Līdaka Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka ZZS pirms vairākiem gadiem, kad apstiprināja padomi, procesā nepiedalījās, padomi neatbalstīja, un jau no paša sākuma bija pret šo padomes sastāvu.
Līdaka pauda, ka padome tapa pēc vienas partijas politiskā spārna pārliecības, un piekrita, ka tagad ir iespēja tikt no tās vaļā. ZZS pārstāvis arī pauda, ka pēdējā laikā ar NEPLP vārdu bija saistīti kādi skandāli un komunikācijas kļūdas.
Vēl viens NEPLP atlaišanas iniciatīvas atbalstījis, Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars savukārt uzsvēra, ka padome zaudēja uzticību pēc Valsts kontroles ziņojuma, kurā norādīts uz nepilnībām līdzekļu izlietojumā. Viņš gan izvairījās komentēt, kā tādā gadījumā būtu jāreaģē politiķiem uz citiem Valsts kontroles ziņojumiem, kuros ir atklāti nopietnāki pārkāpumi un nelikumības.
Tikmēr Saeimas deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) savukārt raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka Līdakas izteikumi vien apliecina, ka ierosinājumā atlaist NEPLP darbojas “patīk - nepatīk” princips, ignorējot varas sadalījuma principu.
Čigāne uzsvēra, ka tas būtu ļoti nopietns precedents. Latvijā ir daudz neatkarīgu iestāžu un deputātiem tas ir jārespektē, sacīja deputāte.
Čigāne arī norādīja, ka pats likumdevējs izveidojis padomei iedzimto interešu konfliktu, uzticot uzraudzīt gan sabiedriskos medijus, gan kontrolēt komercmedijus, un tagad paši politiķi grib to izmantot, lai padomi atlaistu.
Čigāne pieļāva, ka politiķi vēlas nomainīt padomes sastāvu, lai ieceltu paklausīgākus cilvēkus, kuri, iespējams, pat darbotos konkrēto komercmediju interesēs.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) savukārt raidījumā pauda cerību, ka jaunais padomes sastāvs darbosies, veidojot nacionālajām interesēm atbilstošu programmu politiku, kā tas noteikts likumā.
Laizāne arī atzina, ka ir jautājusi, piemēram, Latvijas Radio vadībai par raidījumu saturu - piemēram, kāpēc ziņās neatspoguļo Latgales Dziesmu svētkus, turklāt viņa sacīja, ka darīs to arī turpmāk.
Čigāne uz to norādīja, ka par mediju saturu var un vajag diskutēt, piemēram, viņa to dara, paužot viedokli sociālajos tīklos, taču nav jāzvana mediju vadītājiem.
Jau vēstīts, ka Saeimas Sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 2. jūlijā, plāno spriest, vai ierosinājumu atbrīvot no amata visus NEPLP locekļus nodot parlamenta lemšanai.
Bažas par sabiedriskā regulatora neatkarību otrdien izteica arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāve mediju brīvības jautājumos Duņa Mijatoviča.
Padomes vadītājs Ainārs Dimants uzskata, ka šis ierosinājums ir politiski motivēts.
Saskaņā ar likumiem NEPLP ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona
