Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Tālavu Jundzi

Rīta Panorāma

Rīt atklās atjaunoto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Intervija ar Ivetu Derkusovu

Rīt atklās atjaunoto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Intervija ar Elitu Ansoni

Nacionālais mākslas muzejs dienu pirms atklāšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pēc vērienīgas rekonstrukcijas 4.maijā tiks atklāts Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (LNMM). Pasākuma apmeklētājiem būs iespējams bez maksas iepazīties ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pastāvīgo ekspozīciju “Latvijas māksla. 19.-20. gadsimts” un īpaši muzeja atvēršanai sagatavotajām izstādēm, kas veltītas nozīmīgiem Latvijas māksliniekiem. Iepazīstinot ar izmaiņām muzeja ekspozīcijas izvietojumā mākslas zinātniece Elita Ansone Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” stāsta, ka lielākās izmaiņas piedzīvojis LNMM otrais stāvs. Vietā, kur agrāk bija izstāžu zāle, tagad atrodas muzeja pastāvīgā ekspozīcija.

“Nokļūt ar izstādi šajā Baltajā zālē bija kā Meka - augstākais punkts Latvijas mākslas pasaulē, bet tagad Baltajā zālē un vispār otrajā stāvā ir iekārtota pastāvīgā ekspozīcija,” stāsta Ansone. “Tieši pastāvīgā ekspozīcija otrajā stāvā ir tas muzeja jaunums, jo latviešu mākslas sākumiem mēs esam pievienojuši pēckara periodu līdz gadsimta beigām. Tātad viss 20.gadsimts no 1945.gada līdz 2000.gadam ir šeit, otrajā stāvā.”

Ieejot muzejā no Valdemāra ielas puses, pa labi muzeja zālēs tagad atrodas pēckara ekspozīcijas sākums – latviešu māksla no 1945. līdz 1985.gadam. Savukārt pa kreisi – ekspozīcijas turpinājums, kas aptver laiku no 1985. līdz 2000. gadam.

“Ekspozīcija ļoti koncentrēti pastāsta par šiem 55 gadiem Latvijas mākslā, parādot tās parādības, kas ir bijušas ļoti redzamas,” turpina Ansone. “Lai arī ir priekšstats, ka pēckara laika māksla ir saistīta ar socreālismu, tā nebūt nav. Ir dažādas parādības bijušas, un tās secīgi nomainījušas viena otru. Mēs esam centušies rādīt to, kas ir bijis savā laikā jauns. 1945.gadā jaunums ir socreālisms. Tas tiek importēts no Krievijas, bet 1950.gadu beigās ienāk modernisms, un latviešu mākslinieki ir ļoti nadzīgi uz mākslas modernizēšanu. Tad seko socmodernisms - padomju pēc satura, bet moderns pēc formas. Tālāk seko tāds figuratīvs ekspresionisms, kurā nav nekā no padomju satura.”

Mākslas zinātniece stāsta, ka 1980.gados ārkārtīgi spēcīgi Latvijas mākslā parādās neoekspresionisms un postmodernisms. 1984.gadā notika izstāde “Daba. Vide. Cilvēks”, kas iezīmēja paradigmas maiņu mākslā. Sākās sociāli aktīvais laiks un mākslā ienāca performances, instalācijas, objekti. Tas bija pagrieziena punkts latviešu mākslā.

Savukārt trešajā stāvā izvietota klasiskā latviešu māksla. Muzeja direktores vietniece Iveta Derkusova atklāj, ka gleznas atrodas tajās pašās vai gandrīz tajās pašās vietās, kur bija pirms rekonstrukcijas.

Īpašās izstādes - “Miervaldis Polis. Ilūzija kā realitāte” un “Boriss Bērziņš (1930 – 2002). Sudrabs/zelts” - būs aplūkojamas LNMM ceturtajā stāvā. Savukārt ārpusē pie muzeja būs apskatāma ekspozīcija par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja būvniecību, vēsturi, māksliniekiem un restaurācijas posmu.

Muzejs 4.maijā strādās līdz plkst. 18, ieeja muzejā līdz plkst. 17.30. .

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti