Pēc būtības ir tā – pieķēza vienu jūras līci, vienu fjordu un iet uz nākamo, un tad gaida, kamēr tas attīrīsies,” saka Vides aizsardzības kluba (VAK) viceprezidente Elita Kalniņa.
Zivis plānots audzēt tādos kā grozos, kas iegremdēti Baltijas jūrā. Šādās fermās zivis baro arī ar dažādiem medikamentiem, antibiotikām, lai tās neslimotu un ātrāk augtu. Visi pārpalikumi nonāk jūrā. Pie tam Baltijas jūras lasis ģenētiski atšķiras no Atlantijas laša. Neizbēgami, ka daļa lašu „frankenšteinu” no sprostiem izbēgs. Pēc tam varētu notikt neprognozējamas mutācijas ar Baltijas lašiem, rezultātā vietējo sugu pilnībā iznīcinot.
Kad bija tikšanās ar šiem investoriem, viņi kā pirmo minēja Atlantijas lasi, un viņi pat nesaprata, ka šeit nedrīkst ievest Atlantijas lasi. Mums ir savs Baltijas jūras lasis,” satraucas Kalniņa.
Divas no astoņām teritorijām, kuras investoriem plānots nodot lietošanā uz 30 gadiem, atrodas dabas lieguma teritorijā.
Laši tiek baroti, viņi atrodas būros un šī barība 100% nekad netiek patērēta, kaut kas noteikti ies cauri un, protams, tas, ko laši apēd, tas nepaliek 100% lašos, kaut ko viņi izdala un tas viss diezgan koncentrēti veido tādu lokālu piesārņojumu,” skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktora vietnieks Juris Aigars.
Interesi izrādījis tikai viens uzņēmums - SIA “EkoBaltika grupa”. Uzņēmums dibināts pagājušā gada 18. janvārī. Iepriekš medijos jau izskanējušas ziņas, ka tas reģistrēts kādā dzīvoklī un investora pamatkapitāls ir trīs lati. Neviens šobrīd nevar atbildēt uz jautājumiem - vai iznomājamās teritorijas pašai valstij nebūs nepieciešamas, vai tur neatrodas zivju ceļi vai nārstu vietas, vai, piemēram, potenciālas naftas ieguves teritorijas. Nav notikusi arī nekāda izpēte.