Viņš uzsvēra, ka Inčukalna sērskābā gudrona dīķi ir pierādījums cilvēka bezatbildīgai rīcībai, kas sākās 1955.gadā, kad grants karjerā smēreļļu ražošanas rūpnīca sāka gāzt ražošanas atkritumus. Eksperts arī atgādināja, ka dienvidu dīķis ir atklāts, bet ziemeļu dīķis ir aizbērts ar smiltīm, un, iespējams, tā attīrīšana būs vēl sarežģītāka, jo kaitīgās vielas ir sajauktas ar smiltīm.
Spalviņš uzsvēra, ka tagad mēģina likvidēt abu dīķu saturu, bet būtu jāapspriež arī par to, vai ir jāaptur piesārņojuma kustība uz Gauju. Pašlaik neviens neplāno to darīt.
Pēc optimistiskām domām piesārņojums līdz Gaujai var nonākt 25 – 30 gadu laika, taču, jāņem vērā, ka tās ir 2005.gada aplēses.
Spalviņš uzsvēra, ka dīķu attīrīšana vēl nenozīmē, ka apstāsies piesārņojuma kustība uz Gauju, tiesa, daži eksperti domā, ka „daba pati tiks galā” un spēs attīrīt toksiskās vielas, bet „mēs dabai vismaz ārkārtīgi palīdzētu, ja dīķus likvidētu”.
Spalviņš arī pieļāva, ka situācija, iespējams, nav tik bezcerīga, jo Gaujā ir caurtece un kaitīgās vielas tiek atšķaidītas, bet jebkurā gadījumā tas ir jautājums, kas jārisina un jādomā, vai iespējams nedarīt neko un paļauties uz dabas spējām tik galā, vai tomēr izstrādāt arī taktiku piesārņojuma apturēšanai.
