Zemes iegādes kreditēšanas programma- novēlots lēmums, tā par valdības izstrādāto piedāvājumu uz izdevīgākiem noteikumiem ļaut pirkt zemi lauksaimniekiem, saka paši zemnieki. Valdības lēmums paredz, ka ražošanas vajadzībām zemes iegādei varēs saņemt atbalstu līdz 100 000 latiem , ar termiņu ne ilgāk kā uz 20 gadiem. Plānots, ka kopējā kredītlīnija būs desmit miljoni latu, un, galvenokārt, kreditēšanas programmā paredzētie aizdevumi būs orientēti uz mazām, vidēja lieluma saimniecībām un jauno lauksaimnieku saimniecībām. Zemes iegāde lauksaimniekiem ir aktuāla lieta, lai sāktu vai paplašinātu savu saimniecisko darbību, tas arī valstī kopumā mazinātu neapsaimniekotās teritorijas un sakārtotu zemju īpašumu lietas, taču kā zemūdens akmeņi zemju potenciālajiem pircējiem ir zemes cenas straujais kāpums un bažas par spēju nākotnē atgriezt ņemto kredītu par zemes iegādi. Turklāt, jārēķinās ,ka Latvijas zeme lielākoties būs jāpērk no ārzemniekiem, kuri to no pašu bāliņiem par lētu naudu savulaik ir iegādājušies.
Kāpēc kādreiz bija jāļauj mūsu zemes par lētu naudu izpirkt ārzemniekiem, un šobrīd grūst kredītu jūgā pašu zemniekus, lai tie šo pašu zemi, bet jau par krietni augstāku cenu izpirktu, tas ir jautājums, kas nav saprotams ne vienam vien zemniekam, tomēr tieši tas visticamāk arī notiks, saka lauksaimniecības speciālists Artis Simanovičs, jo šobrīd vairumā mūsu zemnieki, lai saimniekotu, iznomā zemes no tieši ārzemniekiem.
Protams jaunā kreditēšanas iespēja dos iespējas pašmāju zemniekiem savā īpašumā iegādāties zemes un saimniekot, ar cerību, bet zinām bažām un skepsi, vēl pirms plānotās valdības sēdes uz to raugās Sēlijas zemnieks Vitolds Kveders.
Jau šobrīd cenas uz zemi ir kāpušas būtiski, tā ir pirmā negatīvā tendence, kas parādās līdz ar runām par zemes kreditēšanas programmu, apliecina arī Latgales Lauku attīstības Daugavpils biroja vadītāja Janīna Kursīte.
Arī jaunie zemnieki atturīgi, šobrīd līdzekļi tiek ieguldīti jauno projektu realizācijai, ne katrs uzdrošināsies ņemt vēl kredītu zemes iegādei ,stāsta jaunais zemnieks Maris, kurš pats savu saimniecību reģistrēja pirms mēneša un šobrīd apsaimnieko padsmit hektārus zemes.
Savi plusi tomēr šai zemes kreditēšanai būs, vairāk zemes būs apsaimniekots un sakārtosies arī īpašumu lietas ,tā pētot situāciju Latgalē, uzsver Janīna Kursīte. Izmanto vai nē zemes kreditēšanu programmu būs jālemj katram pašam, rēķinot vai pēc 20 gadiem, kas ir maksimālais kredīta ilgums, atmaksāsies šie ieguldījumi.
Foto: J.Cinkus / LETA
