Olimpieši kritizē ieceri apvienot nacionālās sporta bāzes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas sesijas dalībnieki piektdien kritizēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektu apvienot četras nacionālās sporta bāzes vienā valsts SIA, informēja LOK. Sesijas dalībnieki rezolūcijā valdībai un Saeimai aicināja nesasteigt jautājuma virzību un izskatīt to Nacionālajā sporta padomē.

IZM vēlas apvienot četras Nacionālās sporta bāzes – Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi, “Daugavas” stadionu, tenisa centru “Lielupe” un sporta centru “Mežaparks”, kur bāzējas Latvijas Olimpiskā vienība (LOV), izveidojot valsts SIA “Nacionālais sporta centrs”. Iecere nav apspriesta ar sadarbības partneriem un iesaistītajām pusēm, bet slepenība un jautājuma straujā virzība izskatīšanai Ministru kabinetā LOK biedriem raisa bažas par projekta mērķi un lietderību.

Ar IZM ieceri asamblejas dalībniekus iepazīstinājušais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, uzsvēra, ka nacionālo sporta bāzu apvienošanas projekts tiek izskatīts stipri slepeni un raisa daudz jautājumu, taču atbildes uz tiem neviens no IZM nesniedz.

“Nav loģiska četru tik funkcionāli un saimnieciski atšķirīgu, dažādās Latvijas vietās atrodošos sporta bāzu apvienošana vienā lielā valsts kapitālsabiedrībā," pauda Vrubļevskis.

"Ieguvumus šādai apvienošanai nevar redzēt, vai tie tiek slēpti, tāpat kā nav skaidri šādas vēlmes finansiālie, ekonomiskie un administratīvie ieguvumi."

Kā īpaši neskaidru Vrubļevskis nosauca Latvijas sportam nozīmīgā SC "Mežaparks” nākotni. Tieši Latvijas labāko sportistu konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai olimpiskajās spēlēs 2014.gadā Ministru kabinets piešķīra vairāk nekā 600 000 eiro šīs bāzes atjaunošanai un LOV modernizācijai.

LOK vairāk nekā divus gadus uzstājīgi ir aicinājis IZM nodod SC “Mežaparks” bāzi LOK apsaimniekošanā, lai vēl aktīvāk attīstītu LOV bāzi, tehnoloģijas un iespējas, kas arī komandu sporta spēļu izlasēm ļautu izmantot LOV laboratoriju un speciālistu pakalpojumus.

Tāpat projekta steidzamā virzīšana LOK biedriem liek domāt, ka tā pamatā nav sporta attīstības, bet gan kādi citi mērķi.

Pirms trim gadiem IZM pēkšņi virzīja izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē jautājumu par sporta centra “Mežaparks” valsts kapitāldaļu nodošanu “Valsts nekustamiem īpašumiem” (VNĪ), un ko negatīvi reaģēja Finanšu ministrija, kas ir VNĪ īpašnieks. Arī IZM 2013.gada projekti, kuru ietvaros bija mēģinājumi izlikt LOV no SC “Mežaparks” telpām un pārcelt to uz tenisa centru “Lielupe” vai citur, bija vērsti uz darījumu aktivizēšanu ar sporta centra “Mežaparks” bāzi kā pārdodamu nekustamo īpašumu, bet jau bez LOV, LOK un sporta federāciju līdzdalības, vēstīja LOK.

LOV ir kritiski svarīga, Latvijas labāko sportistu konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai. Veicot ieguldījumus LOV attīstībā iepriekšējos gados, valsts ir apliecinājusi problēmas nozīmīguma izpratni, uzsvēra Vrubļevskis.

LOK Ģenerālās asamblejas sesijā arī apstiprināja LOK budžetu 2017.gadam 6,4 miljonu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu tāmē 70% finanšu tiks novirzīti olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

Vrubļevskis sagaida smagu cīņu par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka kā 2016.gadā. LOK prezidents priecājās par IZM un Saeimas Sporta apakškomisijas atbalstu šajā jautājumā, taču rēķinās, ka cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.

LOK darba galvenajām prioritātēm – olimpisko spēļu sagatavošanās programmām budžetā atvēlēts 2 140 481 eiro. No šīs summas 381 939 eiro paredzēti 2018.gada Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu programmai, savukārt individuālo sporta veidu federāciju finansējumam ir paredzēti 1,4 milloni eiro.

Olimpiskās kustības jaunatnes programmām tiks tērēti 335 925 eiro, lai nodrošinātu Latvijas komandas dalību Eiropas jaunatnes vasaras olimpiādē Ungārijas pilsētā Ģērā un nodrošinātu Latvijas Jaunatnes olimpiādes organizēšanu šovasar Cēsīs.

Īpašiem mērķiem iezīmētie līdzekļi ir 1,49 miljoni eiro, kas tiks tērēti treneru tālākizglītības, sporta veidu federāciju, LOK reģionālās, sporta veidu attīstības, Latvijas Olimpiskās akadēmijas, Latvijas Olimpiešu kluba un citām atbalsta programmām. Tāpat finansējums paredzēts “Olimpiskās dienas 2017” organizēšanai un projekta “Sporto visa klase” nodrošināšanai, bet programmai TOP 50, kas nodrošina labāko atlētu papildu atbalstu, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, ir atvēlēti 120 000 eiro.

Sadarbībā ar 38 olimpisko sporta veidu federācijām īstenotajās programmās pirmsolimpiskajā gadā līdzekļi galvenokārt paredzēti sportistu treniņu apstākļu nodrošināšanai, sacensību inventāra iegādei un izgatavošanai, kā arī medicīniskajam nodrošinājumam.

Daļa federācijām piešķirto līdzekļu ir paredzēti LOV sastāvos iekļauto treneru un sportistu mācību un treniņu darba nodrošināšanai.

LOK 2017.gadā turpinās atbalstīt deviņu reģionālo un sporta veidu olimpisko centru attīstību, veicinot jaunatnes, tautas un augstu sasniegumu sporta aktivitātes valstī. 135 000 eiro plānoti kā līdzfinansējums visu reģionālo olimpisko sporta centru modernizācijai un attīstībai. Savukārt, lai pildītu 2001.gadā sāktās valsts galvotās kredītsaistības, reģionālo olimpisko centru būvniecībai ir paredzēti 1 264 728  eiro.

Olimpisko programmu un pasākumu īstenošanai LOK saņem naudu no valsts pamatbudžeta, Starptautiskās Olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem un pašu saimnieciskās darbības.

LOK Ģenerālās asamblejas sesijā Rīgā piedalījās LOK individuālie locekļi un olimpisko sporta veidu federāciju pilnvarotie pārstāvji, valsts amatpersonas un Nacionālās sporta padomes locekļi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti