Eiropas Komisija ir apstiprinājusi sklandrauša reģistrāciju kā Garantēto tradicionālo īpatnību, tātad to aizsargā ES līmenī.
Eiropā ir vien daži desmiti produktu, kas garantēti iekļauti aizsargājamo recepšu sarakstā. Skalndrauša stāstā latviešiem izdevās pierādīt, ka to gatavo no paaudzes paaudzē nemainot recepti. Jaunsniķeros, Kurzemes pusē Zadiņa ir viena no tām, kas savu amata māku var apstiprināt ar ES akceptētu mājražotāja sertifikātu. „Viņš ir aizgājis vēsturē. Un tagad atgriežas,” saka Zadiņa.
Sklandrauša vēsture iesniedzas ļoti tālā senatnē, iespējams, tas simbolizēja sauli, gada ritumu. Un te nu redzama saimnieces prasme un izveicība.
''Ja viss ir sagatavots, tad iebāzt krāsnī, tas ir vienkārši. Bet, lai visu no nulles sāktu: tīrīt burkānus un vārīt un malt. Tas ir darbs, jā. Un, ja es vienā dienā varu kādus 120 uzlocīt, tad tas darbs man ir visai dienai,” norāda Zadiņa.
Elgai maizes krāsns vel nesen bija veselu dienu jākurina, lai vakara sanāktu rauši, bet te līdzējis Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas padoms - uzrakstīt kādu projektu, kura rezultātā varētu tikt pie jaunas elektriskās krāsns, un te nu viņa ir, Eiropas atbalstīta sklandraušu cepšanas krāsns. „Mums jātirgo, cik vien mēs daudz varam. Un, pēc iespējas vairāk. Es pirms tam cepu lielā maizes krāsnī, un, jūs varat iedomāties, kas tad bija par karstumu!? Ka visu laiku sviedri šitā pa degunu pil zemē!” viņa atminas.
Lai izceptu sklandraušus, Elga ceļas agri, piecos no rīta un arī šajos Ziemassvētkos kurzemniekiem bija pieejami Dundagas īpašie sklandrauši, kas ar jaunās krāsns palīdzību, tiek izcepti daudz ātrāk.
Vairākās mājās Kurzemes pusē saimnieces joprojām neatsaka sklandraušu meistarklases un mēģina seno burkānrausi ierādīt kā svētku daļu, konkurējot ar tik ierastajām piparkūkām.