Bībele ir būtiskākais kristietības teksts un, iespējams, viens no pirmajiem atskaites punktiem latviešu lasītāju un grāmatas attiecībās. “Svarīgākā lieta ir tā, ka šajā grāmatā iespiestais teksts ir daļa no mūsu kultūras koda,” stāsta Strenga.
Kad 16.gadsimta sākumā reformācija guva virsroku Ziemeļeiropā un Mārtiņš Luters kļuva par galveno autoritāti luteriskajā protestantisma kustībā, viņš pievērsa milzīgu uzmanību Dieva vārdam.
Lielajās ziemeļvalstu valodās Bībele tika tulkota ļoti agri, 16.gadsimta vidū. Latviešu valodai, gluži tāpat kā igauņu, lietuviešu un citām mazākām valodām, Bībeles pilni teksti parādījās tikai 17.gadsimtā.
Ap 1682.gadu Vidzemes superintendants Johans Fišers no Lībekas, ierodoties Latvijā, saprata, ka ir jārada Bībeles tulkojums. Viņš vērsās pie Zviedrijas karaļa, un karalis iedeva diezgan lielu naudu Bībeles tulkojumam latviešu, igauņu valodas Tērbatas dialektam un igauņu valodas Tallinas dialekta tulkojumam. Vienlaikus Bībele tika tulkota visās trijās valodās, un Gliks ar saviem līdzbiedriem līdz daļējam rezultātam nokļuva jau 1689. gadā, kad tika izdota Jaunā Derība, bet tā netika laista apgrozībā. Visu Bībeli viņi iztulkoja un publicēja 1694. gadā. Grāmata ir ļoti bieza, tajā ir 2500 lappuses.
“Bībele ir ne tikai pirmais lielais tekstu korpuss latviešu valodā, bet arī milzīgs notikums latviešu valodas kultūrā, jo ar ārēju impulsu tika radīts teksts, kuru patiesībā mēs esam lietojuši un daļēji tagad lietojam gandrīz trīs gadsimtus,” pārliecināts ir Strenga.
Svarīgi ir tas, ka Fišers, ierodoties Rīgā, ne tikai vēlējās radīt jaunu Bībeles tulkojumu visās trijās valodās, bet viņš arī nodibināja karalisko spiestuvi, kuras galvenais iespiedējs bija Johans Georgs Vilkens. Šajās spiestuvēs grāmata kopumā tika iespiesta 1500 eksemplāros, no kuriem 250 eksemplārus par Zviedrijas karaļa naudu izdalīja Vidzemes baznīcām un skolām. Kā vēsta avoti, 800 eksemplārus nopirka latviešu zemnieki.
“Tas ir apliecinājums tam, ka par spīti Bībeles tulkojuma trūkumam, Vidzemē jau bija radīta augsne, lai cilvēki būtu spējīgi lasīt garus tekstus,” atzīst Strenga.
Bībeles teksts, Dieva vārdi un dziesmu grāmatas ir tās grāmatas, kas iet cauri katra cilvēka dzīvei līdz pat 19.gadsimta beigām. Iespējams, vairāki 10 000 vai pat 100 000 cilvēku iemācījušies lasīt, sākot "boksterēt" Bībeles tekstus.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 97.gadadienā pirmdien, 29.augustā, tiks atklāta pastāvīgā ekspozīcija "Grāmata Latvijā".
