Gatis Irbe: Ar «Mesas» albumu parādījām, ka labu hiphopu ir iespējams izcelt

Nesen tika publicēts tava projekta “Mesa” debijas albums. Tā pirmais singls iznāca vairāk nekā pirms gada. Kāds bija ceļš līdz albumam?

Ceļš bija savdabīgs. Pusi no albuma es biju ierakstījis trap stilā, ar trap bītiem. Tad vienā brīdī Latvijā parādījās visādi amerikāņu pakaļdarinājumi. Es nevēlējos, lai mani salīdzina ar šādiem humora projektiem, tāpēc izlēmu radīt tādu albumu, kādu iespējams dzirdēt tagad.

Rakstīšanas procesā man bija arī šis tas jāpamācās, lai spētu rakstīt par attiecīgo tematu. Tas vairs nav Gacho, kur pārsvarā ir motivējošās dziesmas.

Tāpat es atkal atgriezos pie samplu graizīšanas. Sēdējām, griezām, meklējām. Tas bija patīkams process.

Zināms, ka vārds “mesa” apzīmē garīgus skaņdarbus koriem. Vai jaunā vārda izvēlei ir arī reliģiski motīvi?

Es ticu Dievam, taču vārdu neizvēlējos apzināti reliģisku motīvu dēļ. Es nejauši uzdūros šim vārdam un sajutu spēku tajā. Tikai pēc tam, ierakstot vārdu gūglē, uzzināju par tā nozīmi un secināju, ka tam tā bija jābūt.

Kad tu pirmo reizi iedomājies par šāda albuma izveidi?   

Jau kādu laiku atpakaļ es biju nolēmis, ka atkal pievērsīšos hiphopam. Es zināju, ko es gribu. Man ir tā, ja es taisu albumu, tam ir jābūt labākajam. Labākam par maniem bijušajiem albumiem, varbūt pat labākajam savā žanrā. Ir jābūt ambīcijām.

Man bija savi kritēriji par skanējumu, tekstu. Mērķis bija arī veidot katru dziesmu kā singlu.

Vai projekta „Mesa” sākums nozīmē Gacho norietu?

Tāda bija sākotnējā doma, ņemt Gacho nost pavisam, lai tas nemaisītos kopā ar „Mesu”, taču tobrīd man jau bija vairāki rezervēti koncerti vismaz tuvākā pusgada garumā.

Turklāt Gacho nemaz nevar tik viegli atmest. Esmu tā zināms jau no 1999. gada. Tad ir divi varianti – vai nu nomainīt visu pamatīgi un uzreiz, kā to darīja, piemēram, Arstarulsmiruss, vai atļaut tam vilkties līdzi.

Par „Mesas” albumu, jā, tas ir domāts pieaugušākai auditorijai. Dzīvie koncerti būs dzirdami februārī, un līdz tam mēs nepublicēsim neko no Gacho, tā, lai nejuktu. Iespējams, pēc tam.

Kāpēc raksti?

Pirmkārt, tas ir mesidžs. Pirmkārt, nav neviena cita tāda mūzikas žanra kā hiphops, kurā tik tieši, atklāti un iedarbīgi nodot savu ziņu klausītājam. Otrkārt, rakstot tekstu, es vai nu padalos ar labo, vai tieši pretēji, atkratos no citām sajūtām. Tas tā, pirmajā uzmetienā. Jautājums labs, es par to vēl padomāšu.

Man vienmēr ir bijis tā – es vados pēc sajūtām. Daudzas dziesmas es esmu rakstījis caur sāpēm un pārdzīvojumiem. Uzrakstot paliek vieglāk.

"Mesas" kontekstā – šis albums ir mazāk autobiogrāfisks, tiek apspēlētas plašākas, globālākas tēmas. Man bija vēlme atvērt acis. Un, ja ir vēlme atvērt acis kā sev, tā citiem, tad bieži vien sanāk sevi un pārējos pastumt, pabakstīt.

Piemēram, dziesmā “Prāta rēbuss” tiek apspēlētas dažādas tēmas, kas var likt padomāt.

Vairākās albuma dziesmās tiek apspēlēta laika tematika. Vai tā ir bijusi apzināta izvēle?

