Šādiem vārdiem sākas sacensību nolikums (ekrānuzņēmums no "laivas.lv")
Katrām sacensībām ir jābūt savai īpašai "odziņai", kas tās atšķir no citiem pasākumiem. Pirmajā brīdī šķiet, ka par "Salacas maucienu" varētu uzrakstīt piedzīvojumu romānu ar krietnu šausmu filmas efektu piedevu, taču jāsaprot, ka vismaz puse stāstu ir izdomāti nakts stundās, kuras pavadītas uz upes.
Negantās mušiņas vakara krēslā, spokainā mēnesnīca, necaurredzamā migla, lielie akmeņi upes vidū, dzelzs mieti pie Vīķiem, ķilavmaizītes pie Staiceles aizsprosta, Sarkanās klintis rītausmā, nēģu tači lejtecē un niknie rozā bebri, kas uzglūn airiem.
Starts deviņos vakarā Vecatē pie Burtnieku ezera un nepilns simts kilometru līdz finišam. Trases rekords ir astoņas stundas un 37 minūtes, taču reizēm upē pavadāmais laiks ir divkārt lielāks. Kā vidējais laiks, aprēķinātas 12 stundas un trīs minūtes. Katru gadu pasākumā ierodas kāds iesācējs (abu dzimumu), kurš neprot rokās turēt airi un brīnumainā kārtā tiek līdz finišam. Nav noslēpums, ka atpūtnieki kādu no Salacas daļām vasarās nobrauc divās, trijās dienās. Visa upe prasītu no sešām līdz astoņām dienām atpūtas režīmā. "Maucienā" tas tiek izdarīts nakts laikā, airējoties garām neskaitāmām atpūtnieku nometnēm un padzisušajiem ugunskuriem.
Foto: Ilze Plakane
Pāris stundas līdz startam upes krastā norisinās visdažādāko gaismekļu parāde, lai upē redzētu akmeņus, uz kuriem izšķaidīt smalkās oglekļa un stiklašķiedras laivas. Paralēli var dzirdēt diskusijas un varoņstāstu deklamēšanu par to, ka dažs ne reizi vien nobraucis upi bez gaismām, jo iepriekšējos 11 gadus vienmēr bijusi migla, kas tikai traucē labākās trajektorijas meklēšanā. Cits sacīs, ka 11 reizes sacensības nemaz nebūs notikušas un arī viņam būs taisnība, jo pat pats organizators Māris Smilga neiebilst informācijas dažādībai par it kā vienkārši noskaidrojamiem faktiem.
Piemēram, sacensību saīsinātais nosaukums "Mauciens" patiesībā esot pilsētiņa Francijas ziemeļrietumos.
Tomēr nolikumā ir atrodami arī stingri noteikumi, kurus jāievēro sacensību dalībniekiem. Drošība, meklējot piedzīvojumus nakts stundās, pieprasa vienvietīgajās laivās startējušajiem braukt pa pāriem. Finiša protokolā ieskaita otrās laivas laiku, kam pieskaitīta pāra starpība, sasniedzot finišu. Tas nozīmē, ka izdevīgi ir finišēt vienlaicīgi, vai startēt divvietīgajā laivā. Arī obligātajā ekipējumā jābūt visam no glābšanas vestes un aptieciņas līdz bļodiņai un karotei. Uzrādot nepieciešamo, dalībnieks pirms starta saņem konfekti.
Foto: Daina Morlata
Statistika vēsta par 331 dalībnieku, no kuriem 82 bijušas sievietes. 97 piedalījušies sacensībās atkārtoti, kāds pat visas reizes, cenšoties katru gadu līdzi atvest jaunus dalībniekus. Starp sievietēm debitantēm tiek noskaidrota "Sievietes-Lauvas" nominācija, kas reizēm šķiet pat svarīgāka par uzvarētāju noteikšanu. Viens no nosacījumiem titula iegūšanai ir finišēšana ar smaidu sejā un aira netriekšanu zemē.
Gadās arī pa kādam, kas nakts vidū zvana uz mājām ģimenes locekļiem un prasa, lai atpestī no upes, glābj viņu un brauc pakaļ. Protams, vienīgais, ko iespējams pateikt par savu atrašanās vietu, ir - laiva, tumsa, slapja upe un krūmi krastā. Ne konkrētu piebraukšanas ceļu, ne izkāpšanas iespēju. Visticamāk psiholoģiski sagrautais airētājs atrodas bez pases Igaunijas pierobežā, kur piezadzies nogurums, miegs uz bezspēks.
Finišā agrāk vai vēlāk nonāk visi, taču bijuši arī gadījumi, kad laivā sēžas gandrīz uzvalkā, lai pusceļā lēktu ārā un steigšus dotos uz kāzām vai biznesa tikšanos.
2014.gadā "Salacas mauciens" notiks ceturtdienas vakarā un tas nozīmē vismaz vienu kavētu darba dienu sacensību dalībniekiem. Daži "Salacas mauciena" nedēļā dodas atvaļinājumā, citi pagarina brīvdienas. Dzirdēts par darba līgumiem ar speciālu piebildi par 21.augustu. 2013.gadā pasākums notika naktī no trešdienas uz ceturtdienu, taču tas netraucēja startēt gandrīz 70 dalībniekiem, starp kuriem bija arī Igaunijas pārstāvji. 22.augusta rītā savās darbavietās neierodas arī atbalsta komandas pārstāvji, jo nepieciešams no starta vietas aizbraukt visiem transportlīdzekļiem līdz finišam un sagaidīt airētājus ar sausām drēbēm. Brokastu zupu un improvizētu pirtiņu parasti finišā nodrošina pieaicinātie brīvprātīgie palīgi.
Tieši nedēļu pirms nedaudz psihodēliskā pasākuma norisināsies vēl kādas airēšanas sacensības. Ceturtdienas, 14.augusta vakarā kā labs treniņš Salacas piedzīvojumiem notiks Lucavsalas seriāla 5.kārta, pēc kuras atliks tikai divi pēdējie posmi. Iespējams, ka svarīgāk par pēdējiem treniņiem daudziem šķitīs virtuālā ūdenslīmeņa vērošana. Karstais jūlijs un augusta sākums upi nedaudz pažāvēja, taču pēdējo dienu lietavas airētāju prātus ir darījušas cerīgākus.
