Lūšu aizsardzības pirmo plānu pieņēma 2002. gadā, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā, un Dānija palīdzēja saskaņot vides prasības. Aizsardzības plāns ir arī vilkam un lācim.
Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš toreiz bija pirmais, kurš uzskicēja stratēģiju, kas būtu jādara, lai aizsargājamo lielo plēsēju populācija Latvijā būtu labvēlīgā stāvoklī.
"Populācijas bioloģiskais stāvoklis ir uzlabojies, un to apliecina mūsu dati. (..) Viņi [plēsēji] bija medīti 50 gadus, un neviens par viņiem neuztraucās. Šobrīd sabiedrība ir nobriedusi tik tālu, ka viņu sāk interesēt šo reto sugu liktenis," norāda Ozoliņš.
Tomēr daļa sabiedrības uzskata, ka tai nepietiek zināt tikai faktus, pētījuma vai projekta rezultātus. Šai sabiedrības daļai nav pajautāts viedoklis. "Sabiedrība grib piedalīties. Šobrīd sabiedrībai šādas iespējas netiek dotas. Ir paredzēta kaut kāda anketēšana kaut kādā vienā mērķa grupā, kas ir mednieki. Pārējā sabiedrība - nē (..) Vai sabiedrību vērtē tik zemu, ka mums nebūtu pat jāvaicā, ka mēs gribētu Latvijā apsaimniekot vai aizsargāt savus dzīvniekus? (..) Es un mani ģimenes locekļi uzskatām, ka vilks un lūsis ir dabas vērtība. Ja interešu grupas visu apsaimnieko vai regulē bez mūsu ziņas, tad mēs paceļam savu balsi," norāda kultūras projektu menedžere, dabas draugs Asnate Erdmane.
Valsts mežizstrādes institūtā “Silava” uzsver - nav tā, ka lūša, vilka un lāča aizsardzības plāna izstrādē tiek uzklausīts vienīgi mednieku viedoklis.
Ir plānotas trīs apspriedes. Pirmā jau notikusi, otrā ar ārvalstu ekspertu dalību paredzēta nākamnedēļ. Bet trešā - kad plāna uzmetums būs gatavs. Uzaicinājumi uz pirmo apspriedi aizsūtīti 35 interešu grupām – ministrijām, valsts iestādēm, lopkopjiem, nevalstiskām dabas aizsardzības organizācijām.
"Tas ir jautājums par to, kā tiek interpretēts vārds "sabiedrība". Vai tie, kas piedalījās apspriedē, nav sabiedrība? (..) Jūs minējāt sabiedrības aptauju un domas noskaidrošanu - tas būs," sola Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Guna Bagrade. "Es varu apliecināt, ka mednieki nebūs vadošā un valdošā mērķgrupa šajā anketēšanā. Medniekiem būs pašiem sava anketa ar specifiskiem jautājumiem, kas mūs interesē tieši no sugas viedokļa," norāda Bagrade.
Aptauja notiks pēc tādiem pašiem kritērijiem kā iepriekšējos gados, nejauši izvēloties 1000 respondentus.
Aizsardzības plāna mērķis ir saglabāt sugu labvēlīgu populācijas stāvokli neierobežoti ilgā laikā un visā Baltijā. To var nodrošināt 300-500 vilku. Lūšiem optimālais skaits 600 - 650 lielo kaķu. Lācis Latvijā nav medījamais dzīvnieks. Mūsu mežos manīti apmēram 10 lāči, kuri visdrīzāk ienākuši no Igaunijas. Latvijai katru gadu Eiropas komisijai atskaitās par lūšiem, bet par vilkiem un lāčiem - reizi sešos gados. Līdz šim aizrādījumi par neatbilstību starptautiskām normām nav bijuši.