Jā. Es no šī albuma daudz mācos. Sarunās ar savu draugu Kasparu Jansonu, arī zināmu kā Āķi, man ir bieži radušās vairākas pārdomas par laiku. Piemēram, dziesmu „Laika pēdas” var uztvert kā rezumējumu no mūsu sarunām.

Man ar katru gadu laika būtība kļūst arvien svarīgāka, es tai pievēršu vairāk uzmanības. Agrāk es mēdzu pavadīt daudz laika pie spoguļa, lai saprastu, kuras drēbes saskan. Tagad es vienkārši uzvelku baltu kreklu un savu enerģiju tērēju citur. Tāpat ir svarīgi, ar kuriem cilvēkiem tu izvēlies kontaktēties. Laiks ir viena no man nozīmīgajām tēmām.

Vai vari pastāstīt sīkāk par mākslinieka Paula Postaža uzgleznoto albuma vāciņu? Piemēram, kas ir gleznā attēlotais vīrs?

Mana sākotnēji bija cita doma, taču galu galā mēs palikām pie Paula priekšlikuma.

Viņš bija ļoti pretimnākošs, piepalīdzot ar albuma vāciņu. Es viņam pastāstīju par albuma domu, par domām dažādās albuma dziesmās. Tad viņš man vienu dienu piezvanīja un sacīja: “Klau, uzzīmējam aci, un acī parādam laika perspektīvu.”

Uz vāciņa redzamā acs ir maza bērna acs, un acī ir attēlots pieaudzis vīrietis. Starp citu, tas vīrietis ir viens īsts personāžs no zvejniekciema, Pauls atrada viņa bildi.

Albumā piedalās vairāki mākslinieki ("Jumprava", Igo, Vestards Šimkus u.c.), kuri parasti netiek asociēti ar hiphopu. Kā bija ar viņiem sadarboties?

Sadarbība bija interesanta, ar katru no viņiem.

"Jumprava" uzreiz pateica: “Jā, mēs jau ko šādu esam darījuši!”. Skaņdarbam “Laika pēdas” Igo tekstu piedziedājumam un tiltam vēlējās rakstīt pats. Tas arī ir dzirdams albumā. Parasti es ierodos ar savu piedziedājumu un tekstu, mūziķim atliek to vien izpildīt. Ar Vestardu [Šimku] mēs sarunājām, ka viņš atsūtīs ierakstu.

Tad es klausījos un domāju: “Bāc, es nevaru iebraukt ritmā!”. Dziesmas ieraksts sākumā nevedās, tad mēs abi uzlikām metronomu. Beigās ierakstījām.

Tas, ka viņi “nav hiphopā”, jau lietas būtību nemaina. Galvenais, lai jūt ritmu, dziesmu un tās noskaņojumu.

Kas pašlaik notiek Latvijas hiphopā?

Pašlaik man šķiet, ka latviešu hiphops ir pamiris. Nu, ja salīdzina ar otrās tūkstošgades sākumu. Tiešām daudzi klausījās hiphopu, kad tas skanēja radio.

Tagad varbūt daudzi reperi teiktu: “Pie mums hiphops nav pazudis, tu vienkārši tur neesi un nezini, kas notiek!”

Jā, es neesmu bijis uz underground pasākumiem, bet es vēlos uz to palūkoties no plašāka skata. Ne tikai, ka grupas vai izpildītāji ir spējīgi savākt garāžu ar saviem faniem, bet arī tas, ka repa izpildītājus klausās vairāk cilvēku. Kā tas bija agrāk.

Tāpēc man ir prieks par „Mesas” albumu – mēs parādījām, ka labu hiphopu ir iespējams izcelt tur, kur tam ir jābūt.

Jau minēji par „Mesas” koncertiem, kas plānoti februārī. Kā tos ir plānots īstenot?

Mums būs trīs koncerti ar nosaukumu “Triptihs”. Visi ar dzīvo sastāvu. Būs divi sēdošie koncerti. Tie būs daudz piezemētāki nekā Gacho uzstāšanās. No pirmās līdz pēdējai dziesmai klausītājs varēs iziet cauri stāstam.

Katrs koncerts būs citāds, kā trīs dažādi koncerti, kas kopā veidos vienu veselu. Sākot ar gaismām, vizuālo aranžējumu un izpildījumu, beidzot ar viesmāksliniekiem.

Es nevaru vien sagaidīt tos koncertus! Manuprāt, tie būs ļoti sirsnīgi un dvēseliski.