Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Šajā laikā dienas un nakts garums ir vienāds. Meteoroloģiskais pavasaris šogad Latvijā iestājās jau 7.februārī, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pakāpās virs nulles. Tas notika aptuveni sešas nedēļas agrāk par ilggadējo vidējo datumu.
Jau februāra vidū sāka ziedēt sniegpulkstenītes, arī bērzu un kļavu sulas sāka tecēt neparasti agri. Tagad gan straujo pavasara sākumu uz brīdi nomainījis sniegs un sals, tomēr daba pamazām mostas, un kopumā pavasaris savu gaitu iet pavisam normāli, stāsta biologs Voldemārs Spuņģis.
„Sniegs marta beigās nav nekas neparasts. Bet dienas un nakts garumi tagad ir kļuvuši vienādi, un gaisma ietekmē visu dzīvo. Tā iespaido ne tikai augus, bet arī dzīvniekus un cilvēkus. Cilvēki pavasarī kļūst aktīvāki, viņiem tāpat kā visiem zīdītājiem pavasarī ir labāks garastāvoklis,” stāsta Spuņģis.
„Mums smadzenēs ir atsevišķas daļiņas, kas kontrolē gaismas ilgumu, un, ja ir garāka diena, vairāk gaismas, tad cilvēkiem un dzīvniekiem izstrādājas vairāk hormonu, īpaši dzimumhormoni. Tādēļ gan dzīvnieki, gan cilvēki pavasarī kļūst seksuāli aktīvāki. Tieši tāpēc dzīvniekiem pavasarī ir „kāzu laiks”. Putniem acīs arī ir receptori, kas uztver dienas ilgumu, un tam līdzi mainās viņu uzvedība. Garāka diena - sāk dziedāt putni. [..]
Bet, piemēram, aukstasiņu dzīvniekiem ir vēl cits faktors - temperatūra. Kaut arī diena ir pietiekoši gara, viņi būs aktīvi tikai tad, ja būs augstāka temperatūra. Īslaicīgi temperatūras maksimumi un minimumi viņus īpaši neietekmē,” skaidro Spuņģis.
