Jau gluži par normu pieņemta Latvijas sabiedrības sašķeltība, bet tā nav normāla situācija un ir jācenšas to mainīt, tā uzskata režisors Vladislavs Nastavševs. Jaunā izrāde "Cerību ezers" ir viņa ieguldījums, lai abas puses aicinātu uz sarunu un labāku saprašanos.
Nespēdams atrast jau gatavu iedvesmojošu materiālu par šo tēmu, režisors par pamatu ņēmis savu personisko pieredzi, centrā izvirzot savas attiecības ar mammu. Viņas lomu atveido Guna Zariņa, bet pašu Vladislavu - Intars Rešetins.
Izrādes galvenie varoņi dzīvo Imantas blokmājā, viņi ir it kā kopā, bet vienlaikus katrs savā pasaulē. Mamma līdz ar laiku maiņu zaudējusi labo darbu un statusu, viņai nav Latvijas pilsonības un viņa vairāk dzīvo Krievijas kultūras telpā. Dēls turpretī ļoti veiksmīgi iekļāvies Latvijas sabiedrībā.
Caur šo ļoti personisko stāstu režisors tad arī vēlas uzsākt sarunu par to, vai un kā būtu iespējams tuvināt Latvijā pastāvošās divas gluži vai paralēlās pasaules.
"Lai cik tas arī banāli neizklausītos - kad es sāku komunicēt ar latviešiem, man pašam bija atklājums, ka viņi arī ir cilvēki. Pirms tam man likās, ka latvieši ir tāda monolīta masa, es neko nezināju par viņiem, jo man vienkārši nebija tādas iespējas uzzināt. Tikai tad, pirms pieciem gadiem, kad es atgriezos no ārzemēm un sāku taisīt izrādes latviski, caur latviešu aktieriem es sāku iepazīt to vidi, kultūru, mentalitāti. Man vienkārši bija dota tāda iespēja, bet pārsvarā krieviem nav tādas iespējas. Arī latvieši par to īsti neinteresējas. Man gribējās kaut ko darīt lietas labā, lai sašķeltību padarītu ne tik dramatisku," skaidro Vladislavs Nastavševs.
Remontstrādnieci Allu izrādē atveido Inga Alsiņa. Aktrise cer, ka izrāde palīdzēs dziļāk un no cita rakursa paskatīties uz jūtīgiem jautājumiem, ko citkārt pierasts uztvert visai virspusēji.
"Tā satikšanās - nesatikšanās, tas man vienmēr interesējis, jo, ja tu dzīvo Latvijā, nav iespējams nesaskarties ar to. Protams, vienmēr ir bijusi tāda ziņkārība, kāpēc vieni dzīvo un prot latviski, otri dzīvo jau 50 gadus un neprot. Kas ir tas iemesls, kāpēc viņi negrib piedalīties, vai varbūt ir kaut kāds aizvainojums vai spīts? Mēs tam visam cenšamies izrādē pieskarties," stāsta Inga Alsiņa.
Viens no lomu tēlotājiem Vilis Daudziņš izrādi raksturo kā aicinājumu uz diskusiju - tā nesniegs atbildes, nepaudīs kādu konkrētu viedokli, drīzāk tā būs spogulis, kurā dažbrīd arī ne pārāk skaistā atspulgā varēs ieraudzīt kā latviešus, tā cilvēkus, kuri šeit dzīvo, bet nerunā latviešu valodā.
"Tas nav nekāds noslēpums, ka, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus, mūsos, latviešos, ir izveidojusies tāda arogance, tāda svešā nepieņemšana, lai izdzīvotu. Mēs ļoti ātri atpazīstam savējo un svešo. Reizēm tas ir briesmīgi, reizēm tas ir kaut kas tāds, kas mūs ne uz kurieni neved, kas mūs nepadara par Eiropas cilvēkiem vai plaši domājošiem cilvēkiem, bet tas ir saprotams. No otras puses, tā, redz, arī ir tā mūsu identitātes viena no šķautnēm. Ļoti interesantas un ļoti delikātas ir šīs tēmas, kas ir skartas šajā izrādē," vērtē Vilis Daudziņš.
Izrādes darbība notiek Latvijas krievvalodīgo vidē, tādēļ, lai tiktu panākts īstuma efekts, tā būs krievu valodā ar latviešu titriem. Jaunā Rīgas teātra iestudējuma "Cerību ezers" pirmizrāde notiks, piektdien, 5.jūnijā.
