Tikt dalībnieku pulkā ir gana sarežģīti – garantētas vietas ir tikai spēcīgākajiem profesionāļiem. Pārējiem amatieriem no 1600 vietām paliek pāri vien 250. Lai tiktu pie kādas no tām, jāpiedalās loterijā.
Šoreiz paveicās Mārtiņam Lejiņam. “Pirmajā gadā, kad mēs pamēģinājām, un tas profils laimēja, nebija variantu – tāda iespēja otrreiz var arī negadīties,” LTV raidījumā “Sporta studija” atklāj Lejiņš.
“Cape Epic” ir pamatīgs astoņu dienu pārbaudījums. Lielākā daļa no posmiem ir simts kilometru gari. Distances garums gan nav trakākais – distancē jācīnās ar 30 grādu karstumu, jāpārvar kalni, kas vairāk līdzinās akmeņu kaudzēm. Līdz ar to abi Mārtiņi trenējas gluži kā profesionāļi – regulāri fiziskās sagatavotības treniņi, treniņi peldbaseinā, velosipēdu izjušanas uzlabošana Kleistu BMX trasē, daudzas stundas noriņķotas Paņevēžas velotrekā. Savukārt piecu stundu treniņi ar velosipēdu aizvadīti, neskatoties uz laikapstākļiem un termometra stabiņa rādījumiem.
Puiši aizvadīja arī treniņnometni Spānijas kalnos. Astoņas dienas radinājuši sevi pie akmeņiem kalnos. “Tas ļoti palīdzēja ne tikai fiziski, bet arī mentāli,” “Sporta studijai” norāda Flaksis.
“Cape Epic” laikā dalībnieki dzīvo telšu pilsētiņā un katram ir tikai viena mugursoma ar pašu svarīgāko.
Šogad Dienvidāfrikas Republika pieredzēs lielu sausumu, kas noteikti ietekmēs arī sadzīves apstākļus – jātaupa ūdens, katram maksimālais atvēlētais laiks dušā ir tikai 2,5 minūtes.
Tas būs komandas darbs, un abiem Mārtiņiem būs jābūt saliedētiem. Abi jau ir pavadījuši kopā daudz laika gan treniņos, gan sacensībās. Te ir ļoti labi jāpazīst vienam otru, lai varētu saprasties bez vārdiem.
“Mērķis ir tikt uz finišu kā komandai kopā,” atzīst Lejiņš. Kāds varbūt pieļaus kļūdas, bojāsies tehnika, tāpēc būs jābrauc mierīgi, ar prātu.
