VK norāda, ka projekta „E-veselība Latvijā” īstenošanu pirms deviņiem gadiem sāka VM un tas sākts, neizpētot veselības aprūpes tā brīža situāciju kopumā.
Rezultātā VM 2007.gadā sagatavotais e-veselības sistēmas ieviešanas plāns esot bijis vājš palīgs projekta īstenotājiem. Turklāt šis plāns tika izstrādāts bez nozares profesionāļu – ārstu, farmaceitu, informācijas tehnoloģiju speciālistu iesaistīšanās. Rezultātā ne projekta uzraugam – VM –, ne projekta īstenotājam – Nacionālajam veselības dienestam (NVD) – nebija skaidrs, kāda būs e-veselības sistēma Latvijā un kas darāms, lai to ieviestu dzīvē.
Tāpat arī turpmākajos gados VM neesot veicies ar precīzu uzdevumu formulēšanu un projekta īstenotāju darbības uzraudzību. Par projekta „E-veselība Latvijā” īstenošanas gaitu netika informēta ne valdība, ne sabiedrība. Tāds projektu vadības standarta instruments kā uzraudzības sanāksmes ar visām iesaistītajām pusēm nav notikušas vai arī notikušas reti un formāli.
Lai gan e-veselības sistēmai būtu bijis jāsāk darboties no 2016.gada janvāra, ministrija ir apstiprinājusi – sākot ar šā gada oktobri būs pieejama tikai neliela daļa pakalpojumu: e-receptes (pieci e-pakalpojumi) un darbnespējas lapas (viens e-pakalpojums). Tie ir 20% no plānotā 31 e-pakalpojuma. Turklāt gandrīz puse - 46% - no projekta pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem nemaz nav sākti.
Revidenti norāda, ka labās prakses piemēri citās valstīs runā par labu pakāpeniskai e-veselības sistēmas ieviešanai, taču Latvijā paralēli tika sākti četri vērienīgi projekti. Tas radījis nopietnas problēmas ar resursu pietiekamību un projektu veiksmīgu savietojamību kopējā projekta ietvaros.
Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava norāda, ka e-veselības projekta laikā secināts – projekta vājos rezultātus galvenokārt ir ietekmējušas organizatoriskas kļūdas un pieredzes trūkums: „Kāpēc Latvijai nav veicies ar e-veselības ieviešanu? Šeit jāsaka, ka iemeslu ir daudz, un tie nav saistīti ar tehniskām lietām vai risinājumu arhitektūru, bet gan ar organizatoriskiem jautājumiem. Pirmkārt, šeit jāsaka, ka uzsākot politikas izstrādi, Veselības ministrija nepietiekami novērtēja informācijas tehnoloģijas pieejamību un izmantošanas līmeni valstī. Netika ņemts vērā arī nozares profesionāļu viedoklis un netika veikts risku izvērtējums.”
Tāpat VK uzsver, ka projektu vadītāji vairākkārt ir mainījušies un tiem nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze līdzīga apjoma un sarežģītības projektu vadībā.
VK arī norāda uz risku, ka Eiropas Savienības fondu finansējums 11,3 miljonu eiro apmērā var tikt atzīts par neatbilstoši izlietotu, un tādā gadījumā valstij tas būs jāatmaksā.
.jpg)
VK arī norāda, ka NVD nav izpildījis visus priekšnosacījumus, lai sistēmas darbība būtu droša no visiem aspektiem. Vēl esot jāuzlabo risku pārvaldība, jānodrošina sistēmas darbības nepārtrauktība un lietotāju uzraudzība. Vēl arvien nav novērsti ārējo drošības auditu atklātie trūkumi, nav veikta e-veselības sistēmas fizisko personu datu apstrādes reģistrācija Datu valsts inspekcijā. Neeost izveidotas pietiekamas kontroles, lai novērstu fizisko personu datu prettiesisku izmantošanu.
Svarīgs aspekts esot arī mediķu un iedzīvotāju gatavība lietot e-veselības sistēmu. Revidenti ir konstatējuši, ka aptuveni 17% ārstu darbavietā nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, vairāk nekā trešdaļai ārstniecības personu datora un interneta lietošanas prasmes ir viduvējas vai vājas, bet par projekta ieviešanu pietiekami informēti ir tikai 11% no ārstniecības personām un farmaceitiem.
