Kreicmanis, kurš veselības dēļ gan ir nesen pametis darbu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), atklātā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā „Viens pret vienu” pastāstīja, ka, traģēdijas vietā glābjot cilvēkus, pats cietis no „Maximas” veikala jumta iebrukšanas. Viņam veikta mugurkaula operācija un veselības stāvokļa dēļ piešķirta otrā invaliditātes grupa.
Pašlaik viņš ir saņēmis kompensāciju par smagu nelaimes gadījumu darbā vairāk nekā 7000 eiro apmērā. Savukārt uz invaliditātes pabalstu 35 tūkstošu eiro apmērā viņš nevar pretendēt nesen grozīta likuma dēļ – šis pabalsts pienākas, ja invaliditāte ir piešķirta uz gadu, bet viņam tā piešķirta uz pusgadu.
Raidījuma vadītāja Inga Spriņģe skaidroja – ja pēc pusgada glābējam invaliditāte tiks pagarināta, šis sešu mēnešu termiņš tiks ieskaitīts kopējā laikā un 35 tūkstošu eiro vienreizēju pabalstu viņš varēšot saņemt.
Kreicmanis gan uzsvēra, ka no valsts puses tā ir acu aizmālēšana, sakot, ka kompensācijas ir palielinātas, jo realitātē tiek saņemta summa viena pabalsta apmērā - ja tiek izmaksāta kompensācija par invaliditāti, tad pabalstā par smagu nelaimes gadījumu tiek saņemta starpība.
No dienesta aizgājušais glābējs pašlaik dzīvo no invaliditātes pabalsta, kas ir 645 eiro mēnesī. Savukārt kā ugunsdzēsējam - ūdenslīdējam alga Kreicmanim bijusi 530 eiro mēnesī. Tādējādi pabalsts ir lielāks par darba algu.
"Ja runā par tām kompensācijām, ka tiek melots par cipariem, ka par visu tiek melots, parādās jautājums, kāda ir cilvēka vērtība valstī un kāda ir ugunsdzēsēju vērtība, cik ļoti valsts novērtē pašu ugunsdzēsēju. Viņš tomēr iet iekšā [ugunī] un viņš to dara citu dēļ, un kā valsts viņam atbild? Valsts viņam atbild ar piecsimt eiro," ugunsdzēsēju novērtēšanu komentēja Kreicmanis
Neskatoties uz to, ka ir saņemti arī vienreizējie pabalsti no valsts, ziedot.lv un „Maximas”, Kreicmanis par savu nākotni nejūtas drošs, jo invaliditātes pabalsts viņam ir līdz februārim, un pēc tam nav zināms, vai grupa tiks pagarināta. Kompensāciju no Rīgas domes glābējs vēl nav saņēmis.
Taču Kreicmanis ir apņēmības pilns tiesāties ar vainīgajiem un pašlaik advokāta Alda Gobzema vadībā top prasība tiesai.
„Vainīgā ir „Maxima”, „Re un Re” un visas iesaistītās firmas. Visi, kas ir likuši parakstus, ir jāsoda. Rīgas dome arī ir vainīga, jo tas tomēr notika Rīgā,” pārdomās dalījās cietušais glābējs, cerot, ka patiesie vainīgie tiks sodīti.
Atstāstot traģiskās dienas notikumus, Kreicmanis atzina, ka glābējiem, kuri pirmie ieradās notikuma vietā, ātri vien licies aizdomīgi, kāpēc pārtikas veikalā uz grīdas ir bruģis.
Kreicmanis veikalā atradās otrā nobrukuma laikā, un viņu paglāba tas, ka tobrīd atradies vecajā nogruvuma vietā. Viņu pasargāja aizsargķivere, kura no gūtā trieciena kopā ar pašu aizlidojusi tālāk. Glābējs nokritis „kabatā”, samaņu netika zaudējis, un viņa ķiveri pamanījis kāds kolēģis, kurš arī Kreicmanis izvilcis. Viņam nebija smagu ievainojumu – sasitumi un nobrāzumi, bet vēlāk izrādījās, ka lauzti arī mugurkaula skriemeļi. Muguras traumas dēļ viņam piešķirta invaliditāte, kuras dēļ darbu dienestā vairs nevar veikt.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests piedāvājis Kreicmanim veikt tehniskos darbus, taču viņš atteicies, jo pēc notikušā psiholoģiski un arī veselības dēļ vairs nevēlas atgriezties dienestā.
