Izrāde „Vilcene” ir introspektīvs, poētisks un vizuāls stāsts, kas radīts kā laikmetīgās dejas, butō, mūzikas un videomākslas saspēle. Vienojot pagānisko un kristīgo kultūru, izrādes personāži pārdzīvo attīstības ciklu - caur reālo pagātni un mītisko laiktelpu, apzinoties sevi tagadnē. Līdzīgi kā laikmetīgā māksla, arī laikmetīgā deja sava vēstījuma tālāknodošanai izmanto dažādu mākslas formu un mediju sintēzi, rodot iespēju cilvēkam arvien aktuālus jautājumus atklāt gluži jaunā gaismā un perspektīvā.
Izrādes iecere balstīta Klarisas Pinkolas Estesas daiļdarbā „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”, kas caur dažādu tautu mītiem analizē sievietes pirmatnējos arhetipus un to izpausmes. Izrāde vieno motīvus, kas sakņoti gan mītiskos nostāstos, gan ikdienišķi vēsturiskās reālijās - „Pasaka par Zilbārdi”, “Sieviete skelets” un “Sarkanās kurpītes” epizodes.
Izrādes "Vilcene" stāsts ir dziļi personisks, jo sieviešu tēli ir balstīti reālos dzīvesstāstos, norāda izrādes veidotāji. Viņu dzīves gājums aptver laika posmu, kad Latvijā norisinās Otrais pasaules karš, kā arī tas ietver latviešu sievietes – zemnieces likteni un neprātīgo ikdienas steigu, kur nav vietas jūtām un vēlmēm.
Izrādes autores ne vien pētīja pagātnes stāstus, bet arī ceļoja pie vilkiem, piedalījās šamaņu rituālos un dzīvoja kopā ar mūķenēm.
Izrādes "Vilcene" koncepta izstrādē piedalījās Simona Orinska, Agnese Bordjukova, Ieva Putniņa un Aija Uzulēna. Horeogrāfiju veidoja Simona Orinska un Agnese Bordjukova, video - Raitis Vulfs un Sabīne Moore, skaņu - Platons Buravickis un Arvis Kantiševs, gaismas - Andrejs Krūmiņš, tērpus Ieva Putniņa un Sarmīte Putniņa.
Izrāde „Vilcene” atkārtoti būs skatāma Eduarda Smiļģa muzejā 28., 29. martā un 3. aprīlī, plkst. 19.
