Kā jau vēstījām, pirms diviem mēnešiem muzejs izsludināja aicinājumu projekta izveidē iesaistīties arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Šobrīd aicinājumam atsaukušies aptuveni tūkstotis cilvēku, kuri atbildējuši gan uz muzeja mājas lapā publicētajiem jautājumiem, gan atsūtījuši savus dziesmu stāstus.
"Tad, kad mani uzrunāja projekta autori, man prātā ienāca divas dziesmas, abas ir cieši saistītas ar bērnību un abām manām vecmāmiņām," stāsta dziedātāja Aija Vītoliņa.
Viņa stāsta sev tuvo dziesmu stāstu: viena no tām ir jestrā latviešu tautasdziesma "Skroders sēž uz aku", bet otra - smeldzīgā čigānu romance par zīlnieci. "Mēs sēdējām verandā. Kad vecmāmiņa dziedāja, es iztēlē uzbūru ainu, kā čigāniete ceļ tiltu no varavīksnes," saka Aija Vītoliņa.
Šis stāsts piepulcēsies daudziem citu cilvēku stāstiem par viņiem īpašām dziesmām, un tiem būs nozīmīga vieta Rakstniecības un mūzikas muzeja topošās ekspozīcijas "Dziesma" izveidē.
Lai uzrunātu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, muzeja speciālisti šovasar bijuši arī vairākos izbraukumos uz dažādām Latvijas pilsētām, kur tikušies ar vietējiem cilvēkiem.
"Sevišķi Cēsīs mums bija aizraujoša diskusija ar mūzikas skolotājām un kora dziedātājiem. Daugavpilī viena no prominentākajām pasākuma apmeklētājām bija cienījamā kordiriģente Terēzija Broka," stāsta muzeja speciālists Aivars Madris.
Lai tiktos ar vecākās paaudzes cilvēkiem, muzeja speciāliste Anita Smeltere viesojusies Senioru rezidencē "Dzintara melodija", kur uzzinājusi ne vienu vien aizkustinošu stāstu par šo cilvēku dzīvē īpašām dziesmām.
Spilgtākais stāsts Anitai Smelterei saistās ar latgaliešu dziesmu "Tālu dzīvo mana mīļā": "Viena kundzīte stāstīja par saviem vecākiem, kuri iepazinās Latgalē un kuriem mīļākā dziesma bija "Tālu dzīvo mana mīļā". Bet Otrā pasaules kara laikā sanāca tā, ka tēvs dzīvoja Amerikā un māte Latvijā, un viņi tā arī neapprecējās, bet šī dziesma palika kā simbols viņu attiecībām. Tā pārvērtās par realitāti."
Līdzās senioriem ekspozīcijas veidotāji centušies iegūt arī jauniešu stāstus par viņiem nozīmīgām dziesmām. "The Sound Poets" dziesma "Kalniem pāri" ir visbiežāk nosauktā, tieši šobrīd jauniešiem īpašā dziesma.
Par savu pieredzi, tiekoties ar viņiem Latvijas Kultūras koledžā, stāsta muzeja pārstāve Lauma Bērza: "Arī jauniešiem ir svarīgi personiski notikumi, kas saistās ar kādām latviešu dziesmām. Tur figurē tādas dziesmas kā "Aiz ezera augsti kalni", "Circenīša Ziemassvētki", "Mana dziesma" un "Tavas mājas manā azotē"."
Līdzās dziesmu stāstiem ikviens ir aicināts Rakstniecības un mūzikas muzeja mājaslapā aizpildīt anketu, atklājot savas dziedāšanas tradīcijas.
Apkopojot pirmos anketēšanas rezultātus, var rezumēt, ka par valstiski nozīmīgākajām dziesmām cilvēki pārliecinoši uzskata divas - tā ir valsts himna "Dievs, svētī Latviju" un "Saule, Pērkons, Daugava", savukārt kā populārākās Latvijas mīlas dziesmas minētas "Miglā asaro logs", "Viņi dejoja vienu vasaru", kā arī "Spogulīt, spogulīt".
Rakstniecības un mūzikas muzejs arī turpmāk gaida cilvēku aktīvu līdzdalību - drīzumā projektam uzmanību pievērsīs arī vairākas zibakcijas.
"Mēs plānojam oktobrī un novembrī organizēt četras zibakcijas Rīgā, kuru laikā mēs aicināsim visus kopā ar mums nodziedāt četras dziesmas, kas būs uzvarējušas četrās atšķirīgās kategorijās. Kategorijas būs - skolas dziesma, mīlestības dziesma, bērnības dziesma un valsts dziesma"," stāsta Inga Surgunte.
Līdzās iedzīvotāju aptaujām, veidojot jauno ekspozīciju "Dziesma", tiks ieguldīts arī plašs zinātniski pētnieciskais darbs. Kā vēstījām, plānots, ka ekspozīcija tiks atklāta līdz ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstruēto ēku 2016.gada sākumā.
