Ešenvalds: Simfonijā «Ziemeļu gaisma» savīsies daba, mitoloģija un paša iegūtās sajūtas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Iedvesmu simfonijas „Ziemeļu gaisma” radīšanai, kā arī materiālus un informāciju tās autors Ēriks Ešenvalds ir smēlies vairākās ekspedīcijās.Simfonijas pasaules pirmatskaņojums notiks 27.aprīlī Latvijas Nacionālajā operā.

Intervijā Latvijas Radio Ešenvalds stāsta, ka devies uz Aļasku, Norvēģiju, Islandi un Grenlandi. Tiesa, pirmo reizi ziemeļblāzmu, sauktu par kāviem, viņš savā dzīvē redzējis Latvijā.

Taču attiecībā uz savām ekspedīcijām viņš stāsta, ka tajās gan runājis ar vietējām tautām, kas stāstījušas par ziemeļblāzmu un to mitoloģisko nozīmi viņu dzīvē, gan fotografējis un filmējis skaisto dabas parādību. Komponists atceras, ka kāda aleutu sieviete viņam stāstījusi, ka tautai esot ticējums, ka ziemeļblāzma varot izsūkt asinis.

Jau daudz praktiskāka pieeja ir Norvēģijā. Tur dzīvojošie ir atklājuši, ka pēc ziemeļblāzmas parādīšanās jādodas uz jūru zvejot siļķes, kuras nāk uz gaismu.

Tieši no Norvēģijas Ešenvaldam ir spilgtākās atmiņas ziemeļblāzmas filmēšanā un fotografēšanā. Tur kādā naktī viņš astoņas stundas vērojis un dokumentējis skaisto gaismas parādību laikā, kad meteoroloģiskie dienesti to nebija prognozējuši.

Ešenvalds stāsta, ka ekspedīcijās iegūtais būs redzams multimediālās simfonijas laikā. „Būs šie multimediālie faili simfonijas laikā. Šie vizuālie videoklipi, ziemeļu tautas stāstnieki tērpušies savos tautas tērpos. Katrs dziedās vai stāstīs seno ticējumu vai tautas dziesmu par ziemeļblāzmu savā valodā. Tad, protams, ik pa brīdim būs šie video par ziemeļblāzmu,” aizrautīgi viņš stāsta, uzsverot, ka tā nedrīkst kļūt par kino mūziku.

Komponists atzīst, ka viņu interesē gaisma un debess ķermeņi. „Laikam tā gaisma. Es nezinu, es laikam esmu neglābjams romantiķis un vizuālās iztēles cilvēks. Bet tā man ir iegrozījies,” viņš saka par sevi un vēlmi mūzikā izteikt tieši dažādas dabas parādības, kas saistās ar gaismu.

Pirmsatskaņojumā piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Māris Sirmais. Tajā tiks uzburts stāsts par ziemeļu tautās leģendām apvīto polārblāzmu, ko paspilgtinās ekspedīciju laikā dokumentētie video un dabas skaņu materiāli.

Koncerta pirmajā daļā klausītājiem būs iespēja baudīt Baltijas izcilāko komponistu darbus korim diriģenta Māra Sirmā vadībā: Arvo Perta "Morning Star", Uģa Prauliņa "Veni Sancte Spiritus", Riharda Dubras "O Magnum Mysterium", Veljo Tormisa "Incantatio maris aestuosi", Selgas Mences "Saule pina vainadziņu", Gundegas Šmites "Akmens dziesma", kā arī jaunā komponista Jēkaba Jančevska darbu ar Ojāra Vācieša vārdiem "Ar zvaigžņu kluso gaismu".

Koncerta telpisko ietērpu veido režisore Margo Zālīte un scenogrāfs Uģis Ezerietis.

Koncerts ir iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti