Atlikušie bīstamie atkritumi sadedzināšanai jāizved nepilna gada laikā, tādēļ ar nākamo nedēļu darbu veicēja kompānija plāno sākt strādāt divās maiņās. Šo Eiropas nozīmes projektu aizēno ne tikai gausais izpildes laiks un risks, ka Latvijai būs jāatmaksā Eiropas Savienības (ES) sniegtais daudzmiljonu atbalsts. Pašlaik gudrona smēlēji nonākuši arī korupcijas uzraugu redzeslokā par iespējamu mēģinājumu izkrāpt fondu naudu.
Feoktista Paņeva no Mežciema Pierīgā uz Inčukalna mežiem sēņot dodas jau vairākus gadus. Par veselību nesūdzas. Viņa labi zina, ka pāris metru tālāk aiz žoga atrodas piecus hektārus plašie gudrona dīķi, kuros padomju laikā sagāzts desmitiem tūkstoši tonnu eļļas un atkritumu no visas Padomju Savienības. Speciālisti aplēsuši, ka Inčukalnā piesārņoti gruntsūdeņi 150 hektāru platībā. Vides ministrs Romāns Naudiņš (VL – TB/LNNK) šo sauc par Eiropas mēroga problēmu, kuras dēļ Latvijas iedzīvotāji tik ļoti slimojot.
Taču ministrs blakus esošo sēņotāju pārliecināt par veselības sargāšanu nesteidzās.
Piektdien pēcpusdienā Naudiņš uz sērskābā gudrona dīķiem sauca žurnālistus ar mērķi nodrošināt atklātību nu jau 45 miljonus eiro vērtajā projektā. Ar aizdomīgi zemo 29 miljonu eiro cenas piedāvājumu 2010. gada nogalē par gudrona smēlēju tika atzīta kompānija «Skonto būve». Pāris gadu pastrādājis, uzņēmums nopelnīja 14 miljonus no visas summas. Taču darbi apstājās, jo dīķos esot atklājušās jaunas ķīmiskās vielas. To aizvākšanai nepieciešami vēl 16,5 miljoni eiro, ko valdība arī piešķīra.
Darbu īstenotāju ministrs Naudiņš mainīt negrib.
"Pauze bija vismaz gadu. Varēja daudz intensīvāk darbus veikt, izmantojot citas tehnoloģijas. Daudz aktīvāk un efektīvāk iepriekšējos gados bija jāstrādā arī Vides ministrijai. Šis ir vienīgais pozitīvais variants, lai Latvijas valsts «neiebrauktu tiesvedībās,” ministrs skaidro, ka cita uzņēmēja meklēšana arī prasītu laiku, bet projekts jāpabeidz gada laikā. Citādi jau iztērētā nauda jāatmaksā Eiropas Komisijai un projekts jāfinansē pilnībā par Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Vai darbus paveiks laikā, pašlaik ministrs neņemas prognozēt. Ar nākamo nedēļu uzņēmējs solījis sākt divu maiņu darbu.
Tikmēr sabiedrība par atklātību «Delna» izpētījusi, ka uzņēmumam «Skonto būve» nebija juridiska pamata valstij prasīt piemaksāt 16,5 miljonus eiro par gudrona dīķu sanācijas it kā papilddarbiem. Tādi jau noteikti līgumā, tāpat dokumentos arī teikts, ka visas analīzes veiks uzņēmējs. „Delna” šajā darījumā kārtējo reizi saskata risku, ka uzņēmējs vēl pirms konkursa vienojies ar pasūtītāju, ka darbus veiks neticami lēti, bet laika gaitā prasa papildu naudu.
„Delnas” direktors Gundars Jankavs stāsta, ka par šīm bažām organizācija informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Pašlaik notiek pārbaude. „Mēs gribētu domāt, ka tur nav klasiska korupcija, bet ir politiska nevēlēšanās aizstāvēt valsts intereses un vēlme pakļauties viena liela uzņēmēja šantāžai. Trauksmes cēlāju uzņēmēju signāli liek domāt, ka ir bijusi sākotnēja vienošanās par zemu cenu, bet pēc tam tiek prasīts papildu finansējums. Līdzīgi „Skonto būve” rīkojas arī Liepājas karostā”, stāsta Gundars Jankavs.
Sabiedrība par atklātību „Delna” arī uzsver, ka valstij nemaz nav rīku, kā pārbaudīt, vai bīstamajos objektos nolīgtie darbi tiešām paveikti. Pēc gada vai diviem uzņēmējs izgāztuvēm uzsēj zālienu, bet vides inspektori nevarot pārbaudīt, vai bīstamība zem tā mazināta. Sarunās ar vides ministriju gan «Delna» esot panākusi, lai nozarē izstrādā normatīvus situācijas labošanai.
