek emocijas pie malas visām pusēm, tajā skaitā arī bankām. Brīžiem man ir sajūta, ka tas tonis, kādā notiek komunikācija ar sabiedrību, ir pietiekami šantažējošs," kritisks pret bankām ir Lazdovskis.
"Bet tiešām visām pusēm ir jāsēžas pie galda un jāsaprot, kas ir tie objektīvie šķēršļi finansēšanas atsākšanai. Un, protams, ja pastāv iespējas, ka ar negodprātīgām metodēm šos aizdotos līdzekļus nevar atdot, tad, protams, ka bankām ir jāskatās arvien piesardzīgāk. Un, protams, ka šādas naudas cena, attiecīgi izvērtējot riska pakāpi, ir augstāka un mēs griežamies tādā kā vāveres ritenī, kur kādā brīdī mums ir jāsāk apzināties tās faktiskās problēmas," atzīmē EM valsts sekretārs.
Danēvičs, vaicāts par to, kādēļ bankas tikai pēdējos gados sākušas runāt par tiesiskās vides nestabilitāti, teic, ka daudzi trūkumi nākuši gaismā vien krīzes laikā. "Protams, tu to tiesisko vidi pārbaudi tikai krīzē un tikai tādā aspektā tu spēj to notestēt. Bet, arī ja mēs atgriežamies pie piektā, sestā, septītā gada, nu, protams, no banku puses arī bija gana daudz kļūdu," norāda Danēvičs.
"Bankas kreditēja stipri entuziastiski un tas, ko dažkārt bankām pārmet riska kapitāla devēji, ka faktiski tajos gados riska kapitāla nozares attīstība Latvijā bija apgrūtināta tikai tāpēc, ka bankas bija ieņēmušas to nišu," saka SEB valdes loceklis.
Tikmēr EM jau nonākusi pie secinājuma, ka, lai vismaz daļēji kompensētu komercbanku kūtrumu, valstij nāksies meklēt iespējas ES līdzfinansēto projektu ieviešanu kreditēt ar Attīstības finanšu institūcijas starpniecību. "Proti, mēs centīsimies rast iespēju arī šos aizdevumus sniegt caur vienoto Attīstības finanšu institūciju, kur Garantiju aģentūra ir viena no sastāvdaļām, lai tādējādi nodrošinātu iespēju šos projektus realizēt," norāda Lazdovskis. "Bet tas, kas mums ir jāapzinās, ir tas, ka tās iespējas jau nav neizsmeļamas un valsts finansējums nekad neaizstās jebkuras tautsaimniecības vajadzības. Līdz ar to kopējās tautsaimniecības atveseļošanas vārdā mums ir nepieciešams nodrošināt normālu finanšu pietiekamību sistēmai," uzsver EM valsts sekretārs.
Nekādu recepšu, kā panākt, lai bankas atsāktu aktīvu tautsaimniecības kreditēšanu, nav - Latvijas Bankas līdzšinējie mēģinājumi to iekustināt nav devuši īpašus rezultātus, bet tiesiskās vides trūkumu novēršanai būs vajadzīgs ilgāks laiks.
