Pie „Zaķīšu pirtiņas”, „Eža kažociņa” un citiem Plūdoņa dzejoļiem nu jau uzaugušas vairākas paaudzes. Kā visā viņa lirikā arī bērnu dzejā piemīt savdabīgs dramatisms, turklāt tajā nav nekā lieka un viss ir nopietni.
Latviešu literatūrā Plūdonis ir pazīstams kā liroepisku darbu autors. Viņa dzejā netrūkst traģisma, tumšu toņu un nāves noskaņu.
Latviešu dzejā Plūdonis ienes jaunu skanējumu. Būdams liels kārtības mīlētājs, arī dzejā emocijas viņš ievērpj precīzā ritmā. Tādā, kas atbilst vēstījumam. Iespējams, tieši tādēļ daudzi Plūdoņa dzejoļi ir bijis pateicīgs materiāls dziesmu autoriem.
Plūdonis ir sarakstījis trīsdesmit deviņus dzejoļu krājumus. Tulkojis Heines, Puškina un Nīčes darbus. Atdzejojis lietuviešu tautasdziesmas un zviedru poēmas. Tāpat arī strādājis pie literatūras metodikas un mācību grāmatām.
Dzejnieka dzimšanas diena tiek atzīmēta ar izstādēm un pasākumiem gan Latgalē, gan Kurzemē un citviet Latvijā.
Savukārt Bauskā, Saules dārzā top piemineklis. Pieminekļa projektu konkursā augstāko vērtējumu saņēma tēlnieka Ģirta Burvja darbs, kura devīze ir „Uz saulaino tāli”. Viņš arī ieguvis tiesības projektu realizēt. Turklāt Bauskas novada pašvaldība 2014.gadu izsludinājusi par Viļa Plūdoņa gadu.
Dzimis kā Vilis Lejnieks 1874.gada 9.martā Bauskas apriņķa Pilsmuižas "Lejenieku" māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē, nākamais dzejnieks jau bērnībā kopā ar brāļiem mājās rīkojis teātra izrādes, izdevis žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacerējis "varoņeposus", kurus paša melodijā dziedājis priekšā pieaugušajiem.
1884.gada rudenī Vilis sāka mācīties Bauskas Pilsmuižas pagasta skolā, bet pēc trīs gadiem iestājās Bauskas pilsētas skolā. Skolas gados Vilis Plūdons aizrautīgi lasīja latviešu un krievu literatūru. Visvairāk viņu valdzināja Ausekļa, Ļermontova un Puškina dzeja, Gogoļa dabas apraksti.
Vilis turpināja mācības Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1891–1895) un sāka rakstīt dzeju ar pseidonīmu "Plūdons", kas tika iespiesta laikrakstā „Mājas Viesis”, bet vēlāk - viņa pirmajā dzejoļu krājumā "Pirmie akordi" (1895).
Pēc institūta beigšanas Vilis Plūdons strādāja par skolotāju. Dzejnieks miris Rīgā 1940. gada 15.janvārī un apglabāts dzimtas kapos „Lejeniekos”, tagadējos Plūdoņa kapos.
