Noriņas upes attīrīšanas darbu organizētāji spriež, ka upe bijusi aizsprostota vairāk nekā 100 gadus, pirms apmēram 50 gadiem dzirnavu dambi daļēji nopostījuši pali un kopš tā laika tas palicis vien kā traucēklis. Tomēr arī dambja palieku aizvākšana bija ļoti darbietilpīga. "Cepuri nost to laiku meistariem! Viņi tiešām ir pratuši savu arodu. Un kokus arī vislabākos izvēlējušies. Mēs vēl tagad nespējam salauzt to visu. Tik ar brutālu spēku mēs laužam," rāda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) īpašumu apsaimniekotājs Gintārs Rubenis.
Salaca ir ceturtā produktīvākā lašupe Baltijā, tātad katrs piecpadsmitais dabīgos apstākļos augušais lasis Baltijas jūrā nāk tieši no Salacas. Tas nenoliedzami uzliek zināmus pienākumus, tā vērtē DAP eksperts Andris Urtāns: "Vajadzētu būt vietai, kur zivis var tikt augšā. Un viņām nav jāguļas plakaniski un nav jāberzējas gar akmeņiem vai caur guļus esošām koka platēm. Viņas vienkārši var tikt augšā un darīt to, ko daba viņām liek darīt."
Noriņas upē nāk taimiņi, arī nēģi, un tagad zivīm tur būs daudz labvēlīgāki apstākļi. Noriņas upes tīrīšana tika veikta Ekoenerģijas vides fonda projekta ietvaros. Fondā apvienojušās vairāk nekā 30 nevalstiskās vides organizācijas Eiropā, arī Latvijas Dabas fonds, atbalstot videi draudzīgu elektroenerģiju un piešķirot sertifikātu enerģijai, kas ražota no atjaunojamiem resursiem.
"Ekoenerģija ir nedaudz dārgāka, maksā pāris procentus vairāk, bet es domāju, ka īsti tas mājsaimniecības budžetā robu neiesit - ja mājsaimniecībā jāsamaksā mēnesī, piemēram, 50 eiro centu vairāk. Un šis ir viens veids, kā tā nauda pēc tam tiek izmantota," vērtē Latvijas Dabas fonda eksperts Ģirts Strazdiņš.
Šogad Ekoenerģijas projekta ietvaros tika atjaunotas arī vairākas upes Skadināvijas valstīs.