Arī iedzīvotāji ir tikpat neinformēti par e-veselības ieguvumiem un iespējām to izmantot. Lai gan projekts tiek īstenots jau deviņus gadus, tikai nepilna puse iedzīvotāju par to kaut ko ir dzirdējuši.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) prognozē, ka pirmās e-veselības sistēmas varētu būt ieviestas līdz ar gadu miju: „Mēs šobrīd Veselības ministrijā veltām pūles, lai reizi nedēļā virzītu šo projektu uz priekšu. Pagaidām dzīvoju pārliecībā, ka tās e-veselības projekta sadaļas, kas saucas „e-slimības lapa” un „e-recepte” bez pacienta identifikācijas būs gatavības stadijā gada beigās.”
Tikmēr VM pētījusi, kādi un cik lieli būtu ieguvumi, ja e-veselības projekts būtu veiksmīgi īstenots un 2013.gadā sācis darboties. Šā pētījuma rezultāti liecina, ka trīs gadu laikā ieguvumi būtu trīs miljonu eiro apmērā, kas šobrīd vērtējams kā neiegūtais labums.
Savukārt lēnās un neveiksmīgās projekta virzības dēļ NVD nelietderīgi esot izlietojis jau 0,76 miljonus eiro, piemēram, maksājot par koncepciju un tehnisko specifikāciju izstrādi pasākumam, kas netiek turpināts, kā arī papildus maksājot par sākotnēji nepilnīgi izstrādāto e-veselības ieviešanas dokumentu labošanu.
Valsts kontrole ar piesardzību raugās uz VM un NVD apņemšanos panākt, ka visas iesaistītās puses (mediķi, pacienti, iestādes un komersanti) e-veselības sistēmu uzsāks izmantot 2016.gada, vienlaikus no minētā datuma nodrošinot arī fizisko personu datu aizsardzību un informācijas sistēmas datu drošību.
Valsts kontroles ieskatā, ieviešot tik vērienīgu informācijas sistēmu, būtu nepieciešams noteikt vismaz sešu mēnešu pārejas periodu un tikai pēc tā veiksmīgas noslēgšanās pieprasīt e-veselības obligātu lietošanu.
Arī ministrs piekrīt VK secinājuma, ka vajadzīgs laiks, lai izmēģinātu, kā sistēma funkcionē. Līdz šim gan lietojamības pārbaude bijusi epizodiska. „Ārsti, kuriem bijusi iespēja ieskatīties šajā lietā, viņi norāda, ka ļoti avansēts cilvēks ar to varētu tikt galā, ja viņam būtu pacietība,” atzīst Belēvičs.
Lietderības revīzijas rezultātā VM sniegti 17 ieteikumi.
Tajā pat laikā VK neapšauba sistēmas idejas lietderību, bet gan vērtē kā labu un Latvijai ļoti nepieciešamu projekts. E-veselība padarītu pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku, taupītu laiku, un būtu liels ieguvums veselības aprūpes sistēmai kopumā.
„Kopumā tātad šis projekts kā tāds ir vērtējams kā projekts, kas Latvijai bija un arī ir svarīgs. Nu diemžēl, te man ir jāsaka arī tas sliktais - lai gan projekts Latvijā tika uzsākts vienlaicīgi ar citām valstīm, tostarp arī Igauniju, tomēr diemžēl iepriekšējā periodā, kuru mēs revīzijas laikā apskatījām, Latvija ir nonākusi priekšpēdējā pozīcijā Eiropas valstu vidū,” norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Vēstīts, ka kopumā e-veselības projektā ieguldīti 14,5 miljoni eiro. Pērn bija cerēts "izrāviens" projekta tapšanā, taču tas tā arī nav noticis, raisot bažas, vai projekts nepiedzīvos līdzīgu sakāvi kā „skolas.lv” vai „kulturaskarte.lv”. Projekta pilnveidei nākamajā Eiropas fondu periodā cerības tika liktas uz vēl apmēram 18 miljoniem eiro.
