Ar slēptajām kamerām tika filmēts garāmgājēju pārsteigums, prieks un emocijas, kas apkopotas video.
Divu dienu laikā runājošajos konteineros tika sašķiroti 275 kilogrami stikla un plastmasas pudeļu, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā šajos pašos konteineros divu dienu laikā ikdienā.
"Plastmasas un stikla šķirošana ikdienā mums šķiet neliels varoņdarbs, jo daudz vieglāk taču būtu izmest tukšo pudeli tuvākajā sadzīves atkritumu tvertnē. Lai arī mēs it kā zinām, cik šķirošana ir nozīmīga, ikdienā vēl nozīmīgāks mums šķiet laiks, attālums un steiga. Tāpēc mēs nolēmām, ka tiem cilvēkiem, kas pārvar ne tikai šos mazos šķēršļus, bet arī sevi, lai tukšo pudeli iemestu tam paredzētajos zvanos, ir jāsaka "Paldies!"
Un ne jau klusi un pieklājīgi, bet tik atraktīvi, lai sajūt viss Rīgas centrs! Ko zvani savā stiklotajā un brīžiem tik plastmasīgajā mēlē centās pateikt? To, ka mēs pamanām, novērtējam un pateicamies ikdienas supervaroņiem! Turklāt stikla un plastmasas šķirošana patiesībā ir ļoti viegls un aizraujošs process ar tūlītēju gandarījumu," sacīja "Eco Baltia grupas" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Šķirošanas konteineri tika aprīkoti ar īpašām tehnoloģijām, kas spēj sajust cilvēku tuvošanos un arī reaģēt uz konteinerā iemestu pudeli. Kā pamats tehnoloģiskajam risinājumam tiek izmantoti mikro kontrolieri, kuriem pievienoti dažādi sensori.
Oktobra sākumā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa „"Eco Baltia grupa" un AS "Latvijas Zaļais punkts" īstenoja nebijušu interaktīvo projektu, uz divām dienām Rīgas centrā novietojot īpaši pārveidotus runājošus šķirošanas konteinerus. Tādā veidā iedzīvotājiem, kuri šķiro atkritumus, tika izteikta pateicība.
Saskaņā ar pavasarī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātiem ikdienā atkritumus šķiro 37 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet 64 procenti iedzīvotāju būtu gatavi to darīt, ja viņu pašvaldībā un apkārtnē tiktu nodrošināta tam nepieciešamā infrastruktūra.
Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā sliktākajiem rādītājiem sadzīves atkritumu otrreizējā pārstrādē – vidēji 80-90 procenti atkritumu joprojām nonāk poligonos, kamēr Eiropas Savienībā vidēji zem 60 procentiem, liecina "Eurostat" 2012.gada dati.
Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam pārstrādāt vismaz 50 procentus no sadzīves atkritumiem.
Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada ap 300 kilogramiem atkritumu, rāda "Eurostat" dati. Kopumā gada laikā visi Latvijas iedzīvotāji kopā rada 600 000-700 000 tonnas sadzīves atkritumu.
Sadzīves atkritumos aptuveni 30 procenti jeb 210 000 tonnas veido izlietotais iepakojums, ko ērti var šķirot publiski pieejamajos konteineros.
