Ir valstis, kurās jau daudzus gadus darbojas veselības obligātās apdrošināšanas sistēma, taču pētījums liecina, ka arī ASV, Lielbritānijā un Nīderlandē tā nestrādā ideāli. Lai Latvija, ejot uz līdzīgu sistēmu, jau laikus izvairītos no citu pieļautajām kļūdām, pētījuma veicēji – starptautiskais konsultāciju uzņēmums KPMG – ar rezultātiem iepazīstināja arī Veselības ministriju un sabiedrību. Viens no būtiskiem secinājumiem – veiksmīga ārstēšanās panākama, nevis valstij apmaksājot procesu un katru medicīnisko izmeklējumu vai manipulāciju atsevišķi, bet gan maksājot par rezultātu. Citiem vārdiem sakot – katrai diagnozei aprēķinot konkrētas izmaksas, par kādām šī slimība būtu jāizārstē, un šajā summā ārstniecības iestādei tad arī jāiekļaujas.
KPMG eksperts Kārlis Mālnieks skaidroja, ka cilvēki, dodoties uz ārstniecības iestādi, vēlas būt veseli, nevis vēlas 10, 20 vai 30 manipulācijas. „Īstenībā mani kā pacientu tas neinteresē. Mani interesē rezultāts. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, jo mēs kvalitatīvāk sniedzam pakalpojumu, jo izmaksas ir zemākas," uzsvēra Mālnieks.
Ietaupījumi rodas, piemēram, uz dārgu izmeklējumu rēķina. Pētījumā noskaidrots – tāpat kā Latvijā, arī ASV, Lielbritānijā un Nīderlandē dārgus izmeklējumus nereti veic pat pārāk bieži un bez īsta pamatojuma. Arī Latvijas Veselības ministrija uzskata, ka diagnožu apmaksas modelis ir labāks, tāpēc tas pakāpeniski tiks ieviests.
Circene skaidro, ka pašlaik tiek maksāts par procesu – „mums piestāda rēķinu, kas ir izlietots, cik ir veikti izmeklējumi, cik ir iesaistīts personāls, mēs mazāk vērtējam to, vai rezultātā iedzīvotājs ir ātrāk atgriezies darbā, vai viņam nav ilgstoša slimošana, vai viņam nav invaliditāte, vai ārstēšana ir bijusi pietiekami kvalitatīva".
Jautājums, protams, kā medicīnā noteikt, kas ir kvalitatīvs rezultāts un kas ne. Zviedru un somu speciālisti daudzām diagnozēm jau aprēķinājuši ļoti precīzas ārstēšanas izmaksas.
Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube uzskata – „ja samaksa ir vienāda, tad slimnīca nav ieinteresēta pacientu ilgāk turēt, viņi ir ieinteresēti izdarīt kaut ko vairāk". "Neizdarīt par maz, bet izdarīt tieši tik, cik vajadzīgs," sistēmas priekšrocības skaidro Taube.
Pagaidām atbildīgās iestādes vēl analizē citu valstu pieredzi, un Latvijā sistēma, ka par katru konkrēto diagnozi ārstniecības iestādei maksā noteiktu summu, varētu sākt darboties nākamgad.
