Kultūras ziņas

Taustiņmūzikas festivāls Ventspilī

Kultūras ziņas

Šipsī izdod vinila plati

Rīt Parīzē Alvja Hermaņa iestudētās operas pirmizrāde

Pirmizrāde Alvja Hermaņa «Fausta pazudināšanai» Parīzes Bastīlijas operā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Otrdien, 8.decembrī, pirmizrādi Parīzes Bastīlijas operā piedzīvos Alvja Hermaņa iestudējums franču komponista Hektora Berlioza dramatiskajai leģendai "Fausta pazudināšana". Kāds ir izrādes vēstījums un kā īstenots šis iestudējums, no Parīzes vēsta Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņas".

Mistiskas Marsa virsmas projekcijas uzbur futūristisku noskaņu jau pašā izrādes sākumā. Alvja Hermaņa jaunajā iestudējumā "Fausta pazudināšana" dažādu tautību ļaudis brīvprātīgi piesakās doties uz Marsu, un drīz vien uz ekrāna lasāms britu zinātnieka Stīvena Hokinga teiktais, ka cilvēce izdzīvos vien tad, ja dosies kosmosā kolonizēt citas planētas.

Tā Alvis Hermanis interpretē seno leģendu par Faustu - zinātnieku mūža nogalē, kurš, dzīves alkas nerealizējis, Lucifera uzpirkts, paraksta līgumu ar pašu nelabo, nodod nevainīgo jaunavu Margarētu un finālā tiek aizrauts uz elli, Hermaņa versijā - dodas uz Marsu kopā ar mums visiem.

Baiso Mefistofeli spoži interpretē britu bass Brīns Terfels, kurš mirdz Riharda Vāgnera operlomās daudzos pasaules teātros. Bet Faustu lieliski izdzied Braiens Himmels, kurš pirmizrādē mainīsies ar vienu no šobrīd pieprasītākajām operzvaigznēm Jonasu Kaufmani.

"Šis ir stāsts, ko Fausta mūzika mēģina atklāt, uzdodot jautājumus savas dzīves beigās - kas dzīvē bija kā vērts, kādēļ tā notika. Viņš atklāj, kā viss reproducējas, notiek atkal un atkal no jauna, caur mūsu bērniem un pirms viņiem. Kosmoss, planētas, Marss - te ir viss universs. No mazākās līdz vislielākajām lietām - par to ir šī izrāde. Par to, ka mēs esam daļa no šī visa," saka Braiens Himmels.

Skarbā stāsta mūsdienīgā interpretācija negaidīti organiski pieslēdzas Berlioza romantiskajai mūzikai. To saskaņoti papildina izteikti mūsdienīgā teātra vizuālā estētika - Katrīnas Neiburgas videoprojekcijas, Allas Sigalovas laikmetīgā dejas valoda un Kristīnes Noimeisteres ikdienību atspoguļojošie kostīmi.

Izrādes ētiskās dimensijas dreifē no personiski intīmiem līdz vispārcilvēciskiem un globāliem jautājumiem, skaidri norādot uz katastrofas iespējamību ekoloģiskās krīzes rezultātā.

"Kad es domāju par šo darbu, es redzu mūsu planētu. Planēta ir mūsu dārgums, un tas ir ļoti aktuāli, jo Parīzē tagad notiek klimata izmaiņām veltīta konference. Man šī izrāde ir stāsts - ja mēs nerūpēsimies par šo planētu pietiekami, mēs, iespējams, dosimies kolektīvā pašnāvībā, dosimies uz Marsu vai citu planētu, kur dzīve tomēr nav iespējama," pauž Margrētas lomas atveidotāja Sofija Koha.

Iestudējuma apokaliptisko noskaņu pirms pirmizrādes lepnā franču publika uztver atzinīgi. Jautāts, vai nesenie traģiskie notikumi Parīzē ir ietekmējuši sagatavoto iestudējumu, režisors Alvis Hermanis norāda: "Režiju nē, bet, protams, tas ietekmē kopējo enerģētiku. Kā es redzu, francūži ir ļoti lepna tauta, bet tomēr visi pelēkām sejām staigā, paranoja ir jūtama. Man nepatīk dzīve pilsētās, kur katru brīdi var sākt šaut uz kafejnīcas apmeklētājiem, piemēram. Tas nav patīkami. Tagad Parīzē tie, kuri sēž kafejnīcu āra terasēs, kas tiek demonstratīvi darīts, - tas ir gandrīz vai tāds varonības akts."

Šajā izrādē varonības aktu veic Stīvena Hokinga atveidotājs, mūsdienu dejas leģendas Pīnas Baušas izcilais dejotājs un skolnieks Domeniks Mersī, kurš lielāko daļu izrādes pavadījis ratiņkrēslā, tomēr finālā no tā izraujas, un, būdams mūsdienu Fausts jeb Stīvens Hokings, teju fiziski uzbrauc debesīs līdz ar citiem šīs spēles dalībniekiem un Margaritu, sajaucot virzienus uz paradīzi un elli skatītāju prātos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti