Kristiana Brektes jaunāko mākslas ieroču, drosmes un baiļu pārvarēšanas arsenāls bijušajās armijas kazarmās – izstāde “Arsenāls” ''Arsenālā'', pat ar Brektes nāves smaku.
„Nāvīšu tēma... Man jau viņa visu laiku ir kaut kur, man tie darbi visi ir par to nāvīti. Viņa vienmēr ir blakus, nekur nepazūd.
Kāpēc tur jābaidās, tu taču negribētu dzīvot mūžīgi, tas taču garlaicīgi.
Tik, cik tev laiks ir dots, tik ir, un pa to attiecīgi cilvēkam jāizdomā, vai viņš grib ko darīt vai negrib,” uzskata māklsinieks.
Brektem patīk eksperimentēt ar jauniem materiāliem un tehnikām un pašrocīgi izgatavot lietas. Izstādei atrastas senas kareivju fotogrāfijas antikvariātos un tirdziņos, benzīntvertnes auto kapsētās. Izjusta Nāves salas atmosfēra, kur uzņemta analogā fotogrāfija ar nomaskējušos autoru, pašrocīgi no porcelāna izgatavotas miroņgalvas un radītas sietspiedes ar skolēnu attēliem, kuri apmierināti met ugunskurā grāmatas. Bet pats negaidītākais veikums šogad - pašspēlējošas kokles izgatavošana, sacerot īpaši izstādei radītu skaņas partitūru.
„Kalevipoegs taču arī pats taisīja no dēmona žokļa un jaunavas matiem kokli, man taču arī pašam jāuztaisa, jo viņš pats taisīja!” piebilst Brekte.
Izstāžu zālē „Arsenāls” kādreiz bijusi armijas noliktava un foajē zāle kalpojusi parādes vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara telpa bijusi nolaista, tomēr laika gaitā tā kļuvusi par daļu no mākslas tempļa, stāsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Elīna Sproģe: „Šeit ir arī mākslas darbu krātuve, un tas Kristianam šķita interesanti, ka te vācieši gājuši cauri, krievi gājuši cauri. Līdz ar to gribējās, lai visi darbi kļūst par vienotu instalāciju, kas pakārtoti vienai tēmai.”
Nerātni jauneklīgais gots, allaž mākslā provocējošais scenogrāfs un gleznotājs Kristians Brekte ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, viņš jau vairākus gadus māca gleznošanu topošajiem gleznotājiem, scenogrāfiem un vides dizaineriem.
„Šī izstāde nav par maniem senčiem, šitais vairāk par to, ka es atrodu kaut ko un, mazliet no sevis norobežojot, nestāstu stāstu par sevi, bet par formu, kas vispār ir vārdiņš „Arsenāls” vai tas saistās ar kaut kādām šausmām vai nesaistās,” uzsver Brekte.
