Man šķiet, ka orķestris ir sasniedzis jaunu kvalitāti un jaunu kopspēles sajūtu, kas reizēm varbūt mums pietrūka agrāk," Latvijas Radio raidījumam "Kultūras Rondo" norāda "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē. "Par to lielā mērā mums jāpateicas mūsu patiešām lieliskajiem viesiem, kas mūs uz to ir mudinājuši un audzējuši mūsu bagāžu, jo bez kontaktiem ar ārpasauli nekādi nav iespējams, ka kāda lieta attīstās."
Stāstot par Maksimu Beitānu, Šnē uzsver, ka čellistam "ir izpratni par lietām, ko viņš dara. Viņš vispirms saprot un pēc tam spēlē nevis otrādi". Orķestra vadītājs apzināti izvēlējies Baha dēla skaņdarbu, kurā komponists vēl meklē instrumenta iespējas.
Maksims ir izpētījis šo skaņas modeli, tempus, frāzejumu, artikulācijas veidu ārkārtīgi precīzi," stāsta Šnē. "Es tiešām to ārkārtīgi augstu vērtēju. Mums atliek viņam tikai sekot."
Lai gan Maksimam Beitānam šī būs pirmā sadarbība ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga", reiz viņš ar Normundu Šnē jau muzicējis.
“Šķiet, tas bija 15 gadu vecumā,” atceras čellists. Šoreiz, svinot Johana Sebastiāna Baha talantīgā dēla Karla Fīlipa Emanuēla 300.dzimšanas dienu, Maksims Beitāns atskaņos viņa rakstīto koncertu, kas čellista repertuārā ir jau gadus piecus: “Man vienmēr paticis Karls Fīlips Emanuēls - viņš bija pirmais, kurš sāka rakstīt klasiskajā stilā un publikai uzreiz iepatikās.”
No Latvijas, kuru Maksims Beitāns sauc par savu dzimteni, viņš devies projām pirms deviņiem gadiem, un šobrīd par savām mīļajām mājām sauc Šveices pilsētu Lugano. Intervijā “Klasikai” Maksims Beitāns atklāj raibo un krāsaino meklējumu ceļu. Iesākumā devies uz Londonu un trīs gadus studējis Karaliskajā mūzikas akadēmijā: “Man nepatika. Mūsu izglītība atšķiras no Eiropas skolas, un tas rada grūtības. Taču Londonā iemācījos, kā dzīvot, kā runāt ar cilvēkiem.”
Pēc Londonas Maksims Beitāns īstenojis savu šķietamo bērnības sapni un devies studēt uz Ameriku: “Pusgada laikā sapratu, ka arī tā nav mana vieta. Arī kultūras līmenis Amerikā nav visai augsts - viņi grib visu pārdot. Taču es vispirms vēlējos iemācīties spēlēt, pirms sākt “taisīt naudu”. Tagad zinu, ka svarīgāk par visu ir atrast savu profesoru, savus cilvēkus.”
Kad ierados Šveicē, nemaldīgi sapratu: gribu te dzīvot,” atzīstas Maksims Beitāns. Tieši Šveicē viņš sastapis arī sev svarīgos cilvēkus - profesoru Johannesu Goricki un arī pianistu Ivo Pogoreliču, Mstislava Rostropoviča uzticības personu. Sadarbība ar viņu ir savdabīga un prasa ilgu laiku un pacietību, jo pie vienas takts var strādāt arī stundu. Maksims Beitāns studē arī pie pasaulslavenās čellistes Natālijas Gūtmanes Florencē.
Jaunā, nenogurdināmā čellista rīcībā ir četri instrumenti: uz Latviju viņš līdzi ņēmis 1698.gadā darināto čellu, taču viņam pieder arī viens no 60 Stradivari veidotajiem instrumentiem, kā arī vēl divi citi.
Šobrīd Maksimam Beitānam ir lieli plāni: rudenī noslēgsies piecu gadu studijas Šveicē, paralēli tiek plānoti koncerti visā pasaulē, turklāt viņš aktīvi strādā pie sava festivāla rīkošanas Lugano un plāno rīkot arī starptautisku konkursu.
"Sinfonietta Rīga" panākumiem bagāto sezonu noslēgs ar svinīgi gaišu programmu, kurā skanēs romantiķa Šūmaņa “Pavasarsimfonija”, angļu komponista Maikla Tipeta Divertisments par "Sellinger’s Round" tēmu un Karla Fīlipa Emanuela Baha Čellkoncerts la minorā. Pie diriģenta pults būs orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē.
Šīs koncertsezonas laikā kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" saņēmis vienu no augstākajiem apbalvojumiem mūzikā - prestižo "Grammy" balvu par dalību igauņu komponista Arvo Perta darbu albumā "Adam’s Lament".
Maijā un jūnijā orķestris sniegs koncertus Rīgas festivālā, savukārt jūlijā "Sinfonietta Rīga" kopā ar spožiem viesmāksliniekiem uzstāsies Senās mūzikas festivālā, kā arī piedalīsies festivālos Vācijā, Igaunijā, Zviedrijā un "Grammy" atskaņas koncertā Tallinā.
