Daudzas muižas laika zoba varā, dažas atgūst agrāko spozmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Muižu skaits Latvijā strauji saruka dažādu vēstures notikumu ietekmē - muižu dedzināšana 20. gadsimta sākumā, divi pasaules kari. Taču arī šobrīd pie mums muižu nav maz - to ir aptuveni 600. Tomēr daļa no tām ir atstātas laika zoba varā un to agrāko varenību un skaistumu iespējams apskatīt tikai vēstures fotogrāfijās. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Izsisti logi un izlauztas durvis, daudzviet iebrucis jumts. Šķiet, ir nozagts viss, kam ir kāda vērtība.  Zem kādas muižas velves jaunieši iekūruši ugunskuru un tukšo alus pudeles. Tas paveras Valsts nozīmes kultūras piemineklī - Kaucmindes muižu Rundāles novadā. Vienīgie, kas apdzīvo šo muižu, ir kāds stārķu pāris, kuri iekārtojuši sev ligzdu uz pamestās muižas skursteņa.

Un šādu muižu Latvijā ir daudz.

"Nu skaitījis neviens nav. Jo ir tādas, kas ir pamestas, bet vēl nav sabrukušas, tādas, kas ir uz iznīcības robežas. Un ir tādas, kur ir palikuši tikai mūri," stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Arhitektūras daļas vadītājs Jānis Zilgalvis.

Viņš norāda, ka pamestās vai sabrukušās muižas pieder gan pašvaldībām, gan privātpersonām. Kaut arī pamestās muižas cenšas iekonservēt, tas izdodas reti, jo vandāļi tāpat atrod veidus, kā tajās iekļūt. "Labākajā gadījumā tiek apsargāta vai logi aiztaisīti, lai tur neiet dažādi elementi. Bet visam jau nevar pielikt sargu, tādi tie objekti ir. Te vēl veselu virkni var noskaitīt tādus," piebilst Zilgalvis.

Arī Kaucmindē ir mēģināts ierobežot pieeju, ir redzams, ka logi kādreiz bijuši aiztaisīti ar dēļiem, taču tagad tie ir izlauzti. Tāpat pie muižas var brīvi piekļūt gan kājām, gan ar automašīnu, kuru var novietot pat pie muižas galvenās ieejas.

To, ka vainīgi arī vandāļi, ne tikai laika zobs, pierāda arī pie Kaucmindes sastaptie jaunieši. Viņi nekautrējās stāstīt, ka arī paši savulaik muižu postījuši, norādot: "Jo mums nav ko darīt, saproti?"

"Diemžēl notika neveiksmīga privatizācija, kā jau daudziem objektiem šajā valstī.  Plus vēl krīze un viss pārējais, nu tas viņu iecerētais bizness nav aizgājis," muižas bēdīgo stāvoklī skaidro Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņš stāsta, ka īpašniekiem ir vairākkārt likti sodi, taču rezultāta nav, jo tiem nav tik lielu līdzekļu, lai muižu spētu atjaunot.

Taču nevar teikt, ka Kaucmindei līdzīgu muižu graustus nav iespējams atjaunot. To ir paveikuši Ilze un Aldis Melgavji, kas Jelgavas novada Ziedkalnē atjauno Berķenes muižu, lai tajā izveidotu ciematu senioriem. Lai gan Berķene, salīdzinot ar Kaucmindi, ir vairākas reizes mazāka, kad 2004. gadā Melgalvju ģimene iegādājās muižu, tā bija ļoti sliktā stāvoklī.

"Te bija iebrukuši mūri, pat tā jāsaka. Velves bija  piecās vietās iebrukušas, metru biezumā bija mēslu kārta, ja tagad kāpjam metru uz leju, tad bija uz augšu jākāpj," stāsta saimnieks.

Viņš saka, ka pirms 10 gadiem bija tikai mūri un stāsts. Viss padomju laikos ticis izpostīts. Melgalvju ģimene atzīst, ka muižu atjaunot nav viegli, jo jebkura darbība jāsaskaņo ar VKPAI un, protams, tas prasa milzu līdzekļus.

"Par naudām runājot, neviens neatbalsta, mūsu valstī nevienam tas nav vajadzīgs. Ja mēs paņemam vietējo pašvaldību, tad visas pašvaldības budžets varētu būt mazāks nekā vajadzīgs vienas muižas atjaunošanai," piebilst Berķenes muižas saimnieks.

Melgalvju ģimene arī atklāj, ka muižas atjaunošana nevar būt ātras peļņas projekts. Tam vajag lielus līdzekļus, ko atgūst lēni.

"Nu, pirmkārt, tev pašam jābūt sirdī tādam, kas ļoti novērtē to vidi. Tad tu tik ļoti gribi to visu darīt. Tā kā mēs, kas darām visu pa mazumiņam, kaut kādas naudas [vācam] kopā un cik vari, tik dari. Kā mēs smejamies, tas ir mūsu mūža projekts," norāda Ilze Melgalve.

Taču to, ka muižu atdzīvināt ir iespējams ātrāk un daudz lētāk, pierāda Tāšu muižas saimnieki Juris Zviedrāns un Kristīne Veinberga.

Viņi Grobiņas novadā saimnieko teju 400 gadus senā muižā. Muižas atjaunošanai ir izvēlējušies skandināvu pieeju. Tas nozīmē, ka no jauna neko neceļ, nerestaurē – tiek atjaunots vecais.

"Vecam ir jāizskatās vecam. Tas nozīmē, ka neviens netaisa, tur nešpaktelē, netaisa nekādas grumbas ciet. Tā, lai jūs skatāties uz to ēku un jums nav nekādu šaubu, ka tā ir veca. Izmanto tradicionālos materiālus. Tos materiālus, kurus izmantoja tajā laikā: lineļļa krāsas, smilts krāsas, darvas krāsas, kaļķus, līmes. Būtībā tiek izmantots tikai tas materiāls, kas ir tam laikam raksturīgs," norāda Tāšu muižas saimnieks Juris Zviedrāns.

Muižu gan apdzīvot var tikai vasarā, jo tajā saglabājusies tikai viena krāsns - tā nespētu apsildīt visu muižu.  Tāpēc gada aukstajos mēnešos muižas saimnieki dzīvo blakus esošajā labiekārtotajā kalpu mājā.

Šobrīd finansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai paliks nemainīgs. Tas nozīmē, ka sliktā stāvoklī esošās muižas valsts joprojām nespēs glābt. Vienīgā cerība ir privātpersonas, kas ir gatavas muižu atjaunošanā ieguldīt savus līdzekļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti