Šoreiz stāsts par iedzelteno jumjupūpēdi. Sēņotāju grozos gan pūpēži bieži nenonāk, taču šis pēc garšas līdzinoties pat iecienītajām bekām.
Kāpu smiltīs un sausos priežu mežos ļoti raksturīga sēne ir iesārtais jumjupūpēdis. Bieži cilvēki to atraduši domā, ka viņi ir atraduši trifeli, bet patiesībā trifelei tas nav pat radinieks. Kopīgais ir tas, ka šīs sēnes aug zemē, bet jumjupūpēdis, atšķirībā no pazemes trifelēm, ir mazliet redzams virszemē, stāsta Daniele.
„Patiesībā tās ir garšīgas ēdamās sēnes un tieši beku, nevis pūpēžu radinieces. Pārgriežot jāskatās - ja vidū ir balts, tad sēne ir ēdama, ja jau kļuvis tumšāks, tad vairs nav ēdama un ir sākušas nogatavoties sporas. Kāpās jumjupūpēžus var diezgan daudz salasīt, tikai jāskatās, lai nav pārgatavojušies. Šogad šīs sēnes cilvēki kaut kā vairāk atrod, laikam tādēļ, ka cenšas tās trifeles atrast, bet nu diemžēl sēņotāji jāapbēdina, ka ar trifelēm tik vienkārši gan nav,” saka Daniele.
