Tuvu Rīgas kausa nopelnīšanai bija arī Māris Urtāns lodes grūšanā, kuru pēdējā mēģinājumā ar rezultātu 19,68 metri apsteidza čehs Tomāšs Staneks. Urtāns ar sasniegtajiem 19,52 metriem ierindojās otrajā vietā.
Šķēpmešanā vīriešiem mājinieki bez Rīgas kausa palika trešo gadu pēc kārtas - šoreiz pārāks par pašmāju šķēpraižiem bija personisko rekordu sasniegušais polis Lukašs Gžeščuks - 84,77 metri. Trijniekā iekļuva arī Rolands Štrobinders (81,62) un Zigismunds Sirmais (81,40), bet neveiksmīgāks starts bija titulētākajiem Latvijas šķēpmetējiem. Ainārs Kovals ieņēma 6.vietu (79,74), savukārt Vadims Vasiļevskis palika desmitais (71,58 metri).
Sievietēm Palameika bija līdere vēsos un mitros laikapstākļos notikušajās sacensībās jau no pirmā metiena. Taču 60 metru robežu uzvarētāja sasniedza tikai pēdējā mēģinājumā - 60,10 metri. Sinta Ozoliņa-Kovala ar pirmajā no sešiem mēģinājumiem sasniegtiem 55,50 metriem bija otrā, savukārt Gundega Grīva noslēdza laureātu trijnieku ar 54,42 metriem.
Latiševa-Čudare 400 metru distancē finišu sasniedza pēc 55,21 sekundes, kas viņai ļāva ne tikai iegūt Rīgas kausu, bet arī izpildīt pasaules junioru čempionāta normatīvu. Otrās vietas ieguvēja poliete Monika Ščesna atpalika par 0,03 sekundēm.
Grabuste Rīgas kausu nodrošināja cīņā ar Laumu Grīvu - uzvarētājas rezultāts bija 6,41 metrs, turpretim Lauma Grīva lēca par 11 centimetriem tuvāk.
Par Rīgas kausa īpašnieku kļuva arī brits Džeimss Bouness, kurš 800 metrus noskrēja minūtē un 48,64 sekundēs.
Citās disciplīnās, kas nebija iekļautas Rīgas kausu galveno balvu vērtējumā, uzvaras mājiniekiem izcīnīja Elvijs Misāns tāllēkšanā un Mareks Ārents kārtslēkšanā. Misāns sasniedza 7,92 metrus, bet trīs centimetru viņam pietrūka, lai izpildītu Eiropas čempionāta kvalifikācijas normatīvu. Ārentam uzvaru nodrošināja pārvarēti 5,15 metri.
Dmitrijs Jurkevičs ieguva 2.vietu 3000 metru skrējienā ar rezultātu astoņas minūtes un 5,86 sekundes. Par 1,55 sekundēm ātrāks bija polis Kristians Zalevskis, sasniedzot Rīgas kausu rekordu (8:04,31).
Rīgas kausu vēsturē labāko rezultātu 1500 metru skrējienā sasniedza Lielbritānijas vieglatlēte Melisa Kortnija, kura finišēja pēc četrām minūtēm un 18,02 sekundēm. Briti palika nepārspēti arī 100 metru sprintā sievietēm, kur Ešlija Nelsone finišu sasniedza pēc 11,36 sekundēm, un 200 metros vīriešiem ar Lūka Feigena (20,63) uzvaru.
Amerikānis Mikijs Grimss visātrāk veica 100 metrus (10,30), bet 400 metru barjerskrējienā uzvarēja polis Patriks Dobeks no Polijas (49,76). Sievietēm 200 metros uzvarēja Igaunijas skrējēja Ksenija Balta (23,50), kura divreiz īsākā distancē bija otrā ar personisko rekordu (11,42).
