Kā norāda Latgales pētniecības institūta vadītājs Henrihs Soms, katrs no viņiem ap sevi pulcēja dažādas sabiedrības grupas ar atšķirīgiem uzskatiem:
"Latgolys politiskuo elite nabeja vīngobolaina i izaveiduoje atškireigi vīdūkli par nuokūtni. Vīns ir Trasuna, kas beja goreidznīks, ap jū puorsvorā pulcējēs goreidznīceiba. Tei uzskateja, ka eipašys problemys Latgolys integraceja puorejā Latvejā navarātu saguoduot. Tymā pošā laikā paraleli beja Kempa ideja. Jis beja inžinirs, jam socialuo apkuortne beja pilneigi atškireiga. Citi sluoni, struodnīceiba, vīnkuorši cylvāki, kas varbyut beja ari radikali nūskaņuoti, leidz ar tū veiduoje savus prīkšstatus."
Francis Kemps iestājās par Latgales autonomijas ideju. Savos izteikumos viņi bija tieši un cīnījās par savu taisnību, tāpēc iemantoja gan labvēļus, gan izpelnījās kritiku.
Mūsdienās abi Franči satiekas grāmatplauktos, abu dzīves gājums izstāstīts romānos. Inga Ābele Franča Trasuna sarežģīto likteni atklājusi grāmatā "Klūgu mūks". Franča Kempa piemiņu iemūžinājusi Sandra Ūdre un Juoņs Ryučāns grāmatā “Aizlauztais spaits”.
Ingas Ābeles romāns "Klūgu mūks". Grāmatas aprakstā teikts: ""Klūgu mūks" ir stāsts par pirmo Latgales latviešu baznīckungu un lidotāju debesu alkām, par cilvēka sirds un saprāta ceļiem, par grēku un piedošanu. Galvenā varoņa prototips ir Francis Trasuns - katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, ievērojams valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks".
Franča Trasuna dzīves stāsts
Francis Trasuns (1864-1926) – garīdznieks, publicists, kultūras darbinieks un politiķis. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).
Francis Trasuns pēc aicinājuma bija garīdznieks un vienlaikus izcilākais latgaliešu politiķis. Viņš pasaulē nāca Sakstagala pagasta Kolnasātā 1864. gada 16. oktobrī. Netipiski tam laikam puika no Latgales mācījās Jelgavā, labi apguva Baltijas latviešu valodu un iepazinās ar latviešu nacionālo kustību. Gūtā pieredze ietekmēja Trasuna vēlākos uzskatus un aktīvo darbu pie latviešu apdzīvoto teritoriju apvienošanas.
Pēc Jelgavas mācības turpinātas Pēterburgā, kļūstot par priesteri. Garīdznieka amats Trasunam netraucēja līdzdarboties latgaliešu nacionālajā kustībā, kļūstot par līderi.
Franča Trasuna politiskā karjera aizsākās 1906. gadā, kļūstot par Krievijas Valsts pirmās domes deputātu. Viņš bija pirmais latgalietis, kuru ievēlēja kādas valsts parlamentā.
Par Trasunu viņa biogrāfijas pētniece, vēsturniece Inese Runce rakstījusi: "Droši vien, ja Francis Trasuns būtu piedzimis mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, tad kļūtu par plaši pazīstamu sociālo tīklu un platformu veidotāju un populāru blogeri."
Mūsdienās Franča Trasuna dzimtajās mājās Kolnasātā ierīkots muzejs. Attēlā dzīvojamā istaba. (Foto: www.sakstagals.lv).
Trasuns bija viens no galvenajiem Latgales kongresa organizatoriem 1917. gadā Rēzeknē. Baudīja lielu tautas atbalstu. Tieši viņa redzējums par Latgales apvienošanu ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem guva atbalstu šajā kongresā.
Turpmākajos gados Trasuns ieņēma vairākus nozīmīgus amatus. Bija ievēlēts Satversmes sapulcē, piedalījās Latvijas konstitūcijas izveidē, vēlāk bija Saeimas deputāts. Viņš arī bija viens no nedaudzajiem latgaliešiem, kas piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanā 1918. gada 18. novembrī.
Vēsturniece Inese Runce velta atzinīgus vārdus Trasuna darbam: "Lels gēnijs, pīdzims mozā zemē. Ar sovu dūmuošonu, sovu eiropeiskū skatejumu, izcylū izgleiteibu i politiķa rūdejumu."
2009. gadā Rēzeknē atklāja pieminekli Francim Trasunam. Pieminekļa ideja ir Latvijas vienotība, kura atspoguļota koka stādos – ābelēs. Koka stāds Trasuna rokā atspoguļo Latgali. Pārējā Latvija (Vidzeme, Kurzeme un Zemgale) – kā trīs jau augošās ābelītes izvietotas pie pieminekļa. (Foto: http://rezekne.today).
Mūža nogalē Trasunu gaidīja smags pārbaudījums. Politiskās darbības dēļ katoļu baznīca liedza pildīt priestera pienākumus, vēlāk izslēdza no baznīcas. Viņa virzienā raidīja vairākus pārmetumus – augstprātību, neatļautu civilo drēbju nēsāšanu un citus.
Vienu no savas dzīves smagākajiem brīžiem Francis Trasuns piedzīvoja Rīgas Jēkaba baznīcā. 1926. gada Lieldienās viņu padzina no dievkalpojuma, neilgi pēc tam viņš mira no sirdstriekas. Tikai 1998. gadā katoļu baznīca Franci Trasunu oficiāli reabilitēja.
Bērēs prezidents Jānis Čakste izteica šādus vārdus: “Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni – Latgali”.
Franča Trasuna nekrologs latgaliešu laikrakstā "Jaunō Straume" 1926. gada 23.aprīlī. Tajā par Trasuna nāves iemesliem teikts: "6. apreli, kai parosti, nalaikis beja celis agrā reita un stojos pi dorba. Sežūtis pi sova rokstamgolda , tys veļ pisaceja saimnicai, lai viņu nivins natraucej, jo tam josagatavojut uz nūpitnu valsts dorbu, uz budzeta debatem Saeimā. Nūstrodojis leidz pyrmai stundei, taisejos it pastaigot. Bet te uz reizes atnoca liktenigo stunde. Maukdams sovam numilotam sunišam uzpurni, tys sajuta triku, pisamidzis pi durovu stendera peški salima un pec dažom minutem turpat uz vitas krita sova dzeivukli, napasokut ni vina vorda. Izsauktajam doktoram atlyka tikai konstatet novi".
