Ja kādreiz austrumu pierobežas iedzīvotāji no Krievijas pārvadāja kontrabandas cigaretes un alkoholu, tad tagad Latvijas pilsoņi, iesaistās citā melnajā biznesā - palīdz nelegālajiem imigrantiem šķērsot Latvijas robežu pa īsāko ceļu.
Arī 24 gadus jaunais vīrietis Aigars ir viens no tiem. To, kāpēc izvēlējies tik riskantu darba piedāvājumu, Aigars skaidro ar bezdarbu pierobežā. Dzīvojot dziļi laukos, atrast darbu nav iespējams. Divu gadu laikā viņš ir palīdzējis iekļūt Latvijā ne vienam vien imigrantam.
To, no kā saņēmis darba piedāvājumu, Aigars nestāsta, taču neslēpj, ka šobrīd ar to nodarbojas daudzi pierobežas iedzīvotāji.
"Kāpēc gan viņiem nepalīdzēt atvest viņus uz Latviju, uz Eiropas valstīm un nopelnīt naudu," sprieda Aigars, kurš nevarēja pateikt to, cik daudz reižu nelegālajiem imigrantiem palīdzējis šķērsot Latvijas robežu.
"Diezgan daudzas reizes tas ir darīts, un kā kurā reizē, - vienā reizē astoņi cilvēki, otrā - seši septiņi," lēsa jaunietis. "Šī ķēdīte ir ļoti liela. Manējais darbs ir tikai aiziet uz robežu, paņemt viņus no robežas un nogādāt drošā vietā, kur viņus var paņemt mašīna."
Šāda veida pakalpojumu samaksa ir, sākot no 300 eiro. Kā smejas Aigars, tas ir atkarīgs no pasūtītāja maka biezuma. Viņš pats saņēmis, sākot no 500 līdz 1000 eiro par katru grupu, kuru nogādājis galapunktā.
Astoņu vjetnamiešu grupas pārvešana pāri robežai daudz laika neprasa.
"Īstenībā tas ir ļoti vienkārši – sāk vakarā ap plkst. 24, kad jau ir tumšs, visi nostājas savās vietas, kur kam ir vajadzīgs, kā saka tautā, kurš uz “šuhera” stāv. Un dodamies ceļā, un sanāk tā, ka no rīta ap plkst.4 viņi jau ir nogādāti līdz transportlīdzeklim,” atklāja Aigars.
Viņš zināja, ka nelikumīga cilvēku pārvešana ir krimināli sodāms nodarījums. Taču tā saucamais darba devējs dara visu, lai viņa cilvēki būtu pēc iespējas vairāk informēti par notiekošo uz robežas un netiktu aizturēti.
Aigars aizturēts divas reizes. Šobrīd viņam ir uzlikts mājas arests - no plkst. 23 līdz plkst. 6 ir jāatrodas savā dzīves vietā.
"Es apzinājos to, ko daru, bet man bija bailes lielas. No sākuma jau nekā, bet, kad noķēra, tad bija ļoti bail. Domāju, cietums draud, bet īstenībā nekā tāda, cietumsodu it kā nedod par šito,” teica jaunietis.
Aigars pazīst vēl daudzus cilvēkus, kuri tāpat kā viņš palīdz nelegāliem imigrantiem šķērsot Latviju.
"Tā ir diezgan liela ķēde. Nav tā, ka tas ir viens cilvēks, divi cilvēki. Tur katrā valstī ir savs cilvēks, piemēram, Latvijā aizved līdz Lietuvas robežai, tur ieved Lietuvā un pārsēžas citā transportā. Tā ir liela ķēde, un tas ir sarežģīts process,” atklāja jaunietis.
Nesen notikušajā pašvaldības darbinieku sanāksmē nolemts pierobežas novados rīkot iedzīvotāju informatīvās sapulces, lai stāstītu par atbildību un sodu, kas draud par šādu nelikumīgu rīcību.
Par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai var sodīt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
"Problēma, ka līdz galam šie cilvēki nav informēti un likumdošana ir bezspēcīga pret šiem cilvēkiem," teica Viļakas novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.
Latvijas pierobežu sedz pļavas, purvi un meži, un, izņemot robežsardzes zīmi, ja nav sniega, īsti nevar pateikt, ka šķērsota valsts robeža.
Pierobeža ir aprīkota ar speciāliem sensoriem, ar kuru palīdzību robežsargi aiztur nelegāļus, bet, pēc robežsargu domām, ar to ir par maz. Piemēram, Skandināvijas valstīs robeža ir aprīkota gan ar žogiem, gan ar speciālām joslām.
Valdība gan ir sākusi apspriest iespējas dažos posmos gar Krievijas robežu būvēt žogu. Tuvāko četru gadu laikā Latvijas-Krievijas robežu plānots sakārtot.
Aigars piebilst, ka naktīs Latvijas robeža nav droša.
