Lai gan ZZS iepriekš bija solījusi pirmdien nosaukt savu premjera amata kandidātu, tomēr apvienības valde un Saeimas frakcija nolēma ar šo paziņojumu iepauzēt. Visticamāk, tas skaidrojams arī „Vienotības” balsojumu par tās kandidātu Ministru prezidenta amatam. Šim amatam tika izvirzīta tikai partijas līdere Solvita Āboltiņa, un viņa guva savas valdes un frakcijas vairākuma atbalstu, tomēr pret viņu nobalsoja seši deputāti.
Brigmanis pastāstīja, ka pašlaik ir pārāk daudz nezināmo, jāsaprot, kāda būs koalīcija, kādi būs darāmie darbi, bet pagaidām ZZS nebūtu pareizi nosaukt savu kandidātu.
Tajā pašā laikā abi iespējamie ZZS premjera amata kandidāti - Māris Kučinskis un Jānis Dūklavs - ir gatavi kļūt par premjera amata kandidātiem, un ZZS arī neredz nepieciešamību meklēt bezpartejisko premjera amata kandidātu.
Pašlaik ZZS nogaida, vēloties saprast, ko darīs “Vienotība”, jo šobrīd katrs tās solis ir neprognozējams, un vispār ir jāsaprot, “kas tas ir par veidojumu, kas sevi sauc par “Vienotību””, stāstīja Brigmanis.
Brigmanis arī norādīja, ka pašlaik Āboltiņa nav oficiāli izvirzīta, bet viņš personīgi “neredzu aiz šī cilvēka politisko spēku, kas viņu atbalstītu, nav visas savas frakcijas balsis, nav Nacionālās apvienības balsis, loģiski izdarīt secinājumu, ka viņai nav atbalsta kļūt par premjeri”.
Jau ziņots, ka pēc “Vienotības” premjerministres Laimdotas Straujumas demisijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis deva partijām laiku līdz gada beigām, lai vienotos par nākamo koalīciju, premjeru un darba prioritātēm.
Pēc vairāk nekā nedēļu ilgušajām spekulācijām "Vienotība" oficiāli paziņoja, ka premjera amatam izvirzīs partijas līderi Solvitu Āboltiņu, bet par to gan vēl tiek plānots balsojums frakcijā, jo Āboltiņu neatbalsta arī daļa pašas partijas biedru. Kategoriski pret darbu Āboltiņas valdībā ir pašreizējie koalīcijas partneri – Nacionālā apvienība, savukārt trešais koalīcijas partneris – Zaļo un zemnieku savienība paziņoja, ka līdz 28.decembrim izvirzīs virzīs savu kandidātu premjera amatam.
