Mežs Latvijā aizņem 52% no valsts teritorijas, un uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir aptuveni 1,7 hektāri meža. Tiesa, ik gadus mūsu mežos tiek nocirsti 10 līdz12 miljoni kubikmetru koksnes, taču ikgadējais pieaugums ir divtik lielāks, gan nodrošinot ar nepieciešamo resursu Latvijas kokrūpniekus, gan garantējot to, ka Latvija arī turpmāk paliks viena no mežainākajām valstīm Eiropā.
„Ieguves apjoms saglabājas stabils. Ir skaidrs, ka ieguves apjoms nenoplicina resursu, kas ir Latvijas valstij kopumā. Viss tiek darīts, lai mežs augtu ražens un vitāls,” norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta vadošais pētnieks Āris Jansons.
Mītu, ka Latvijā meži tiek cirsti vairāk nekā pieļaujams, iespējams, rada aizvien biežāk redzamie izcirtumi ceļu malās.
Patiesībā mežaudzes gar šosejām tika turētas kā armijas stratēģiskās koksnes rezerves. Tās Latvijā vairs nav aktuālas, tāpēc ciršanas vecumu pārsniegušās audzes tiek izstrādātas un atjaunotas tāpat kā pārējie meži.
„Ja mēs gribam, lai mums ir tas saimnieciskais mežs, lai mums ir vairāk nekā divi miljardi eiro ik gadu budžetā, tad mums ir jācērt, un pēc gada vai vēlāk tur būs iestādīti jauni kociņi,” norāda biedrības „Zaļās mājas” valdes loceklis Kristaps Ceplis.
Puse no Latvijas mežu platībām pieder valstij, 2% pašvaldībām, 13% juridiskām personām, bet 35% meža ir privātpersonu īpašums. Ne tikai valstij, bet jebkuram no īpašniekiem jāuzņemas atbildība par mežu resursu atjaunošanu, citādi nevar apgalvot, ka kvalitatīvas mežaudzes būs pieejamas arī nākamajām paaudzēm.
