Ministru kabineta sēdē balsojumā par Koļegovas apstiprināšanu VID vadītājas amatā pieci ministri atbalstīja šo ieceri, savukārt četri “Vienotības” ministri balsoja pret to.
Pēc balsojuma “Vienotību” pārstāvošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādīja uz koalīcijas līgumu, kas, visiem vienas partijas ministriem balsojot pret kādu jautājumu, paredz uz nedēļu atlikt tā izskatīšanu.
“Ja nepiekāpsimies šodien “Vienotībai”, tad saprotu, ka rīt mums vairs nebūs valdības,” tā koalīcijas partneru nostāju komentēja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). Valdības vadītājs smagi nopūtās un teica, ka lēmumu pieņems pēc 20 minūšu pauzes.
Pēc pusstundas pārtraukuma Kučinskis sacīja, ka viņš nepārkāps koalīcijas līgumu, un piekrita lēmuma pieņemšanu pārcelt par nedēļu: “Lai kā es domāju, ka jautājums jau tika vienreiz izrunāts un nekādu argumentu jums nav; un no savas puses varu pateikt, ka nebūs ar mani nekādu šantāžu, kam es nepakļaujos nekad, tajā pašā laikā es, protams, nebūšu tas premjers, kas pārkāpj koalīcijas līgumu."
Pati Koļegova sev veltītos pārmetumus par kļūdām valsts amatpersonas deklarācijā noraida. Dividenžu atdāvināšana brālim esot ģimenes lieta, bet citas neskaidrības ar viņas amatpersonas deklarāciju radušās pārrakstīšanās kļūdu dēļ.
„Vienotības” noraidošā attieksme neesot mazinājusi Koļegovas gatavību kļūt par VID ģenerāldirektori.
“Šī pretestība rada jautājumus un vedina izdarīt kaut kādus secinājumu. Es saprotu, ka kaut kādiem cilvēkiem, kuri, iespējams, ērti iekārtojušies, tāds cilvēks kā es, kurš ir profesionālis un dara savu darbu, kurš nepakļaujas ietekmēm - un es ar to lepojos -, iespējams, viņi jūtas mazliet nervozi,” komentē Koļegova.
Arī Zaļo un zemnieku savienības ministri, izsakoties par „Vienotības” noraidošo attieksmi, dod mājienus, ka tā varētu būt saistīta interesi nepieļaut VID noziedzības apkarošanas bloka, tas ir, Finanšu policijas un Muitas policijas reorganizāciju.
Iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone atlūgumu iesniedza 30.maijā. Valsts kanceleja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu izsludināja jūnija vidū, taču tas beidzās bez rezultāta.
VID vadītāja amatam piemērots kandidāts meklēts valsts pārvaldē. Tomēr vairākas amatpersonas, kuru vidū bija Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa un Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, atteicās no piedāvājuma uzņemties VID vadību.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) augusta sākumā oficiāli pieteica Koļegovu kā VID vadītāju. Vairākas nozaru organizācijas VID vadītāja izvēli atstājušas valdības ziņā, savukārt šaubas par Koļegovas piemērotību amatam pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.
Tomēr aizdomas radīja Koļegovas amatpersonas deklarācija. Piemēram, pērn Koļegova sev un brālim piederošā koka palešu ražošanas uzņēmumā SIA “Pallogs” dividendēs saņēmusi 320 000 eiro un tieši tādu pašu summu atdāvinājusi brālim un citam viņa uzņēmumam “Cones Construction”. Līdzīgi dāvinājumi vai aizdevumi veikti arī citos gados.
Ministru prezidents Kučinskis gan paziņoja, ka "pirms viņas kandidatūra tika virzīta, es no savas puses lūdzu veikt zināmas pārbaudes. Patlaban man nav iemeslu teikt, ka kādas izteiktās aizdomas būtu apstiprinājušās." Arī Koļegova pati intervijā Latvijas Radio iepriekš norādīja, ka viņa nav darījusi ko tādu, par ko tagad būtu jākaunas.
Savukārt partija "Vienotība" kā vienīgā no koalīcijas partneriem atteicās atbalstīt Koļegovas virzīšanu VID vadītājas amatam, norādot uz darījumiem, kas nemestu aizdomu ēnu uz ierēdnes reputāciju.
Tikmēr premjers Kučinskis noraidīja „Vienotības” aicinājumu rīkot jaunu konkursu uz VID vadītāja amatu, jo tas aizņemšot vairākus mēnešus. Laikā, kad iekšzemes kopprodukta pieaugums atpaliek no savulaik plānotā izaugsmes tempa un tas ietekmē arī nodokļu ieņēmumus, VID nevar ilgstoši darboties bez ģenerāldirektora, uzskata Kučinskis.
