Pirms 13 gadiem dibinātais Literatūras centrs grāmatniecības un tulkošanas nozarē līdz šim organizējis un īstenojis valstiski svarīgus projektus, kā, piemēram, pārstāvējis Latviju starptautiskos grāmatu tirgos un rūpējies par latviešu autoru darbu tulkojumiem svešvalodās, par to saņemot finansējumu no KM un Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF).
Saistībā ar jau ziņoto finanšu līdzekļu iztrūkumu KM kā galvenais centra finansētājs vienpusēji sadarbības līgumu pārtraukusi, tai sekot sliecas VKKF, ja vien iztrūkstošie aptuveni 73 000 eiro netiks atskaitīti atpakaļ fonda kontā. Neskaidrības līdz ar to ir par vairāku vērienīgu projektu turpmāko nākotni.
"Mēs esam iesnieguši projektu no cita izdevēja nākamajam gadam un šobrīd gaidīsim, ko par to teiks [Valsts] kultūrkapitāla [fonds]. Neko vairāk komentēt es nevaru," norāda literatūras žurnāla „Latvju Teksti” galvenais redaktors Jānis Ozoliņš. Žurnāls jau esot sameklējis citu izdevēju, biedrību „HI”, bet ar šī priekšlikuma apstiprināšanu pagaidām nesteidzas VKKF.
"„Latvju Tekstiem” finansējumu nākamajam gadam piešķīra, bet tas bija Literatūras centram. To piešķir, sākot ar nākamo gadu, līdz ar to mēs iesniedzām projektu vēlreiz. Ja šī atbalsta nebūs, tad, visticamāk, kaut kāds pārtraukums noteikti žurnāla darbībā būs, bet tas ir tas, ko es tiešām nevēlētos," turpina Ozoliņš.
2018.gadā tāpat paredzēts, ka Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu piedalīsies starptautiskajā grāmatu tirgū Londonā. Gatavošanās jau uzsākta. Kā stāsta šī projekta vadītāja Inga Bodnarjuka, komanda jau meklējusi alternatīvu Literatūras centram un projekts, visticamāk, necietīšot.
"Būtībā šobrīd tā saucamajā „melnajā sarakstā” ir Literatūras centrs, nevis pats projekts. Tāpēc mēs arī centāmies maksimāli operatīvi to visu nodalīt, lai necieš pati Londona un nav arī nekāds nepamatots satraukums partneru acīs, un necieš arī pārējie projekti, kas ir iesaistīti un saistīti ar to visu," stāsta Inga Bodnarjuka.
"Esam jau sasaukuši uz tikšanos visas ar literatūru un grāmatniecību saistītās organizācijas un apsprieduši, ka visas funkcijas, ko līdz šim veica Literatūras centrs, tiks sadalītas starp nozares institūcijām," attklāj KM kultūrpolitikas eksperte Līga Buševica.
Plānots, ka centra funkcijas, iespējams, varētu pildīt trīs dažādas organizācijas – Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Rakstnieku savienība un Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja Ventspilī.
Vaicāta, kādēļ funkciju izpildei izvēlētas biedrības un vai ministrija nav plānojusi veidot ministres pakļautībā esošu valstisku iestādi, kā, piemēram, kino un filmu jomai tas ir Nacionālais kino centrs, Buševica atbildēja, ka "pašlaik šāda iespēja netiek apspriesta ministrijā".
Literatūras centra biedru apspriede par iespējamu centra tālāku nākotni un to, kā centram attīstīties tālāk, ja no nozīmīgajiem projektiem jāatsakās, norisinājās aiz slēgtām durvīm līdz vēlam vakaram.
Vadības funkcijas uzņēmušies padomes locekļi 15.oktobrī no komentāriem atturējās, atbildot rakstiski, ka tas taps zināms pēc VKKF padomes sanāksmes 22.oktobrī, taču apstākļos, kad KM ir lauzusi līdzdarbības līgumu, nekas spožs nav gaidāms.
Jau vēstījām, ka 14.oktobrī LLC biedru ārkārtas sapulcē nolemts nepieņemt līdzšinējā vadītāja Jāņa Ogas atlūgumu un lūgts viņam atrast iespēju, kā atmaksāt valstij parādus.
