Pēc bērna piedzimšanas Jeļena Prokopčuka sevi vairs neuzskata par profesionāli, jo ir jauni ģimenes pienākumi un dienas režīms pakļauts tiem. Taču neskatoties uz to, skriešana un sports ir viņas dzīves neatņemama sastāvdaļa.
Skrējēja intervijā atzīst atpūtas nozīmīgumu un piemin regulāras diendusas nepieciešamību, lai pilnvērtīgi atjaunotu organismu pēc rīta treniņa.
Lai arī maratoni notiek uz asfalta seguma, sportiste trenējas visbiežāk skrienot pa citu veidu segumiem. Jūrmalas pilsētā tiek skriets mežā gar jūru, ielām un kāpām. Rīta skrējieni, kas tiek atvēlēti ātruma trenēšanai, parasti notiek Kāpu ielā vai citur uz asfalta. Vakara krosa skrējieniem biežāk tiek izmantots priežu mežs. Savukārt skriešana pa pludmali skrējējai nešķiet interesanta un garlaiko. Skrējēja labprāt izmanto kāpas, taču tos sauc par pauguriņiem, nevis kalniem, pa kuriem trenēties nozīmīgiem maratoniem.
Pirms sacensībām stadionā, Prokopčuka izvēlas Siguldu un skriešanu Turaidas pilskalnā. Tad skriešana notiek augšup pa kilometru garo asfaltēto ceļu līdzās automašīnu satiksmei.
Piedāvājam arī intervijas pirmo un otro daļu, kur Prokopčuka stāsta par Ņujorkas maratonu, sacensībām Latvijā un treniņnometnēm ārzemēs. Piektdien portālā lsm.lv piedāvāsim intervijas ceturto daļu, kurā viena no pasaules labākajām maratonistēm vērtēs pedējā laikā augušo skriešanas popularitāti Latvijā.
