Mākslinieces Gitas Treices ilustrācijas bērnu grāmatām jau vairākkārt guvušas Baltvilka balvas žūrijas ievērību, bet nacionālajā grāmatu mākslas konkursā viņas vārds starp uzvarētājiem atrodams jau 20 gadus. Māksliniece studējusi grafiku Mākslas akadēmijā, absolvējot profesora Aleksandra Dembo meistardarbnīcu un 2008. gadā iegūstot arī mākslas maģistra grādu. Viņa strādā grāmatu grafikā - veido ilustrācijas, grāmatu un sēriju dizainu, glezno.
Grāmatas “Ziemassvētku zāģītis” ilustrāciju tēli pastāv arī ārpus grāmatas lappusēm – tie veidoti kā marionetes, kartona lelles. Atjautīgās ilustrācijas, kurās izcelti arī svarīgi teksta fragmenti, ir ieturētas ziemīgi atturīgos toņos, bez veikalu Ziemsvētku skatlogos dominējošā mākslīgā spilgtuma, tiecoties pēc mājīgas svētku sajūtas, kurā dominē “sniega baltums, ziemas lauku brūnums, pīrāgu zeltainums un karoga krāsas sārtums”, recenzijā raksta Dana Purviņa. Vecajā dziesmiņā “reiz mežā dzima eglīte” pieminētais zaķītis Ineses Paklones grāmatā asprātīgi pārvērties: “zem eglītes mazs zāģītis”, un šim zāģītim izdodas ne tikai sagādāt eglīti, bet pašam kļūt par svētku dāvanu.
Datorgrafiski radīts reālistiskas faktūras attēla un zīmējuma savienojums padara ilustrāciju reljefu un priekšmetisku, bet galvenais varonis - mundrais zāģītis patiešām ir paņemams rokā kā grāmatzīme.
Grāmatā “Cīņas olu Lieldienas”, kurā ģimene nolemj tradicionālās Lieldienu “olu kaujas” aizstāt ar “olu mieru” un krāsaino olu apbrīnošanu, māksliniece pārliecina jebkuru, ka tāds skaistums patiešām ir apbrīnojams un saudzējams: olas ar eksotiskajām Pekinas operas maskām, tumšlillā melleņola, ziedaini raibās dažādos augos krāsotās olas, noslēpumaini tīklotās akmens olas - tās visas gan rāda tradīcijas un radošas izdomas iespējas, gan iegūst izteiksmīgus raksturus.
Baltvilka žūrijas pārstāve kultūras žurnāliste Santa Remere uzsver: “Atjautīgi veidotās, telpiskās un gandrīz taustāmās Gitas Treices ilustrācijas liecina ne tikai par spēju pagatavot ilustrāciju pat no „jebkā”, pat visnepakļāvīgākajām laukā un istabā sastopamajām faktūrām, bet arī par globālu erudīciju pasaules kultūrās un dabā sastopamajos rakstos. Grāmatas “Irave, janomami indiānis” ilustrācijās viņa panāk ko vairāk par „taustāmu” džungļu biežņas atveidojumu – no tām šķietami plūst reibinoša tveice un uz lapas nojaušams gaisa mitruma kondensāts.”
Piedzīvojumu stāsta darbība norisinās Dienvidamerikas džungļos - kur Orinoko upe šķir Venecuēlu un Kolumbiju, kur vēl arvien mitinās mazpazīstamas indiāņu ciltis. Sižets pilns tēlainiem džungļu pasaules aprakstiem, stāsta ritms nesteidzīgs kā indiāņa dzīves ritums, laiks apstājas un nonāk maģiskā realitātē. Šis izfantazētais stāsts, kurā indiāņi romantizēti un idealizēti, tomēr ir caurcaurēm autentisks, tā autore lielāko daļu mūža pavadījusi Venecuēlā, kopā ar vīru ceļojot pa džungļiem un apmeklējot indiāņu ciltis. Venecuēlas ceļojumā pabijusi arī māksliniece, un pratusi spēcīgās džungļu sajūtas iedzīvināt ilustrācijās.
Baltvilka balvas ieguvējus oriģinālliteratūrā un grāmatu mākslā uzzināsim 24. jūlijā, Jāņa Baltvilka 72.dzimšanas dienā. Balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies Jaunā Rīgas teātra pagalmā plkst. 18, un to tiešraidē piedāvās skatīties lsm.lv.
