Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Ziedoni Apariņu

Rīta Panorāma

Intervija ar Jāni Maizīti

Intervija ar Jāni Peteru un Intu Teterovski

Jānis Peters: Jo vairāk gadu, jo vairāk iedvesmu smeļos savā personiskajā dzīvē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

"Abstrakti runājot, iedvesmu smeļos no dzīves, no saviem personiskajiem pārdzīvojumiem. Jo vairāk man gadu, jo vairāk no savas personiskās dzīves. Jo sāc arvien vairāk sevi pazīt, jaunībā jau sevi nepazīsti," sagaidot 75 gadu jubilejas lielkoncertu 28.jūnijā, saka dzejnieks Jānis Peters.

Jānis Peters atzīst - dzejnieki ir priecīgi, ka komponisti raksta mūziku ar viņu dzeju, bet reizēm mūzika tomēr varot iztraucēt. "Mārtiņš Brauns man par kādu dzejoli teica: "Tas ir tavs labākais gabals!". Bet es teicu - nē, šo nedrīkst aiztikt."

Ints Teterovskis koncertā "Arēnā Rīga" diriģēs lielo kopkori. Viņš stāsta, ka atlasīt dziesmas koncertam nebijis viegli, jo ar Petera dzeju sarakstītas daudzas dziesmas. Koncerts būs divās daļās - pirmajā daļā kopā ar Jāņa Strazda pavadošo grupu uzstāsies solisti, otrajā daļā būs gan solisti, gan vairāk nekā 700 dziedātāju. Kādā no mēģinājumiem paviesojies arī pats dzejnieks, kas motivējis dziedātājus koncentrēties tieši vārdiem. "Vienmēr uzsveru - koncerts ir jānodzied tā, lai vārds ir pirmajā vietā," saka Teterovskis. Diriģenta veikumu atzinīgi novērtē arī pats dzejnieks.

Teterovskis atzīst, ka izcelt kādu vienu Petera dzejoli ir grūti: "Gatavojoties šim koncertam, man dažbrīd arī šķiet, ka ne jau visus dzejoļus raksta mūzikā, bet ir tik daudzas fantastiskas dziesmas ar Petera dzeju, ka diemžēl ne vienmēr atceries, ka tas ir Peters. Šajā koncertā tā ir unikāla lieta, ka vēlreiz var visu pārlapot, atrast saknes. Man patīk Petera dzejas dinamika, ritms, viņš vienmēr uztur nervu, nevari atlaisties, nepaliec vienaldzīgs.” Peters gan piebilst: „Ja cilvēki aizmirst, kurš ir dzejnieks, tad tavs darbs ir kļuvis par folkloru, un nekas labāks un skaistāks par latviešu folkloru nav."

Tandēmā ar Raimondu Paulu mūzikā ietērpta liela daļa Jāņa Petera dzejoļu, bet dzejnieks izceļ arī Mārtiņa Brauna daiļradi, kurš ar Petera vārdiem radījis dvēseles himnas, dziedātāju Niku Matvejevu un dziesmu "Dvēselīte", Ivaru Vīgneru, ar kuru kopā Peters strādājis teātrī, Uldi Stabulnieku.

Jautāts, kur smeļas iedvesmu savai dzejai, Jānis Peters saka: "Abstrakti runājot, no dzīves, no saviem personiskajiem pārdzīvojumiem - jo vairāk man gadu, jo vairāk no savas personiskās dzīves. Jo sāc arvien vairāk sevi pazīt, jaunībā jau sevi nepazīsti. Tu tikai domā, ka pazīsti sevi un dzīvi. Viens vecāks kungs kādā televīzijā teica, ka viņš rakstot mūža grāmatu. Viņš nav rakstnieks, bet viņa pirmais teikums šajā mūža grāmatā ir ģeniāls: "Es agrāk domāju, ka dzīve ir gara.". Es arī agrāk domāju, ka dzīve ir gara, bet tā nav, tāpēc jāsteidz nofiksēt to, ko jūti."

Kā zināms, Jānis Peters ir viena no Atmodas laika aktīvākajām personām. Peters ir izteicies, ka toreiz nebija bail, jo "mēs visi bijām kopā". Runājot par šī brīža sabiedrību un to, vai visi spētu būt kopā, ja nepieciešams, Peters norāda: "Es ļoti ticu, ka mēs varētu būt kopā lielās briesmās, es ticu. Lai gan pēc tam, kad bijām daudz sasnieguši Atmodas laikā, jau bijām pie valsts sliekšņa, sākās zināma šķelšanās, bet tā ir demokrātija. Kur ir demokrātija, tur ir daudz partiju, kur ir daudz partiju, tur ir daudz intrigu."

Dzejnieks Jānis Peters bijis arī diplomāts un vēstnieks Krievijas Federācijā. Šī brīža situāciju Ukrainā viņš vērtē kā traģisku: "Lielvalsts rīcība ir imperiāla, bet imperiālas valstis vienmēr lepojas ar savu spēku. Esmu ievērojis - vai tie ir krievi, briti, francūži vai spāņi, viņi ir lepni, ka viņiem ir bijusi impērija, un to viņi ļoti gribētu uzturēt. Bet rietumu valstis pēc Otrā pasaules kara ieguva laiku demokrātiski attīstīties, kamēr Padomju Savienība jeb Krievija zaudēja 74 gadus pēc 1917.gada boļševiku revolūcijas, kas īstenībā apstādināja Krievijas demokrātisko attīstību un vēl dziļāk padziļināja imperiālo garu."

Tomēr daudz labprātāk Jānis Peters runā par savu daiļradi, tā, piemēram, sagatavošanās procesā ir teātra dziesmu krājuma izdošana. "Nupat jau izdevniecība secinājusi, ka jāizdod divos sējumos, bet es vēl visu neesmu apkopojis. Vēl jāsamedī, jāatrod, bet nevaru atrast visu, ko esmu rakstījis. Atmodas juku laikos daudz kas ir pazudis, bet es atradīšu," saka dzejnieks.

Runājot par jubilejas koncertu, Peters saka: "Tas ir liels gods un arī liels eksperiments, jo latviešu tradīcijā nav bijis, ka tik milzīgā auditorijā tiktu lasīta dzeja. Es esmu priecīgs, tur esot daudz biļešu pārdots!"

Kā iepriekš vēstīts, Jāņa Petera 75 gadu jubilejas lielkoncerts "No Jāņiem līdz Pēteriem" notiks 28.jūnijā "Arēnā Rīga".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti