Biedrība “Zaļās mājas” pavasarī veica socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības izpratni un zināšanas par valstij nozīmīgo meža nozari. Aptaujā biedrība secinājusi, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem trūkstot patiesu zināšanu par reālo situāciju mežos, jo ļoti liela daļa jeb gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka pašlaik mežu Latvijā ir daudz mazāk nekā starpkaru periodā jeb tā dēvētajos Ulmaņa laikos.
Patiesībā situācija esot pilnīgi pretēja: no 1,7 miljoniem hektāru 1935.gadā mežu platība pērn sasniegusi jau vairāk par 3,3 miljoniem hektāru.
Pēdējos gados katra nocirstā koka vietā tiek iedēstīti divi jauni, apgalvo valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Āris Jansons. “Kopumā Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropas Savienībā ar 50% mežu mūsu valsts teritorijā. Un uz katru Latvijas iedzīvotāju tas nozīmē apmēram 1,7 hektārus meža, kas gadā saražo apmēram 12 kubikmetrus koksnes,” saka Jansons.
Viedoklis, ka mežus izcērt arvien vairāk, ir balstīts emocijās, uzskata biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis, kurš aktīvi lobē mežu izstrādātājus.
Tikmēr Latvijas Dabas fonda eksperts Viesturs Lārmanis nav tik pozitīvās domās par mežu augošajām platībām.
Viņš norāda, ka audzes kļūst arvien jaunākas un tajās sarūk bioloģiskā daudzveidība.
“Ja [salīdzina ar] Ulmaņa laikiem, tas, ko sauc par mežainumu – platības, kurās var uzaudzēt mežu un kur aug mežs –, tas patiešām ir dubultojies Latvijā. Mazliet citādi ir ar pēdējiem 20 gadiem, to, kas notiek ar mūsdienu mežu – vai tā platības turpina pieaugt vai ne. Tur ir mazliet citi dati. Ja skatās starptautisku standartu skatījumā, par pieciem metriem garākus kokus uzskaita kā mežu, bet īsākus ne.
Pēc tiem datiem sanāk, ka no 1985. līdz 2012.gadam Latvijā meža platības ir sarukušas par 3,9%,” skaidro Dabas fonda eksperts.
To, ka Latvijas mežainums 80 gados ir dubultojies, apgalvo arī Valsts meža dienests. Tomēr tur uzskaitīts par gandrīz 300 tūkstošiem hektāru meža mazāk. Mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Āris Jansons saka – viss atkarīgs no tā, ko uzskata par mežu.
“Mums arī tas, kas dokumentos ir pļava, krūmājs vai kas cits, bet dabā tas atbilst meža definīcijai, saskaņā ar meža likumdošanu tiek mērīts un skaitīts šajos norādītajos miljonos. Tur varētu būt pļavas, kurās koki sasnieguši tādas dimensijas, kas pēc skata izskatās pēc kārkliem vien, bet, rūpīgāk ieskatoties, tie bērziņi jau būtu [diametrā] virs diviem vai četriem centimetriem – pietiekami lieli. Skaidrs, ka mežs tur jau veidojas, viss iet uz priekšu,” atklāj Jansons.
Zinātnieku un biedrības pētījums arī parāda, ka pēdējos 15 gados meža krāja Latvijā augusi par gandrīz ceturto daļu. Tā kā labvēlīgākajos apstākļos augušas priedes ciršanas vecumu sasniedz aptuveni 80 – 90 gados, secināms, ka pašlaik tiek zāģēti tieši starpkaru periodā stādītie meži.
